Nezinu, kāds pamats ir apgalvojumam, ka vārds "saka" nozīmē upju satekas vietu, toties zinu, ka jau vismaz 15. gadsimtā šī teritorija piederēja fon Zakeniem (von Sacken), kas deva arī vārdu muižai - Sackenhausen - Zaku nams/mītne.
Šī fotogrāfija ir tapusi pirms 1907. gada, un tajā redzama Aizputes Pilsmuižas alusdarītavas sarkano ķieģeļu ēka, bet kreisā pusē aiz kokiem Livonijas ordeņa pils. Kreisā malā - vecais koka tilts pār Tebru, ko 1907. gadā nomainīja Akmens tilts.
Norādē uz fotogrāfijas ieviesusies kļūda. Šis nav ceļš uz saciju. Tā ir Liepājas iela, kas pēc apm. 500 m turpināsies kā Liepājas šoseja. Skatāmā dzīvojamā māja ir Liepājas ielā Nr. 5. Līdz ceļam uz Aizputes -Liepājas un Aizputes - Saldus staciju pa šo ielu bija vēl jānosoļo kādi 200 m un tad jānogriežas pa labi.
Tā nešaubīgi ir 1920-to gadu fotogrāfija.
Šo attēlu noteikti vajag atstāt. Anotācijas pirmais teikums ir pareizs. Otrais - par pagasta pamatskolu ir lieks, jo tam nav nekāda sakara ar šo, pilsētas, pamatskolu.
Taisnība, Sv. Jāņa baznīca pirmoreiz pieminēta, Aizputei 1378. gadā piešķirot pilsētas tiesības. Šajā dokumentā tika noteiktas pilsētas robežas. Baznīca ar baznīckalnu ietilpa pilsētas teritorijā, iezīmējot vienu pilsētas robežas vietu. Labā pusē redzamā māja pastkartes tapšanas laikā ir Aizputes Pilsmuižas (Schloss-Hasenpoth), nevis pilsētas daļā. Tas pats sakāms par Dzirnavu dīķi (Tebras upes pirms dzirnavu slūžām). Šo teritoriju pilsētai pievienoja tikai 1920. gados pēc agrārās reformas.
Baznīca ir uzcelta kādreizējā kuršu pilskalnā. Aizputes kuršu pili krustneši ieņēma tikai pēc Dzintares kaujas 1261. gadā (Sk. Atskaņu hroniku), līdz ar to 1254. gadā baznīca šajā vietā nevarēja būt.
Paldies par komentāru. Ja uz fotogrāfijas rakstīts P.Zelmin, tad tieši tā rakstam aprakstā, īpaši tad, ja mums nav ziņas par šo fotogrāfu. Neiebilstu, ka viņš ir Celmiņš, bet uzraksts uz fotogrāfijas liek rakstīt tā, kā norādīts.
Paldies par komentāru. Precizēšu ziņas par šo gleznu fotogrāfijas autora Vitolda Mašnovska izdevumā Latvijas luterāņu baznīcas. Tā varētu būt "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833.g., J.I. Eginks), bet pārbaudīšu un tad izlabošu.
Uzticējāmies fotogrāfijas parakstam. Ir divas iespējas - izņemt šo fotogrāfiju no portāla, vai arī atstāt un tomēr cerēt, ka to kāds atpazīst. Nolemju atstāt un turpināt arī meklēt precīzas ziņas
Acīmredzot fotogrāfs nav bijis kuldīdznieks, jo nav sapratis, ko fotogrāfē.
Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas.
Tiltam ir nosaukums - Akmens tilts.
Nezinu, kāds pamats ir apgalvojumam, ka vārds "saka" nozīmē upju satekas vietu, toties zinu, ka jau vismaz 15. gadsimtā šī teritorija piederēja fon Zakeniem (von Sacken), kas deva arī vārdu muižai - Sackenhausen - Zaku nams/mītne.
Gadskaitlis, domājams, ir [191-?], katrā ziņā ne 193-?.
1920-tie gadi.
Nešaubīgi 1920-tie gadi.
Šī fotogrāfija ir tapusi pirms 1907. gada, un tajā redzama Aizputes Pilsmuižas alusdarītavas sarkano ķieģeļu ēka, bet kreisā pusē aiz kokiem Livonijas ordeņa pils. Kreisā malā - vecais koka tilts pār Tebru, ko 1907. gadā nomainīja Akmens tilts.
Norādē uz fotogrāfijas ieviesusies kļūda. Šis nav ceļš uz saciju. Tā ir Liepājas iela, kas pēc apm. 500 m turpināsies kā Liepājas šoseja. Skatāmā dzīvojamā māja ir Liepājas ielā Nr. 5. Līdz ceļam uz Aizputes -Liepājas un Aizputes - Saldus staciju pa šo ielu bija vēl jānosoļo kādi 200 m un tad jānogriežas pa labi. Tā nešaubīgi ir 1920-to gadu fotogrāfija.
Labi redzams arī 1907. gadā būvētais Akmens tilts pār Tebru.
Redzami Liepājas ielas Nr. 10, Nr. 8, Nr. 6 un Nr. 4 nami. Neviens no tiem līdz mūsdienām nav saglabājies. Labā pusē Baznīckalns.
Šo attēlu noteikti vajag atstāt. Anotācijas pirmais teikums ir pareizs. Otrais - par pagasta pamatskolu ir lieks, jo tam nav nekāda sakara ar šo, pilsētas, pamatskolu.
Taisnība, Sv. Jāņa baznīca pirmoreiz pieminēta, Aizputei 1378. gadā piešķirot pilsētas tiesības. Šajā dokumentā tika noteiktas pilsētas robežas. Baznīca ar baznīckalnu ietilpa pilsētas teritorijā, iezīmējot vienu pilsētas robežas vietu. Labā pusē redzamā māja pastkartes tapšanas laikā ir Aizputes Pilsmuižas (Schloss-Hasenpoth), nevis pilsētas daļā. Tas pats sakāms par Dzirnavu dīķi (Tebras upes pirms dzirnavu slūžām). Šo teritoriju pilsētai pievienoja tikai 1920. gados pēc agrārās reformas.
Anotācijā minētais Aizputes agrākais nosaukums ir kļūdains. Tas pats sakāms par pastkarti. Jābūt - Hasenpoth.
Baznīca ir uzcelta kādreizējā kuršu pilskalnā. Aizputes kuršu pili krustneši ieņēma tikai pēc Dzintares kaujas 1261. gadā (Sk. Atskaņu hroniku), līdz ar to 1254. gadā baznīca šajā vietā nevarēja būt.
Paldies par aizrādījumu, Jums ir taisnība.
Paldies par komentāru. Ja uz fotogrāfijas rakstīts P.Zelmin, tad tieši tā rakstam aprakstā, īpaši tad, ja mums nav ziņas par šo fotogrāfu. Neiebilstu, ka viņš ir Celmiņš, bet uzraksts uz fotogrāfijas liek rakstīt tā, kā norādīts.
Paldies par komentāru. Precizēšu ziņas par šo gleznu fotogrāfijas autora Vitolda Mašnovska izdevumā Latvijas luterāņu baznīcas. Tā varētu būt "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833.g., J.I. Eginks), bet pārbaudīšu un tad izlabošu.
Paldies par aizrādījumu, izlaboju šo nelāgo kļūdu.
Paldies, piekritīšu Jums un izlaboju gadu.
Uzticējāmies fotogrāfijas parakstam. Ir divas iespējas - izņemt šo fotogrāfiju no portāla, vai arī atstāt un tomēr cerēt, ka to kāds atpazīst. Nolemju atstāt un turpināt arī meklēt precīzas ziņas
Paldies par Jūsu komentāru. Tā nu fotogrāfam izdevies nofotogrāfēt. Ievietoju Jūsu papildinājumu aprakstā.
Acīmredzot fotogrāfs nav bijis kuldīdznieks, jo nav sapratis, ko fotogrāfē. Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas.
Šai ēkai nav nekāda sakara ar anotācijā aprakstīto Aizputes pagasta pamatskolu!
Pastkarte ir apmēram no 1900. gada, vēlākais - no 1902.
Attēlā redzama Liepājas - Aizputes šaursliežu dzelzceļa līnijas sākumstacija Liepājā, bet apraksts atbilst galastasijai Aizputē!
Neatbilst aprakstam: Baznīcā atrodas F. Vāgnera altārglezna, „Kristus pie krusta, 1864.