Kraasas fotograafija no 1912. gadaa ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcu fonaa:
https://lcweb2.loc.gov/service/pnp/prokc/20400/20444v.jpg
Otrā rinda pirmais no labās: Lāčplēša kara ordeņa Nr 222. kavalieris Siguldas kājnieku pulka virsnieka vietnieks Jūlijs Živa 1896-1963.
sk. www.lkok.com un Latvijas Kareivis Nr. 136. 20.06.1939.
Brīvības ielā Nr. 172. [agrāk Nr. 170 ], Gr. 27/13. piecu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu cēlis A/S „AEG” valdes loceklis Jozefs Bleimanis, pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna 04.02.1911. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.08.1912. gadā. Ēkas fragmenta ar gadu skaitli 1911 virs vārtiem.
Brīvības ielā Nr. 174 [agrāk Nr. 172], Gr. 27/12. „Ziepju vārītava” ēkas nav redzamas, pagalmā tirgotājs Ludvigs Lindemanns [Ljndemann] uzcēla divu stāvu mūra ziepju fabrikas ēku pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 14.03.1872. gadā apstiprināta projekta; otro pusotrā stāva mūra ziepju fabrikas ēku uzcēlis tirgotājs Kārlis Neimanis [Neumann] pēc arhitekta Gustava krona {Croon] 11.06.1902. gadā apstiprināta projekta, abas ēkas saglabājušas.
Brīvības ielā Nr. 176 [agrāk Nr. 174], Gr. 27/11. divu stāvu koka savrupmāju uzcelusi tirgotāja atraitne Doroteja Amālija Paulsens dz. Lucs [Lutz] pēc arhitekta Viktora de grabbe 29.05.1881. gadā apstiprināta projekta, ēka nav saglabājusies, tagad šajā vieta benzīna tanks.
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā.
Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924.
Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš.
P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons.
Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā.
Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924.
Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš.
P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons.
Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
Jaunceltnes pamati - Brīvības gatve Nr. 31, Gr. 89/11, [tagad Nr.224] A/S „Rīgas vilnas Rūpnieks”, dib. 1937.g. no 1940. g. Valsts tekstilkombināts „Astotais marts”, pārvaldes ēkas būves pamati, pēc būvinženiera Valda Zakevica 01.06.1939. g. apstiprināta projekta, pusbūve pabeigta 22.08.1939.g
Kraasas fotograafija no 1912. gadaa ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcu fonaa: https://lcweb2.loc.gov/service/pnp/prokc/20400/20444v.jpg
nav sīkāka apraksta?
Otrā rinda pirmais no labās: Lāčplēša kara ordeņa Nr 222. kavalieris Siguldas kājnieku pulka virsnieka vietnieks Jūlijs Živa 1896-1963. sk. www.lkok.com un Latvijas Kareivis Nr. 136. 20.06.1939.
Brīvības ielā Nr. 172. [agrāk Nr. 170 ], Gr. 27/13. piecu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu cēlis A/S „AEG” valdes loceklis Jozefs Bleimanis, pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna 04.02.1911. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 16.08.1912. gadā. Ēkas fragmenta ar gadu skaitli 1911 virs vārtiem. Brīvības ielā Nr. 174 [agrāk Nr. 172], Gr. 27/12. „Ziepju vārītava” ēkas nav redzamas, pagalmā tirgotājs Ludvigs Lindemanns [Ljndemann] uzcēla divu stāvu mūra ziepju fabrikas ēku pēc arhitekta Jāņa Baumaņa 14.03.1872. gadā apstiprināta projekta; otro pusotrā stāva mūra ziepju fabrikas ēku uzcēlis tirgotājs Kārlis Neimanis [Neumann] pēc arhitekta Gustava krona {Croon] 11.06.1902. gadā apstiprināta projekta, abas ēkas saglabājušas. Brīvības ielā Nr. 176 [agrāk Nr. 174], Gr. 27/11. divu stāvu koka savrupmāju uzcelusi tirgotāja atraitne Doroteja Amālija Paulsens dz. Lucs [Lutz] pēc arhitekta Viktora de grabbe 29.05.1881. gadā apstiprināta projekta, ēka nav saglabājusies, tagad šajā vieta benzīna tanks.
Šīs skolas skolēni un skolotāji: https://www.zudusilatvija.lv/objects/keyword/647/
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā. Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924. Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš. P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons. Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
Precizējums: Aizputes kājnieku pulka un bijuša I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljona kritušajiem 44 karavīriem [t.s. divi bataljona karavīri] Daugavpils cietokšņa dārzā. Pamatakmens likts 29.10.1924. Atklāts 14.11.1924. Autors inženieris arhitekts Vilhelms Rīmers * 1884 + 1933.[Riemer], būvdarbi Jānis Pranda, Daugavpilī, atklājis vice kara ministrs ģenerālis Kārlis Ezeriņš. P.s. 01.08.1918. kapitāns Pēteris Dardzāns Sibīrija Troickas pilsēta formē I Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu; 06.10.1920. bataljons ierādās Rīgā; 28.10.1920. bataljons pārdēvēts par Latvijas strēlnieku pulku un ieskaitīts Robežsargu divīzijā; 06.10.1922. pulks likvidēts un izformētas daļas iekļautas 10. Aizputes kājnieku pulkā kā III bataljons. Iniciāli N. Riemers kļūda publikācijā žurnāla „Nedeļa” # 48. 01.11.1924.
God. Elmera kungs, vai ir zināms kas tie par cilvēkiem fotogrāfijā? Ja konkrēti, mani interesē vīrietis ar portfeli rokās, kas stāv zemāk.
Jaunceltnes pamati - Brīvības gatve Nr. 31, Gr. 89/11, [tagad Nr.224] A/S „Rīgas vilnas Rūpnieks”, dib. 1937.g. no 1940. g. Valsts tekstilkombināts „Astotais marts”, pārvaldes ēkas būves pamati, pēc būvinženiera Valda Zakevica 01.06.1939. g. apstiprināta projekta, pusbūve pabeigta 22.08.1939.g
Skats uz ēku Kapseļu ielā Nr. 31 no Kalnciema Margrietas ielu puses.
Ernests Šohs - I ģildes tirgotājs, komisijas aģentūras firmas "Ernest Schoch" īašnieks, Rīgā, Miesnieku ielā Nr. 14.
Vai tik tur kaut kādos 70.gados un 80.gadu sākumā nebija aptieka? Ļoti līdzīgi. Tagad laikam privātīpašums. Būs jāpapēta :)
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par komentāru.
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.