Jomas iela 37. Interjers restorana KORSO (ipašn. K.Treziņš, 1937-1945g.).
Vesture: restorans Mascotte. Arhitekti-Karr un Betge. Ipašn. Herman Bolm, Vares, Bergman.Līdz 1933 g.
Restorans OTTO SCHWARZ. (Ipašn. Kristians Jurgensons.1933-1937 g.).
Ednica KORSO 1945-1991 g.
Nojaukta 2013 g. "Rekonstrukcijas" projekts neatbilst Jūrmalas pilsētbūvniecības piemineklim.
Priecē apstāklis, ka šie kļūdainie un paviršie komentāri vēl nav izmantoti kā fotoattēlu anotējumi. „Livlandes konsistorijas priekšsēdētājs”, „Latviešu pļintneces” – „jauno pasaule” būvētājas... Līdz šim nekas nebija dzirdēts par „krusta ieeju”, ko „Viņa Majestātei” labpaticis apskatīt. Vai tik tā nebūs labi zināmā Krusteja – viens no ievērojamākajiem agrīnās gotikas meistardarbiem Baltijā, pēc kuras apskates „Viņa Majestāte ATĻĀVĀS IZBRUKT uz Melngalvju namu”?
Ielūkojoties šī portāla nesenajos komentāros jāsastopas vēl ar virkni citu kļūdainu un kuriozu apgalvojumu, ko producējis „erudīts vēsturnieks” un „ārkārtīgi kompetents gids”, kā viņu reklamē resursos „Jauni rakursi” un „Apkaimes”, maksas ekskursiju gids un centra „Koka Rīga” direktors. Cita starpā – kas gan ir šis dīvainais „Livlandes muižnieku sapulces nams”, uz kuru „Viņa Majestātei labpatikas izbraukt”? Vai aiz šī pašizdomātā apzīmējuma slēpjas Rīgas vēstures interesentiem labi zināmais Vidzemes bruņniecības nams? Un vēl – ja ir bijusi latviešu historiogrāfijā līdz šim nedzirdētā „Livlande”, tad jāpieņem, ka ir bijusi arī Kurlande (bet ne Kurzeme), Finlande (bet ne Somija), un, varbūt, arī Ruslande!
„Privātvēsturnieka” Vladimira Eihenbauma alias Voldemāra Eichenbauma „pētījumi” nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Šai reizē tiek mēģināts noliegt vispārzināmo faktu, ka Strēlnieku biedrības nama projekta autors ir izcilais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Cik noprotams, šī komentāra autoram nav bijuši pieejami ievērojamo arhitektu un būvvēstures pētnieku prof. Dr. arch. Paula Kundziņa, Paula Kampes, Vaideloša Apsīša un citu redzamāko profesionāļu pētījumi, no kuriem izriet, ka Strēlnieku nama projekts ir arhitekta Baumaņa PATSTĀVĪGS projekts. Vai tad šie vīri būtu tik rupji kļūdījušies? Nē! Vai būtu kļūdījušies arīdzan Latviešu konversācijas vārdnīcas sastādītāji, rakstot par arhitektu Baumani, un arhitektam Baumanim veltīto publikāciju un monogrāfijas autori? Nē! Te lieta gluži cita – projekta pabeigšanas laikā arhitektam Baumanim vēl nebija pabeigta augstākā izglītība un līdz ar to paraksta tiesību, tamdēļ projektu formāli parakstīja arhitekts Pflūgs, kurš pie projektēšanas dalību pat nebija ņēmis. Tikpat kļūdains arī apgalvojums par nodegušā nama atjaunotāju. Ja senāki pētījumi, to skaitā vācu valodā nav pieejami, tad jāieskatās fundamentālajā izdevumā „Koka Rīga”. Varu uzrādīt arī attiecīgo lapaspusi – 109.
„Privātvēsturnieka” Vladimira Eihenbauma alias Voldemāra Eichenbauma „pētījumi” nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Šai reizē tiek mēģināts noliegt vispārzināmo faktu, ka Strēlnieku biedrības nama projekta autors ir izcilais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Cik noprotams, šī komentāra autoram nav bijuši pieejami ievērojamo arhitektu un būvvēstures pētnieku prof. Dr. arch. Paula Kundziņa, Paula Kampes, Vaideloša Apsīša un citu redzamāko profesionāļu pētījumi, no kuriem izriet, ka Strēlnieku nama projekts ir arhitekta Baumaņa PATSTĀVĪGS projekts. Vai tad šie vīri būtu tik rupji kļūdījušies? Nē! Vai būtu kļūdījušies arīdzan Latviešu konversācijas vārdnīcas sastādītāji, rakstot par arhitektu Baumani, un arhitektam Baumanim veltīto publikāciju un monogrāfijas autori? Nē! Te lieta gluži cita – projekta pabeigšanas laikā arhitektam Baumanim vēl nebija pabeigta augstākā izglītība un līdz ar to paraksta tiesību, tamdēļ projektu formāli parakstīja arhitekts Pflūgs, kurš pie projektēšanas dalību pat nebija ņēmis. Tikpat kļūdains arī apgalvojums par nodegušā nama atjaunotāju. Ja senāki pētījumi, to skaitā vācu valodā nav pieejami, tad jāieskatās fundamentālajā izdevumā „Koka Rīga”. Varu uzrādīt arī attiecīgo lapaspusi – 109.
„Privātvēsturnieka” Vladimira Eihenbauma alias Voldemāra Eichenbauma „pētījumi” nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Šai reizē tiek mēģināts noliegt vispārzināmo faktu, ka Strēlnieku biedrības nama projekta autors ir izcilais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Cik noprotams, šī komentāra autoram nav bijuši pieejami ievērojamo arhitektu un būvvēstures pētnieku prof. Dr. arch. Paula Kundziņa, Paula Kampes, Vaideloša Apsīša un citu redzamāko profesionāļu pētījumi, no kuriem izriet, ka Strēlnieku nama projekts ir arhitekta Baumaņa PATSTĀVĪGS projekts. Vai tad šie vīri būtu tik rupji kļūdījušies? Nē! Vai būtu kļūdījušies arīdzan Latviešu konversācijas vārdnīcas sastādītāji, rakstot par arhitektu Baumani, un arhitektam Baumanim veltīto publikāciju un monogrāfijas autori? Nē! Te lieta gluži cita – projekta pabeigšanas laikā arhitektam Baumanim vēl nebija pabeigta augstākā izglītība un līdz ar to paraksta tiesību, tamdēļ projektu formāli parakstīja arhitekts Pflūgs, kurš pie projektēšanas dalību pat nebija ņēmis. Tikpat kļūdains arī apgalvojums par nodegušā nama atjaunotāju. Ja senāki pētījumi, to skaitā vācu valodā nav pieejami, tad jāieskatās fundamentālajā izdevumā „Koka Rīga”. Varu uzrādīt arī attiecīgo lapaspusi – 109.
Ēka būvēta pēc arhitekta Roberta Pfluga 19.10.1864.gadā apstiprināta projekta, atjaunota pēc ugunsgrēka, arhitekta Friča Jeleja 23.03.1873. apstiprināta projekta.
Avots: LVVA 2761-3-1094.
Ēka būvēta pēc arhitekta Roberta Pfluga 19.10.1864.gadā apstiprināta projekta, atjaunota pēc ugunsgrēka, arhitekta Friča Jeleja 23.03.1873. apstiprināta projekta.
Avots: LVVA 2761-3-1094.
Ēka būvēta pēc arhitekta Roberta Pfluga 19.10.1864.gadā apstiprināta projekta, atjaunota pēc ugunsgrēka, arhitekta Friča Jeleja 23.03.1873. apstiprināta projekta.
Pirmais profesionālais poļu izcelsmes fotogrāfs barons Johans fon Manteifels sāka savu darbību Rīgā jau 1869.gadā, izbūvējot speciālu foto paviljonu Aleksandra bulvārī Nr.2, Krīgera namā (tag. Saktas nams, Brīvības bulvāris Nr.32), un darbojas līdz 1877.gadam. tā ka ir medaļa par 1873.gadu, tad fotogrāfija tapusi 1874/1877.gados.
Spriežot pēc fotoportreta, emulsijas un kompozīcijas un tā kā nav minēta Majoru filiāle, kas atklāta 1893.gadā un nav minēts kompanjons B. Čerjinskis, tas varētu būt ap 188/1890.gadu., pie tam paspertu izmantots zīmogs, nevis izpildīts litogrāfijā.
Oļģerts Tālivaldis Auns
2010. Šodien, 3. novembrī, plkst. 13:00 Meža kapos zemes klēpī tiks guldīts latviešu baltais tēvs Oļģerts Tālivaldis Auns. Vienmēr tik aktīvais latviešu dievturis mūžībā aizgāja 29. oktobrī 87 gadu vecumā. Latviešu nacionālistu kluba vārdā līdzjūtību izsakām visiem Oļģerta tuviniekiem un cīņubiedriem.
„Plintnieces” - 1919.gada partijas vadītāju „brīvās mīlestības” sievas.
Jomas iela 37. Interjers restorana KORSO (ipašn. K.Treziņš, 1937-1945g.). Vesture: restorans Mascotte. Arhitekti-Karr un Betge. Ipašn. Herman Bolm, Vares, Bergman.Līdz 1933 g. Restorans OTTO SCHWARZ. (Ipašn. Kristians Jurgensons.1933-1937 g.). Ednica KORSO 1945-1991 g. Nojaukta 2013 g. "Rekonstrukcijas" projekts neatbilst Jūrmalas pilsētbūvniecības piemineklim.
Priecē apstāklis, ka šie kļūdainie un paviršie komentāri vēl nav izmantoti kā fotoattēlu anotējumi. „Livlandes konsistorijas priekšsēdētājs”, „Latviešu pļintneces” – „jauno pasaule” būvētājas... Līdz šim nekas nebija dzirdēts par „krusta ieeju”, ko „Viņa Majestātei” labpaticis apskatīt. Vai tik tā nebūs labi zināmā Krusteja – viens no ievērojamākajiem agrīnās gotikas meistardarbiem Baltijā, pēc kuras apskates „Viņa Majestāte ATĻĀVĀS IZBRUKT uz Melngalvju namu”?
Ielūkojoties šī portāla nesenajos komentāros jāsastopas vēl ar virkni citu kļūdainu un kuriozu apgalvojumu, ko producējis „erudīts vēsturnieks” un „ārkārtīgi kompetents gids”, kā viņu reklamē resursos „Jauni rakursi” un „Apkaimes”, maksas ekskursiju gids un centra „Koka Rīga” direktors. Cita starpā – kas gan ir šis dīvainais „Livlandes muižnieku sapulces nams”, uz kuru „Viņa Majestātei labpatikas izbraukt”? Vai aiz šī pašizdomātā apzīmējuma slēpjas Rīgas vēstures interesentiem labi zināmais Vidzemes bruņniecības nams? Un vēl – ja ir bijusi latviešu historiogrāfijā līdz šim nedzirdētā „Livlande”, tad jāpieņem, ka ir bijusi arī Kurlande (bet ne Kurzeme), Finlande (bet ne Somija), un, varbūt, arī Ruslande!
„Privātvēsturnieka” Vladimira Eihenbauma alias Voldemāra Eichenbauma „pētījumi” nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Šai reizē tiek mēģināts noliegt vispārzināmo faktu, ka Strēlnieku biedrības nama projekta autors ir izcilais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Cik noprotams, šī komentāra autoram nav bijuši pieejami ievērojamo arhitektu un būvvēstures pētnieku prof. Dr. arch. Paula Kundziņa, Paula Kampes, Vaideloša Apsīša un citu redzamāko profesionāļu pētījumi, no kuriem izriet, ka Strēlnieku nama projekts ir arhitekta Baumaņa PATSTĀVĪGS projekts. Vai tad šie vīri būtu tik rupji kļūdījušies? Nē! Vai būtu kļūdījušies arīdzan Latviešu konversācijas vārdnīcas sastādītāji, rakstot par arhitektu Baumani, un arhitektam Baumanim veltīto publikāciju un monogrāfijas autori? Nē! Te lieta gluži cita – projekta pabeigšanas laikā arhitektam Baumanim vēl nebija pabeigta augstākā izglītība un līdz ar to paraksta tiesību, tamdēļ projektu formāli parakstīja arhitekts Pflūgs, kurš pie projektēšanas dalību pat nebija ņēmis. Tikpat kļūdains arī apgalvojums par nodegušā nama atjaunotāju. Ja senāki pētījumi, to skaitā vācu valodā nav pieejami, tad jāieskatās fundamentālajā izdevumā „Koka Rīga”. Varu uzrādīt arī attiecīgo lapaspusi – 109.
„Privātvēsturnieka” Vladimira Eihenbauma alias Voldemāra Eichenbauma „pētījumi” nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Šai reizē tiek mēģināts noliegt vispārzināmo faktu, ka Strēlnieku biedrības nama projekta autors ir izcilais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Cik noprotams, šī komentāra autoram nav bijuši pieejami ievērojamo arhitektu un būvvēstures pētnieku prof. Dr. arch. Paula Kundziņa, Paula Kampes, Vaideloša Apsīša un citu redzamāko profesionāļu pētījumi, no kuriem izriet, ka Strēlnieku nama projekts ir arhitekta Baumaņa PATSTĀVĪGS projekts. Vai tad šie vīri būtu tik rupji kļūdījušies? Nē! Vai būtu kļūdījušies arīdzan Latviešu konversācijas vārdnīcas sastādītāji, rakstot par arhitektu Baumani, un arhitektam Baumanim veltīto publikāciju un monogrāfijas autori? Nē! Te lieta gluži cita – projekta pabeigšanas laikā arhitektam Baumanim vēl nebija pabeigta augstākā izglītība un līdz ar to paraksta tiesību, tamdēļ projektu formāli parakstīja arhitekts Pflūgs, kurš pie projektēšanas dalību pat nebija ņēmis. Tikpat kļūdains arī apgalvojums par nodegušā nama atjaunotāju. Ja senāki pētījumi, to skaitā vācu valodā nav pieejami, tad jāieskatās fundamentālajā izdevumā „Koka Rīga”. Varu uzrādīt arī attiecīgo lapaspusi – 109.
„Privātvēsturnieka” Vladimira Eihenbauma alias Voldemāra Eichenbauma „pētījumi” nebeidz pārsteigt atkal un atkal. Šai reizē tiek mēģināts noliegt vispārzināmo faktu, ka Strēlnieku biedrības nama projekta autors ir izcilais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Cik noprotams, šī komentāra autoram nav bijuši pieejami ievērojamo arhitektu un būvvēstures pētnieku prof. Dr. arch. Paula Kundziņa, Paula Kampes, Vaideloša Apsīša un citu redzamāko profesionāļu pētījumi, no kuriem izriet, ka Strēlnieku nama projekts ir arhitekta Baumaņa PATSTĀVĪGS projekts. Vai tad šie vīri būtu tik rupji kļūdījušies? Nē! Vai būtu kļūdījušies arīdzan Latviešu konversācijas vārdnīcas sastādītāji, rakstot par arhitektu Baumani, un arhitektam Baumanim veltīto publikāciju un monogrāfijas autori? Nē! Te lieta gluži cita – projekta pabeigšanas laikā arhitektam Baumanim vēl nebija pabeigta augstākā izglītība un līdz ar to paraksta tiesību, tamdēļ projektu formāli parakstīja arhitekts Pflūgs, kurš pie projektēšanas dalību pat nebija ņēmis. Tikpat kļūdains arī apgalvojums par nodegušā nama atjaunotāju. Ja senāki pētījumi, to skaitā vācu valodā nav pieejami, tad jāieskatās fundamentālajā izdevumā „Koka Rīga”. Varu uzrādīt arī attiecīgo lapaspusi – 109.
Drustu Draudzes skola
Ēka būvēta pēc arhitekta Roberta Pfluga 19.10.1864.gadā apstiprināta projekta, atjaunota pēc ugunsgrēka, arhitekta Friča Jeleja 23.03.1873. apstiprināta projekta. Avots: LVVA 2761-3-1094.
Ēka būvēta pēc arhitekta Roberta Pfluga 19.10.1864.gadā apstiprināta projekta, atjaunota pēc ugunsgrēka, arhitekta Friča Jeleja 23.03.1873. apstiprināta projekta. Avots: LVVA 2761-3-1094.
Ēka būvēta pēc arhitekta Roberta Pfluga 19.10.1864.gadā apstiprināta projekta, atjaunota pēc ugunsgrēka, arhitekta Friča Jeleja 23.03.1873. apstiprināta projekta.
Ēka nevis nodota, pet pārdota Latvijas Saeimai.
Atkal paldies par infu Voldemār!
Pirmais profesionālais poļu izcelsmes fotogrāfs barons Johans fon Manteifels sāka savu darbību Rīgā jau 1869.gadā, izbūvējot speciālu foto paviljonu Aleksandra bulvārī Nr.2, Krīgera namā (tag. Saktas nams, Brīvības bulvāris Nr.32), un darbojas līdz 1877.gadam. tā ka ir medaļa par 1873.gadu, tad fotogrāfija tapusi 1874/1877.gados.
Spriežot pēc fotoportreta, emulsijas un kompozīcijas un tā kā nav minēta Majoru filiāle, kas atklāta 1893.gadā un nav minēts kompanjons B. Čerjinskis, tas varētu būt ap 188/1890.gadu., pie tam paspertu izmantots zīmogs, nevis izpildīts litogrāfijā.
Paldies par precizējumu!
Grūti spriest, iespējams fotodarbnīcā uz pasūtījumu izrakstīts. Katrā ziņā par fotogrāfijas saturu esmu 100% drošs.
Paldies Uldi, tad tāpēc uz dažām bildēm otrā pusē rakstīts: Zariņam. Uz tām tātad vajadzētu būt Alfrēdam Lūkinam, vai ne?
1931. g. Valentīns Zariņš un viņa dzīvesbiedre Antonija dz. Tenisons. Vienu gadu pēc apprecēšanās.
Fonā Strenču pils. aptieka.
Popes deju kolektīvs
Paldies par komentāru, priekšmets pielikts
Oļģerts Tālivaldis Auns 2010. Šodien, 3. novembrī, plkst. 13:00 Meža kapos zemes klēpī tiks guldīts latviešu baltais tēvs Oļģerts Tālivaldis Auns. Vienmēr tik aktīvais latviešu dievturis mūžībā aizgāja 29. oktobrī 87 gadu vecumā. Latviešu nacionālistu kluba vārdā līdzjūtību izsakām visiem Oļģerta tuviniekiem un cīņubiedriem.
Priekšmets: Jēkabpils slimnīca
Priekšmets: Jēkabpils slimnīca