Pēdējie pievienotie komentāri
Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 22:15:17

Piekrītu, ievietošu Jēkabu Kazāku nosaukumā

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 22:08:24

Paldies par papildināumu, ievietoju aprakstā.

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 22:06:11

Paldies, ievietoju šo papildinājumu aprakstā.

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 22:04:24

Paldies, pievienoju šo aprakstā.

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 22:03:59

Paldies, pievienoju aprakstam fotogrāfijas uzņemšanas gadu un fotogrāfu.

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 21:58:25

[192-] ir norāde u atlātnes izdošanas gadu aptuveni 20.gs. 20.gados.

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 21:52:29

Atstāšu izdevēju Reeckstein, pievienošu fotogrāfu Jāni Riekstiņu.

Ginta Zalcmane 2011. gada 26. jūlijs, 21:49:10

Paldies, rakstīšu, ka 30.gados ir izgatavota atklātne.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 17:55:37

KĻŪDA: 20. GS. SĀKUMS!

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 17:54:59

19. gs. sākums.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 17:50:13

Ir vērts padomāt, vai šai pastkartei nebūtu pareizāks nosaukums - Kuldīgas novads. Uz to attiecināmi visi 4 attēli, uz Turlavas pagastu tikai 1. Turklāt Vilgāles (Kurmāles pag.) vējdzirnavas diez vai kādam var ienākt prātā meklēt Turlavas pagastā. Citi meklēšanas ceļi (Vilgāle, Kurmāle, Kuldīgas novads) tās neuzrāda.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 16:59:11

Pareizais nosaukums - Pēc dievkalpojuma.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 15:46:22

Fotogrāfija patiešām tapusi Miķeļdienas gadatirgus sakarā. Taču fotogrāfijā redzamie cilvēki ir pulcējušies pilsētas tirgus laukumā nevis, lai ko pirktu vai pārdotu, bet uz Jēkaba Baloža ceļojošā cirka trupas atrakcijām. Spriežot pēc lielā ļaužu pieplūduma, tā varētu būt pirmā reize, kad šis cirks viesojas Aizputē. Aizmugurē kreisā pusē redzamās divstāvu mūra ēkas (tagadējā Atmodas ielā 16) otrā stāvā bija "Jaunā aptieka".

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 15:35:33

KĻŪDA! Iepriekšējais komentārs attiecas uz Aizputes apriņķa kooperatīva ēku Lielā [Atmodas] ielā 26. Pareizi: Anotācijā minētā ēka veciem aizputniekiem nebija vis „Šekumercenbergs”, bet „Šekumercenberģis”, un pirmās ziņas par šo vietu atrodamas jau 1843. gadā, kad baronese Jūlija fon Zakena pārdod par 10 sudraba rubļiem savu būvlaukumu starp Jelgavas un Boju [agrākais Kalvenes ielas nosaukums] ielām, sauktu par Trīsstūri, ratniekam Frīdriham Kristofam Langem, kurš tajā pašā gadā uzceļ te savu namu. Ebrejiem Hercenbergiem šis fotogrāfijā redzamais nams piederēja jau kopš 1894. gada. Kā pirmais - Žanno, tad Jozefs, pēc tam Jozefa mantinieki.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 15:18:05

Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 14:58:51

Tā noteikti nav 1930. gadu fotogrāfija. Izskatās pēc 1950. gadiem.

Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 14:43:06

Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 23:39:57

Arodvidusskola pili atstāja 2001. gadā. 2011. gadā tā aizvien ir neapdzīvota, neapsaimniekota.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 23:01:38

Sk. komentāru par Jāni Poruku.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 22:59:20

Sk. komentāru par Jāni Poruku.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 22:57:48

Vai tiešām 1930. gadi? Sk. komentāru par Jāni Poruku.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 22:49:13

Vai nebūtu pareizi nosaukumā minēt autoru? Tas katrā ziņā atvieglotu meklēšanu.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 22:36:32

Aleksandrs Apsītis ir vienīgi vinjetes autors. 20-to gadu fotogrāfija.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 22:33:03

Aleksandrs Apsītis ir vienīgi vinjetes autors. Tas nevar būt 30-to gadu portrets.

Ivars Silārs 2011. gada 25. jūlijs, 22:30:48

Aleksandrs Apsītis ir vienīgi vinjetes autors.