Valsts prezidents Dr. K. Ulmanis skolu beigušo aktos Pededzē un Alūksnē 29.05.1938.gadā, pēc akta Dr. K. Ulmanis ieradās Siguldas kājnieku pulka novietojumā Alūksnē, kur pieņēma pulka parādi.
Vajadzētu palabot, ka no kādreizējās Jeru muižas kungu mājas nekas nav palicis pāri pēc 2012.gada 25.oktobra ugunsgrēka, kad ēkai nodega jumts visā tā 450 kvadrātmetru platībā, kā arī izdega otrais stāvs un vienā no otrā stāva telpām iebruka grīda. Pagasta pārvalde un bibliotēka tajā brīdī tur vairs nebija un māja tika izmantota kā dzīvojamā ēka.
Vērīgāk izlasiet manu iepriekšējo komentāru! Turpinot atsaukties uz minēto arhīva materiālu (jāatzīmē, ka pieņemts norādīt fonda, apraksta, lietas un lappuses nr. vai izmantot atdalošu slīpsvītru, bet ne Jūsu izmantoto pierakstu), Jūs cenšaties uztiept ieskatu, ka visi diplomētie pētnieki un izcilie arhitektūras speciālisti, kuri pusotra gadsimta laikā rakstījuši par šī nama būvvēsturi, ir rupji kļūdījušies! Varbūt Jūs uzskatiet, ka arhīva materiāli viņiem nav bijuši pieejami? Nekritiska arhīva materiālu izmantošana, nepārzinot lietas patiesos apstākļus un vēsturisko kontekstu, lietpratīgam vēstures pētniekam godu nedara. Savā komentārā jau norādīju, KĀDĒĻ arhitekta R.Pflūga (turklāt, ne Pfluga) paraksts ir parādījies uz projekta, ko pilnīgi PATSTĀVĪGI izstrādāja arhitekts J.F.Baumanis. Parastam vēstures interesentam – diletantam var piedot kļūdas un neprecizitātes. Cita lieta, ja autors ir „erudīts, kompetents vēsturnieks”, kurš, turklāt, kā minēts tīmeklī publicētā intervijā, „ir viens no nedaudziem, kas pelna ar vēsturi”.
Par P.Stučkas valdīšanas laika plintniecēm, protams, ir labi zināms – Jūsu komentārā bija minētas „Latviešu (turklāt ar lielo burtu !) pļintneces”. Cita lieta, ka nav bijusi Jūsu minētā „1919. gada partija”. Notikumos Rīgā 1919. gada sākumā dalību ņēma gan lielinieki, resp. boļševiki, kas tā paša gada martā pārtapa par LK(b)P, gan Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, resp. eseri, gan LSD mazinieki, kā arī ebreju Bunds, neskaitot vēl dažas citas partijas. Bruņotas sievietes, dēvētas par plintniecēm, bija ne tikai kādas vienas „partijas vadītāju sievas”. Plintnieču vidū, turklāt, bija arī profesionālas prostitūtas, kriminālistes u.t.t. Par neizpratni attiecībā uz vēsturisko situāciju Rīgā 1919. gadā mudina domāt Jūsu apgalvojums „pētījumā” „Rīgas Latviešu biedrības kvartāla apbūves vēsture”, ka Latvijas pagaidu valdība 1919. [!] gada decembrī, līdz ar Rīgas Latviešu biedrību, gatavojusies atkāpties no Rīgas! Jau šī „pētījuma” virsraksts ir maldinošs – vai tad Rīgas Latviešu biedrībai ir bijis savs kvartāls? Ņemot vērā, ka šis „pētījums” nav publicēts kādā privātā mājas lapā, bet gan ar prominentu organizāciju un iestāžu, to skaitā Eiropas Savienības, Valsts kancelejas, Rīgas Latviešu biedrības un citu atbalstu, uzskatu, ka autora pienākums, godprātīgi atzīstot daudzās kļūdas, paviršības un valodas kropļojumus, šo publikāciju anulēt.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Valsts prezidents Dr. K. Ulmanis skolu beigušo aktos Pededzē un Alūksnē 29.05.1938.gadā, pēc akta Dr. K. Ulmanis ieradās Siguldas kājnieku pulka novietojumā Alūksnē, kur pieņēma pulka parādi.
Paldies par paildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Vajadzētu palabot, ka no kādreizējās Jeru muižas kungu mājas nekas nav palicis pāri pēc 2012.gada 25.oktobra ugunsgrēka, kad ēkai nodega jumts visā tā 450 kvadrātmetru platībā, kā arī izdega otrais stāvs un vienā no otrā stāva telpām iebruka grīda. Pagasta pārvalde un bibliotēka tajā brīdī tur vairs nebija un māja tika izmantota kā dzīvojamā ēka.
Varbūt, ka ir vērts papildināt pēdējo teikumu anotācijā,ka skola Endzeles muižas kungu mājā darbojas no 1922.gada.
Neliela neprecizitāte.Varakļānu luterāņu baznīca atrodas kalniņā pie Lubānas un Miera ielas krustojuma.
Vērīgāk izlasiet manu iepriekšējo komentāru! Turpinot atsaukties uz minēto arhīva materiālu (jāatzīmē, ka pieņemts norādīt fonda, apraksta, lietas un lappuses nr. vai izmantot atdalošu slīpsvītru, bet ne Jūsu izmantoto pierakstu), Jūs cenšaties uztiept ieskatu, ka visi diplomētie pētnieki un izcilie arhitektūras speciālisti, kuri pusotra gadsimta laikā rakstījuši par šī nama būvvēsturi, ir rupji kļūdījušies! Varbūt Jūs uzskatiet, ka arhīva materiāli viņiem nav bijuši pieejami? Nekritiska arhīva materiālu izmantošana, nepārzinot lietas patiesos apstākļus un vēsturisko kontekstu, lietpratīgam vēstures pētniekam godu nedara. Savā komentārā jau norādīju, KĀDĒĻ arhitekta R.Pflūga (turklāt, ne Pfluga) paraksts ir parādījies uz projekta, ko pilnīgi PATSTĀVĪGI izstrādāja arhitekts J.F.Baumanis. Parastam vēstures interesentam – diletantam var piedot kļūdas un neprecizitātes. Cita lieta, ja autors ir „erudīts, kompetents vēsturnieks”, kurš, turklāt, kā minēts tīmeklī publicētā intervijā, „ir viens no nedaudziem, kas pelna ar vēsturi”.
Par P.Stučkas valdīšanas laika plintniecēm, protams, ir labi zināms – Jūsu komentārā bija minētas „Latviešu (turklāt ar lielo burtu !) pļintneces”. Cita lieta, ka nav bijusi Jūsu minētā „1919. gada partija”. Notikumos Rīgā 1919. gada sākumā dalību ņēma gan lielinieki, resp. boļševiki, kas tā paša gada martā pārtapa par LK(b)P, gan Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, resp. eseri, gan LSD mazinieki, kā arī ebreju Bunds, neskaitot vēl dažas citas partijas. Bruņotas sievietes, dēvētas par plintniecēm, bija ne tikai kādas vienas „partijas vadītāju sievas”. Plintnieču vidū, turklāt, bija arī profesionālas prostitūtas, kriminālistes u.t.t. Par neizpratni attiecībā uz vēsturisko situāciju Rīgā 1919. gadā mudina domāt Jūsu apgalvojums „pētījumā” „Rīgas Latviešu biedrības kvartāla apbūves vēsture”, ka Latvijas pagaidu valdība 1919. [!] gada decembrī, līdz ar Rīgas Latviešu biedrību, gatavojusies atkāpties no Rīgas! Jau šī „pētījuma” virsraksts ir maldinošs – vai tad Rīgas Latviešu biedrībai ir bijis savs kvartāls? Ņemot vērā, ka šis „pētījums” nav publicēts kādā privātā mājas lapā, bet gan ar prominentu organizāciju un iestāžu, to skaitā Eiropas Savienības, Valsts kancelejas, Rīgas Latviešu biedrības un citu atbalstu, uzskatu, ka autora pienākums, godprātīgi atzīstot daudzās kļūdas, paviršības un valodas kropļojumus, šo publikāciju anulēt.
Skaties avotos LVVA 2761-3-1094.
Ziedojumi Tuberkulozes apkarošanas biedrībai.