Aldaru ielā Nr. 5/7, gr. 8/88., bijušo Atslēdznieka meistara Johana Pētersona dzīvojamo divu stāvu māju un atslēdznieku darbnīcu pārbūvēja par četru stāvu ēku korporācijas Concordia Rigensis (dib. 29.11.1869.) dzīvoklim, pēc arhitekta Oskara Hakeļa 09.08.1910. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 16.06.1911. gadā, un to ieguva sava īpašuma korporācijas Concordia Rigensis filistru biedrība (dib. 1895.), skats no Atgriežu ielas.
Ausekļa iela Nr. 20. (Valkas iela Nr. 2.), Gr.11/35, trīs stāvu mūra ēku celis kuģu ielādēšanas un izkraušanas aģents Georgs Mihaels Bekmans pēc arhitekta Hugo Villa 13.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Ausekļa iela Nr. 20. (Valkas iela Nr. 2.), Gr.11/35, trīs stāvu mūra ēku celis kuģu ielādēšanas un izkraušanas aģents Georgs Mihaels Bekmans pēc arhitekta Hugo Villa 13.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Latvijas armijas vieglais tanks, jeb tankete, Vickers - Armstrong Carden - Lloyd. Foto izdarīts pēc 1935.gada, jo, saskaņā ar Edgara Andersona grāmatu "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture", šajā gadā armija iegādājās 18 šāda tipa izlūku tanketes. Sešas tanketes bija bruņotas ar 40 mm lielgabalu, bet pārējās, kā attēlā redzamā, ar ložmetēju.
Laivu ielā Nr. 1, Gr. 50/118, divu stāvu koka strādnieku kazarmas ēku celis Johans Sausiņš, pēc inženiera Oskara Takkeļa 24.04.1909. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 08.10.1909. gadā.
Trīs stāvu jaukto strādnieku kazarmas un tirdzniecības ēku celis tirgotājs Jānis Rozenfelds pēc arhitekta Jāņa Alkšņa 19.05.1912. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.11.1913. gadā.
Avotos minēts, ka jau 1297. gadā tika ierīkota laivu pārceltuve, kas savienoja abus Daugavas krastus. Laivas, kuģīši, vēlāka arī pārceltuves savienojušas Krustpili un Jēkabpili līdz pat 1936. gada 16. novembrim, kad tika atklāts Krustpils-Jēkabpils tilts. Taču tā mūžs bija īss, jo 1944. gada 7.—8. augustā to uzspridzināja vācu sapieri Otrā Tēvijas kara laikā. Tāpēc vēlāk satiksmi starp abām pilsētām nodrošināja atkal kuģītis "Gulbis", tautā saukts par Gulbīti, kas bija paredzēts pasažieru pārvadāšanai un pārceltuve, kas bija paredzēta kravu, pajūgu, vēlākos gados arī auto pārcelšanai uz otru krastu. "Gulbis" kursēja no agra rīta līdz pusnaktij, citā laikā varēja sarunāt pārcelties ar laivām. Ziemas laikā satiksmi nodrošināja ledus ceļš. Pavasara palu un rudens vižņu laikā abas pilsētas bija pilnībā šķirtas. Krustpilī pārceltuve un kuģīša piestātne atradās līdzās tagadējo Celtuves un Kuģu ielu savienojumā ar Krasta ielu, padomju gados pārceltuve atradās blakus Rīgas ielas 107. namam, bet kuģīša piestātne saglabāja savu iepriekšējo vietu. Jēkabpilī pārceltuve un kuģīša piestātne atradās līdzās Ostas un Pļaviņu ielu krustojumam, padomju varas gados pārceltuve atradās netālu no Pļaviņu ielas posmā starp Dambja un Viestura ielām.
Piebildīšu, ka Arvīds Brēmers bija arī Latvijas Tautas padomes loceklis.
Vienlaikus apšaubāma ir norāde par krejotavas atklāšanu, jo izskatās, ka pagasta ļaudis sapulcējušies, lai godinātu kādu visu cienītu vecāku pāri, kas nosēdināts pašā priekšā goda krēslos.
Cienījamā Eichenbauma kunga komentārs jāprecizē.
Kad 1919. gada decembrī Lejaskurzemes karaspēka vienības pārformēja par Zemgales divīziju, uz šā kara apgabala artilērijas vienību bāzes 1920. gada 3. janvārī tika formēts Zemgales artilērijas pulks (10., 11. un 12. artilērijas divizions). Pirmo saformēja 10. divizionu (redzams pievienotajā fotogrāfijā), ko nosūtīja uz Liepājas-Palangas robežapsardzības rajonu, un tur tas atradās visu Latvijas Brīvības cīņu laiku. 1920. gada maijā uz Latgales fronti pārdislocēja 11. un 12. divizionu, bet uz Daugavpili Zemgales artilērijas pulku pārdislocēja vien pēc kara darbības izbeigšanās 1920. gada augustā (6. augustā divizionus pārnumurēja par 1., 2., 3.).
Konkrētā fotogrāfija varētu būt tapusi 1920. gada janvārī, kad 10. divizions dodas uz savu robežapsardzības rajonu.
Krejotavas atklāšana Ļaudonas pagasta "Vēresmalā" netālu no robežas ar Praulienas pagastu. Sēd 4. no labās - Arvīds Brēmers (1871-1941)- Ļaudonas "Glāznieku" saimnieks, priekšzīmīgs lauksaimnieks, arī sabiedrisks darbinieks dažādās saimnieciskās uc biedrībās, viens no Latvijas zemnieku savienības dibinātājiem, bijis Krievijas 1. Valsts Domes deputāts no Vidzemes.
Spriežot pēc uzraksta atklātnes otrajā pusē, tā iegādāta 1899. gada 26. martā samaksājot 5. kapeikas. Tas ir ticamākais tās izdošanas gads, kaut to izgatavojot izmantots senāks negatīvs vai attēls. Pils tornis bez slīpā jumta ar dzeguļotu malu, kāds tas bija līdz 1888.gadam.
Interesanti, kurš gudrinieks izdomāja, ka te runa ir par Drustiem, ja fotogrāfijas otrā pusē vācu gotiskā rokrakstā nepārprotami rakstīts - "Birkenhof", kas var būt gan Bērzmuiža, gan Bērzes muiža, gan Bērzumuiža un, iespējams, vēl kāda cita vieta, taču ne Drusti.
Nekāda sakara ar Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu baznīcu.
Attēlā redzamās čuguna kāpnes ar margām Kurzemes provinces muzejā. Pirms tam kalpoja par kāpnem uz kora telpam (luktu) vecā Sv.Jura katoļu baznīcā.
Aldaru ielā Nr. 5/7, gr. 8/88., bijušo Atslēdznieka meistara Johana Pētersona dzīvojamo divu stāvu māju un atslēdznieku darbnīcu pārbūvēja par četru stāvu ēku korporācijas Concordia Rigensis (dib. 29.11.1869.) dzīvoklim, pēc arhitekta Oskara Hakeļa 09.08.1910. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 16.06.1911. gadā, un to ieguva sava īpašuma korporācijas Concordia Rigensis filistru biedrība (dib. 1895.), skats no Atgriežu ielas.
Ausekļa iela Nr. 20. (Valkas iela Nr. 2.), Gr.11/35, trīs stāvu mūra ēku celis kuģu ielādēšanas un izkraušanas aģents Georgs Mihaels Bekmans pēc arhitekta Hugo Villa 13.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Ausekļa iela Nr. 20. (Valkas iela Nr. 2.), Gr.11/35, trīs stāvu mūra ēku celis kuģu ielādēšanas un izkraušanas aģents Georgs Mihaels Bekmans pēc arhitekta Hugo Villa 13.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Latvijas armijas vieglais tanks, jeb tankete, Vickers - Armstrong Carden - Lloyd. Foto izdarīts pēc 1935.gada, jo, saskaņā ar Edgara Andersona grāmatu "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture", šajā gadā armija iegādājās 18 šāda tipa izlūku tanketes. Sešas tanketes bija bruņotas ar 40 mm lielgabalu, bet pārējās, kā attēlā redzamā, ar ložmetēju.
Tie ir Latvijas armijas vieglie tanki, jeb tanketes, Vickers - Armstrong Carden - Lloyd 4, bruņoti ar ložmetējiem.
Būtu labi precizēt, ka tie ir krievu armijas karavīri.
Laivu ielā Nr. 1, Gr. 50/118, divu stāvu koka strādnieku kazarmas ēku celis Johans Sausiņš, pēc inženiera Oskara Takkeļa 24.04.1909. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 08.10.1909. gadā. Trīs stāvu jaukto strādnieku kazarmas un tirdzniecības ēku celis tirgotājs Jānis Rozenfelds pēc arhitekta Jāņa Alkšņa 19.05.1912. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.11.1913. gadā.
www.vejdzirnavas.lv
Avotos minēts, ka jau 1297. gadā tika ierīkota laivu pārceltuve, kas savienoja abus Daugavas krastus. Laivas, kuģīši, vēlāka arī pārceltuves savienojušas Krustpili un Jēkabpili līdz pat 1936. gada 16. novembrim, kad tika atklāts Krustpils-Jēkabpils tilts. Taču tā mūžs bija īss, jo 1944. gada 7.—8. augustā to uzspridzināja vācu sapieri Otrā Tēvijas kara laikā. Tāpēc vēlāk satiksmi starp abām pilsētām nodrošināja atkal kuģītis "Gulbis", tautā saukts par Gulbīti, kas bija paredzēts pasažieru pārvadāšanai un pārceltuve, kas bija paredzēta kravu, pajūgu, vēlākos gados arī auto pārcelšanai uz otru krastu. "Gulbis" kursēja no agra rīta līdz pusnaktij, citā laikā varēja sarunāt pārcelties ar laivām. Ziemas laikā satiksmi nodrošināja ledus ceļš. Pavasara palu un rudens vižņu laikā abas pilsētas bija pilnībā šķirtas. Krustpilī pārceltuve un kuģīša piestātne atradās līdzās tagadējo Celtuves un Kuģu ielu savienojumā ar Krasta ielu, padomju gados pārceltuve atradās blakus Rīgas ielas 107. namam, bet kuģīša piestātne saglabāja savu iepriekšējo vietu. Jēkabpilī pārceltuve un kuģīša piestātne atradās līdzās Ostas un Pļaviņu ielu krustojumam, padomju varas gados pārceltuve atradās netālu no Pļaviņu ielas posmā starp Dambja un Viestura ielām.
Piebildīšu, ka Arvīds Brēmers bija arī Latvijas Tautas padomes loceklis. Vienlaikus apšaubāma ir norāde par krejotavas atklāšanu, jo izskatās, ka pagasta ļaudis sapulcējušies, lai godinātu kādu visu cienītu vecāku pāri, kas nosēdināts pašā priekšā goda krēslos.
Cienījamā Eichenbauma kunga komentārs jāprecizē. Kad 1919. gada decembrī Lejaskurzemes karaspēka vienības pārformēja par Zemgales divīziju, uz šā kara apgabala artilērijas vienību bāzes 1920. gada 3. janvārī tika formēts Zemgales artilērijas pulks (10., 11. un 12. artilērijas divizions). Pirmo saformēja 10. divizionu (redzams pievienotajā fotogrāfijā), ko nosūtīja uz Liepājas-Palangas robežapsardzības rajonu, un tur tas atradās visu Latvijas Brīvības cīņu laiku. 1920. gada maijā uz Latgales fronti pārdislocēja 11. un 12. divizionu, bet uz Daugavpili Zemgales artilērijas pulku pārdislocēja vien pēc kara darbības izbeigšanās 1920. gada augustā (6. augustā divizionus pārnumurēja par 1., 2., 3.). Konkrētā fotogrāfija varētu būt tapusi 1920. gada janvārī, kad 10. divizions dodas uz savu robežapsardzības rajonu.
Krejotavas atklāšana Ļaudonas pagasta "Vēresmalā" netālu no robežas ar Praulienas pagastu. Sēd 4. no labās - Arvīds Brēmers (1871-1941)- Ļaudonas "Glāznieku" saimnieks, priekšzīmīgs lauksaimnieks, arī sabiedrisks darbinieks dažādās saimnieciskās uc biedrībās, viens no Latvijas zemnieku savienības dibinātājiem, bijis Krievijas 1. Valsts Domes deputāts no Vidzemes.
Spriežot pēc uzraksta atklātnes otrajā pusē, tā iegādāta 1899. gada 26. martā samaksājot 5. kapeikas. Tas ir ticamākais tās izdošanas gads, kaut to izgatavojot izmantots senāks negatīvs vai attēls. Pils tornis bez slīpā jumta ar dzeguļotu malu, kāds tas bija līdz 1888.gadam.
Interesanti, kurš gudrinieks izdomāja, ka te runa ir par Drustiem, ja fotogrāfijas otrā pusē vācu gotiskā rokrakstā nepārprotami rakstīts - "Birkenhof", kas var būt gan Bērzmuiža, gan Bērzes muiža, gan Bērzumuiža un, iespējams, vēl kāda cita vieta, taču ne Drusti.
Paldies par precizējumu.
Paldies par labojumu.
Zemgales artilērijas pulks dislocejas Daugavpilī.
Tā ir Liepnas sešu klašu pamatskolas ēka
sorry, man gan liekas ka tas nav Liepājā! Varbūt kāds atpazīs kurā Latvijas pilsētā fotogrāfēts?
Rūjas upe netālu no Juratas, jeb Imantas, ūdensdzirnavām. Dzirnavas redzamas kreisajā pusē.
Nekāda sakara ar Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu baznīcu. Attēlā redzamās čuguna kāpnes ar margām Kurzemes provinces muzejā. Pirms tam kalpoja par kāpnem uz kora telpam (luktu) vecā Sv.Jura katoļu baznīcā.
Nevis izstāžu, bet sēžu zāle.
Nevis izstāžu, bet sēžu zāle.
Izdevās noskaidrot fotodarbnīcu: Fotogrāfija ''Konkurence'' Ventspilī, Kuldīgas un Raiņa ielas stūrī.
Izdevās precizēt fotogrāfu. V.Skrastiņa foto darbnīca Cēsīs, Rīgas ielā 11.