Tempļa ielā, skats uz Ļermontova ielu.
Priekšplānā Ļermontova ielā Nr. 3, Gr. 59/157, četru stāvu mūra ēku cēlis Pēteris Jurka pēc inženiera Bernharda Einberga 03.10.1930. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 02.06.1931. gadā.
Skats uz divu stāvu kaka ēku Ļermontova ielā Nr. 4a, Gr. 59/165, cēlis Kārlis Ozoliņš pēc arhitekta Paula Lindenberga 02.03.1910. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 05.08.1910. gadā.
Tā saucamais Rūjas, jeb Valdemāra ielas tilts, kas savieno Rūjienas centrālo daļu ar Pārupi. Tilts atklāts 1924.gada gada rudenī. Tilta būves uzņēmējs bija inženieris K.Vinkmanis. Tilta būves projekta autors bija inženieris K.Tomels.
1996.gadā vasarā - rudenī notika tilta kapitālais remonts,ko veica SIA "Tilts" un 17.oktobrī tiltu atklāj satiksmei.
Rīgas pilsoņu grupa pie ēkas Stabu ielā Nr. 112, fotogrāfija veikta ap 1925. gadu, jo nav uzcelta ēka Stabu ielā Nr. 111 [celta 1930. gadā.
Priekšplāna: divu stāvu koka īres ēka Stabu ielā Nr. 115/117,Gr. 32/24,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 1872.g. 7. martā apstiprināta projekta.
Tālāk: vienstāvu koka dzīvojam ēka Stabu ielā Nr. 113,Gr. 32/25,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 1872.g. 9. oktobrī apstiprināta projekta.
Nākoša: pusotrā stāva mūra skārnis Stabu ielā Nr. 113, Gr. 32/25,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 1882.g.30. novembrī apstiprināta projekta.
Stabu ielā Nr. 111 un 109. ēkas nav redzamas.
Stabu ielā Nr. 107., Gr. 32/28, četru stāvu mūra īres un tirdzniecības ēku cēlis tirgotājs Vladimirs Kratiņš pēc arhitekta Oskara Bāra 1904.g. 16. aprīlī apstiprināta projekta.
Stabu ielā Nr. 105., Gr. 32/29, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības ēku cēlis tirgotājs Kārlis Kīperts pēc arhitekta Paula Klēvera 1913.g. 03. septembrī apstiprināta projekta.
Hotelis "Frankfurt am Main", vēlāk restorāns "Alhambra", tagād bijušais "Rīgas modes" nams, Brīvības ielā Nr.49/53, agrāk Aleksandra ielā Nr.25, Gr. 20/83, g.s. īpašnieks Firsts Oginskis.
Maskavas un Toma ielu krustojums, Kojusala, Maskavas ielā Nr.134, agrāk 128, Policijas Nr. 97, Gr. 48/12. Koka ēku cēlis tirgotājs Tomas Pēteris Pļavnieks [ielas nosaukuma pamats], pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 13.03.1868. gadā apstiprināta projekta.
Dārza ielā Nr. 3, Gr. 64/69., piepilsētas muižas ansamblis sastāvēja no četrām koka ēkām, staļļi, kalpotāju un virtuves namu un divām dzīvojamam ēkām, centrālā ēka divu un vienu stāvu šveiciešu vasarnīcu arhitektūras stila, celis ap 1850.g. tirgotājs un Lielas Ģildes vecākais Eberhards Mihaelis fon Bulmerings, kas ieguva šo zemes gabalu 1849. g. no Zasulaukas muižas īpašnieka Eižena Šnakenburga [Eiženijas ielas nosaukuma pamats], virs īpašnieks līdz 1928.g..
1884. g. īpašums pāriet kā vasaras dārzu māja [ielas nosaukuma pamats] fabrikantam un Lielas Ģildes vecākam Kārlim Gustavam fon Zengbušam kura dzimtai tas pieder līdz 1928. g., kad agrāras reformas rezultāta tas pāriet valsts īpašumā un Zengbuša ģimene to izpērk par Ls 6833,-.
1937. g. Zemes īpašnieks Rīgas pilsēta, atpērk to par Ls 104821,30 un ierīko 1939.g. Rīgas pilsētas tūristu mītni. Priekšplāna t.s. „Zelta riņķis”, kas saglabājies līdz mūsdienam.
Mārtiņa kapi - NARIŅŠ Georgs, Doles Ķekavas zvejniecības biedrības „Daugava” goda biedrs, Rīgas Centrāltirgus lašu tirgotāju grupas loceklis Sv. Jāņa baznīcas padomes loceklis, viens no Ķīpsalas zvejnieku dzimts pārstāvis, miris 05.02.1932., 55 gadu vecuma, apbedīts 07.02.1932. Mārtiņa kapos Rīgā.
Baložu ielā Nr. 29, Gr. 60/89, divu stāvu koka īres namu celis Lizdēnu pagasta[tagad Burtnieku novāds] zemnieks Kārlis Pētera d. Ballod’s pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 17.09.1899. apstiprināta projekta, būve pabeigta 28.08.1900.
Baložu ielā Nr. 26, Gr. 60/88, divu stāvu koka īres namu celis Rīgas sīkpilsonis un amatnieks Albinus Augsta d. Herrnbergers pēc inženiera Edmunda fon Trompovska 18.04.1903. gadā apstiprināta projekta.
Fotogrāfija pēc. 1920. g., kad tika nojaukta blakus Mārtiņa un Baložu ielu stūri celta divu stāvu koka ēka, redzama divu stāvu koka ēka Baložu ielā Nr. 28.
Rīgas Pētera brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība * 13.06.1911. + 12.05.1941.
Ap. 1925. gadu priekšplāna divi latviešu vecie strēlnieki (I rindā - 3un4], brīvības kara dalībnieki I rinda -2, II rinda -5), Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme izdota 1923/1924. gados.
Tempļa ielā, skats uz Ļermontova ielu. Priekšplānā Ļermontova ielā Nr. 3, Gr. 59/157, četru stāvu mūra ēku cēlis Pēteris Jurka pēc inženiera Bernharda Einberga 03.10.1930. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 02.06.1931. gadā. Skats uz divu stāvu kaka ēku Ļermontova ielā Nr. 4a, Gr. 59/165, cēlis Kārlis Ozoliņš pēc arhitekta Paula Lindenberga 02.03.1910. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 05.08.1910. gadā.
Tā saucamais Rūjas, jeb Valdemāra ielas tilts, kas savieno Rūjienas centrālo daļu ar Pārupi. Tilts atklāts 1924.gada gada rudenī. Tilta būves uzņēmējs bija inženieris K.Vinkmanis. Tilta būves projekta autors bija inženieris K.Tomels. 1996.gadā vasarā - rudenī notika tilta kapitālais remonts,ko veica SIA "Tilts" un 17.oktobrī tiltu atklāj satiksmei.
Rīgas pilsoņu grupa pie ēkas Stabu ielā Nr. 112, fotogrāfija veikta ap 1925. gadu, jo nav uzcelta ēka Stabu ielā Nr. 111 [celta 1930. gadā. Priekšplāna: divu stāvu koka īres ēka Stabu ielā Nr. 115/117,Gr. 32/24,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 1872.g. 7. martā apstiprināta projekta. Tālāk: vienstāvu koka dzīvojam ēka Stabu ielā Nr. 113,Gr. 32/25,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Heinriha Geigenmīllera 1872.g. 9. oktobrī apstiprināta projekta. Nākoša: pusotrā stāva mūra skārnis Stabu ielā Nr. 113, Gr. 32/25,celis miesnieka meistars Julius Pirangs, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 1882.g.30. novembrī apstiprināta projekta. Stabu ielā Nr. 111 un 109. ēkas nav redzamas. Stabu ielā Nr. 107., Gr. 32/28, četru stāvu mūra īres un tirdzniecības ēku cēlis tirgotājs Vladimirs Kratiņš pēc arhitekta Oskara Bāra 1904.g. 16. aprīlī apstiprināta projekta. Stabu ielā Nr. 105., Gr. 32/29, piecu stāvu mūra īres un tirdzniecības ēku cēlis tirgotājs Kārlis Kīperts pēc arhitekta Paula Klēvera 1913.g. 03. septembrī apstiprināta projekta.
Šī varētu būt ēka Vecpuišu parkā,centrā
Spriežot pēc ziedu apjoma un improvizētās goda sardzes tas diezgan droši ir 1941.g. Varētu būt pat pirmās vācu okupācijas nedēļas.
Spriežot pēc cepurēm, daļa (ja ne visi) varētu būt arī studenti.
Hotelis "Frankfurt am Main", vēlāk restorāns "Alhambra", tagād bijušais "Rīgas modes" nams, Brīvības ielā Nr.49/53, agrāk Aleksandra ielā Nr.25, Gr. 20/83, g.s. īpašnieks Firsts Oginskis.
Bikernieku sanatorija, celta 1913. gadā.
Maskavas un Toma ielu krustojums, Kojusala, Maskavas ielā Nr.134, agrāk 128, Policijas Nr. 97, Gr. 48/12. Koka ēku cēlis tirgotājs Tomas Pēteris Pļavnieks [ielas nosaukuma pamats], pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 13.03.1868. gadā apstiprināta projekta.
Maskavas un Elija ielu krustojums.
Stabu ielā Nr. 106,108,110,112 un t.t.
Dārza ielā Nr. 3, Gr. 64/69., piepilsētas muižas ansamblis sastāvēja no četrām koka ēkām, staļļi, kalpotāju un virtuves namu un divām dzīvojamam ēkām, centrālā ēka divu un vienu stāvu šveiciešu vasarnīcu arhitektūras stila, celis ap 1850.g. tirgotājs un Lielas Ģildes vecākais Eberhards Mihaelis fon Bulmerings, kas ieguva šo zemes gabalu 1849. g. no Zasulaukas muižas īpašnieka Eižena Šnakenburga [Eiženijas ielas nosaukuma pamats], virs īpašnieks līdz 1928.g.. 1884. g. īpašums pāriet kā vasaras dārzu māja [ielas nosaukuma pamats] fabrikantam un Lielas Ģildes vecākam Kārlim Gustavam fon Zengbušam kura dzimtai tas pieder līdz 1928. g., kad agrāras reformas rezultāta tas pāriet valsts īpašumā un Zengbuša ģimene to izpērk par Ls 6833,-. 1937. g. Zemes īpašnieks Rīgas pilsēta, atpērk to par Ls 104821,30 un ierīko 1939.g. Rīgas pilsētas tūristu mītni. Priekšplāna t.s. „Zelta riņķis”, kas saglabājies līdz mūsdienam.
Mārtiņa kapi - NARIŅŠ Georgs, Doles Ķekavas zvejniecības biedrības „Daugava” goda biedrs, Rīgas Centrāltirgus lašu tirgotāju grupas loceklis Sv. Jāņa baznīcas padomes loceklis, viens no Ķīpsalas zvejnieku dzimts pārstāvis, miris 05.02.1932., 55 gadu vecuma, apbedīts 07.02.1932. Mārtiņa kapos Rīgā.
Agrāk Baložu ielā Nr. 37.
Būve pabeigta 24.10.1903. gadā.
Baložu ielā Nr. 29, Gr. 60/89, divu stāvu koka īres namu celis Lizdēnu pagasta[tagad Burtnieku novāds] zemnieks Kārlis Pētera d. Ballod’s pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 17.09.1899. apstiprināta projekta, būve pabeigta 28.08.1900.
Baložu ielā Nr. 26, Gr. 60/88, divu stāvu koka īres namu celis Rīgas sīkpilsonis un amatnieks Albinus Augsta d. Herrnbergers pēc inženiera Edmunda fon Trompovska 18.04.1903. gadā apstiprināta projekta. Fotogrāfija pēc. 1920. g., kad tika nojaukta blakus Mārtiņa un Baložu ielu stūri celta divu stāvu koka ēka, redzama divu stāvu koka ēka Baložu ielā Nr. 28.
1938g.Tagad Jomas iela 54. Eka nesaglabajas. Padomju laika šeit uzbuveta kafejnica "JOMA"
Tagad Jomas iela 37. Skats no Tirgoņu ielas. Padomju laika ednica "KORSO"
Rīgas Pētera brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība * 13.06.1911. + 12.05.1941. Ap. 1925. gadu priekšplāna divi latviešu vecie strēlnieki (I rindā - 3un4], brīvības kara dalībnieki I rinda -2, II rinda -5), Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme izdota 1923/1924. gados.
Rīgas ostas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība * 16.08.1911. + 12.05.1941. 20.09.1922. pārdēvēta agrāk "Pēterpils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība"
Bornsmindes pilī Ziedoņa dārzkopības skola tika atklāta 1927.gada 4.septembrī.
Dubultu prospekts 5. Padomju laika kinoteatris VETRA. Tagad kazino.
Komentēšana sāk šķist bezjēdzīga, kad redzi, ka attēlu aprakstītājs ignorē pat pasta zīmogos lasāmos gadskaitļus.
Saskatāmais uzraksts "Марiенбургъ" nešaubīgi norāda, ka runa nav par 1920. gadiem.