Stadiona ielā Nr. 1, Gr. Nr. 37/169, [agrāk Lūkasa ielā Nr. 1. Gr. Nr. 37/168], Augšielas stūrī, mūra vienstāvu zīlgāzes atutošanas iestādes ēku, cēlusi Rīgas pilsēta pēc arhitekta Roberta Kiršberga 03.07.1942. gadā apstiprināta projekta, pūsbūve pabeigta 15.07.1942. gadā.
Stadiona ielā Nr. 1, Gr. Nr. 37/169, [agrāk Lūkasa ielā Nr. 1. Gr. Nr. 37/168], Augšielas stūrī, mūra vienstāvu zīlgāzes atutošanas iestādes ēku, cēlusi Rīgas pilsēta pēc arhitekta Roberta Kiršberga 03.07.1942. gadā apstiprināta projekta, pūsbūve pabeigta 15.07.1942. gadā.
Priekšplānā divu stāvu mūra ēka Kungu ielā Nr. 33, gr. 3/49, cēlis 1783. gadā kā vienstāvu dzīvojamo ēku Lielās ģildes vecākais P. M. Blankenhāgens, ēka 1830. Gadā pārgājusi Livlandes guberņas kroņa īpašumā, guberņas pasta kantora vajadzībām. Ēka un namīpašums pārbūvēts, uzcelts otrais stāvs, ierīkoti zirgu staļļi pasta stacijai, ekspedīcijas vajadzībām. Pasta kantoris šeit atrādās 1843/1905. gados, kad pārvietots uz Teātra [Aspazijas] bulvārī [pilsētas svaru laukumu]. Gruntsgabals pārdots Rīgas ielu dzelzceļu A/S direktoram Edgaram fon Rikkeram [Ruecker].
Gruntsgabals izveidojas XVIII gadsimtā kā spīķeru rajons pie bijušas Rīdzenes upes ostas, vēcākais zināmais īpašnieks Jāna draudzes mācītājs Elvers, kam tas piederēja 1743. gadā. Viens no spīķeriem šodien atrodas Pasta ielā.
1908/1915. gadā Ā. Gutkina un Z. Rozenfelda te bija šokolādes fabrika ”Omega”.
1931/1938. gadā Nikolaja Zeltiņa un 1931/1940. Oskara Paškovska grāmatu spiestuves
1946/1949. Gados ēkas pārbūvēja un ierīkoja kopmītnes rūpnīcai „Avtoelektropribor”.
Zemesgabala teritorija ir ļoti bīstama no hidroizolācijas viedokļa, jo šeit atradās bijušas Rīgas upes osta un grāvis, ko ierīkoja starp zemesgabaliem. Tas daļēji novadīja ūdeni uz Rīdziņas pazemes grāvi un bieži vien aizsērēja un appludinot pagrabus. Notekgrāvis ierīkots 1849. gadā no bieziem spundētiem dēļiem, sastīpotiem ar dzelzs stīpām. 1899. Gadā šī iekārta jau bija aizsērējusi, tāpēc pasta kantorī tika veikts kapitālais remonts.
Ēka ir kā sākumu punkts attālumu noteikšanai Rīgā un Latvijā pa zemes ceļiem. Jo šeit atrādās kilometru stabs ar norādi 0/0.
Ģertrūdes ielā, priekšplāna vienstāvu koka dzīvojama ēka ko cēlis Rīgas tirgotājs Teodors Kerkovius, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 10.03.1875. gadā apstiprināta projekta. Ēka kādu laiku dzīvoja vēlākais Rīgas pilsētas galva Ludvigs Vilhelms Kerkovius.
Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs.
Atklāts 26.05.1938. gadā.
Atklājis Izglītības ministrs augusts Tentelis.
Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.
Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs.
Atklāts 26.05.1938. gadā.
Atklājis Izglītības ministrs augusts Tentelis.
Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.
Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs.
Atklāts 26.05.1938. gadā.
Atklājis Izglītības ministrs Augusts Tentelis.
Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.
Piemineklis turku 26 gūstā mirušiem turku karavīriem, Brāļu kapos Cēsīs, Gaujas ielā.
Saņemti gūstā 1877. gadā pie Pļevnas, miruši 1877/1878. gados.
Atklāts 26.09.1937. gadā.
Tēlnieks Kārlis Dzirkalis; ansambļa autors tehniķis E. Drejers.
Cēlusi Turcijas pieminekļu valdība un Cēsu kūrorta komitēja.
Paldies par labojumu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par labojumu.
Kāpēc Ābeļu pagasts un nevis Aglonas?
Fotogrāfs Alfreds Grāvers
Fotogrāfs Alfreds Grāvers
Fotogrāfs Alfreds Grāvers
Stadiona ielā Nr. 1, Gr. Nr. 37/169, [agrāk Lūkasa ielā Nr. 1. Gr. Nr. 37/168], Augšielas stūrī, mūra vienstāvu zīlgāzes atutošanas iestādes ēku, cēlusi Rīgas pilsēta pēc arhitekta Roberta Kiršberga 03.07.1942. gadā apstiprināta projekta, pūsbūve pabeigta 15.07.1942. gadā.
Stadiona ielā Nr. 1, Gr. Nr. 37/169, [agrāk Lūkasa ielā Nr. 1. Gr. Nr. 37/168], Augšielas stūrī, mūra vienstāvu zīlgāzes atutošanas iestādes ēku, cēlusi Rīgas pilsēta pēc arhitekta Roberta Kiršberga 03.07.1942. gadā apstiprināta projekta, pūsbūve pabeigta 15.07.1942. gadā.
Tā nav kungu māja, bet jaunā piebūve, ko uzcēla 1990. gadā
Priekšplānā divu stāvu mūra ēka Kungu ielā Nr. 33, gr. 3/49, cēlis 1783. gadā kā vienstāvu dzīvojamo ēku Lielās ģildes vecākais P. M. Blankenhāgens, ēka 1830. Gadā pārgājusi Livlandes guberņas kroņa īpašumā, guberņas pasta kantora vajadzībām. Ēka un namīpašums pārbūvēts, uzcelts otrais stāvs, ierīkoti zirgu staļļi pasta stacijai, ekspedīcijas vajadzībām. Pasta kantoris šeit atrādās 1843/1905. gados, kad pārvietots uz Teātra [Aspazijas] bulvārī [pilsētas svaru laukumu]. Gruntsgabals pārdots Rīgas ielu dzelzceļu A/S direktoram Edgaram fon Rikkeram [Ruecker]. Gruntsgabals izveidojas XVIII gadsimtā kā spīķeru rajons pie bijušas Rīdzenes upes ostas, vēcākais zināmais īpašnieks Jāna draudzes mācītājs Elvers, kam tas piederēja 1743. gadā. Viens no spīķeriem šodien atrodas Pasta ielā. 1908/1915. gadā Ā. Gutkina un Z. Rozenfelda te bija šokolādes fabrika ”Omega”. 1931/1938. gadā Nikolaja Zeltiņa un 1931/1940. Oskara Paškovska grāmatu spiestuves 1946/1949. Gados ēkas pārbūvēja un ierīkoja kopmītnes rūpnīcai „Avtoelektropribor”. Zemesgabala teritorija ir ļoti bīstama no hidroizolācijas viedokļa, jo šeit atradās bijušas Rīgas upes osta un grāvis, ko ierīkoja starp zemesgabaliem. Tas daļēji novadīja ūdeni uz Rīdziņas pazemes grāvi un bieži vien aizsērēja un appludinot pagrabus. Notekgrāvis ierīkots 1849. gadā no bieziem spundētiem dēļiem, sastīpotiem ar dzelzs stīpām. 1899. Gadā šī iekārta jau bija aizsērējusi, tāpēc pasta kantorī tika veikts kapitālais remonts. Ēka ir kā sākumu punkts attālumu noteikšanai Rīgā un Latvijā pa zemes ceļiem. Jo šeit atrādās kilometru stabs ar norādi 0/0.
Ģertrūdes ielā Nr. 23, gr. 22/24.
Ģertrūdes ielā, priekšplāna vienstāvu koka dzīvojama ēka ko cēlis Rīgas tirgotājs Teodors Kerkovius, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 10.03.1875. gadā apstiprināta projekta. Ēka kādu laiku dzīvoja vēlākais Rīgas pilsētas galva Ludvigs Vilhelms Kerkovius.
Ieskatījos, ka šāds foto jau ir....
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs. Atklāts 26.05.1938. gadā. Atklājis Izglītības ministrs augusts Tentelis. Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.
Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs. Atklāts 26.05.1938. gadā. Atklājis Izglītības ministrs augusts Tentelis. Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.
Piemineklis Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotas karavīriem, Cēsīs. Atklāts 26.05.1938. gadā. Atklājis Izglītības ministrs Augusts Tentelis. Autori V. Rozenbergs un R. Āboliņš, varkalis J. Zibens.
Piemineklis turku 26 gūstā mirušiem turku karavīriem, Brāļu kapos Cēsīs, Gaujas ielā. Saņemti gūstā 1877. gadā pie Pļevnas, miruši 1877/1878. gados. Atklāts 26.09.1937. gadā. Tēlnieks Kārlis Dzirkalis; ansambļa autors tehniķis E. Drejers. Cēlusi Turcijas pieminekļu valdība un Cēsu kūrorta komitēja.