Paldies, ka izlabojāt, ierakstīšu aprakstā pareizi.
Paldies par labojumu un papildināumu attiecībā uz vinjetes autoru.
Jāņa Riekstiņa fotogrāfijas [190?] reprodukcija.
Paldies, ievietošu šo papildinājumu anotācijā.
Paldies par labojumu, Aleksandru Apsīti kā autoru atstāju un to, ka viņš tikai vinjetes autors, norādīšu aotācijā.
Paldies par šo labojumu, uzdošu jautājumu Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļai, kurā šis attēls aprakstīts.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu, izlaboju aprakstā gada skaitli.
Pareizāk būtu: [190?].
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors. Fotogrāfijas autors - Vilis Rīdzenieks.
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors.
Vai tiešām: "Reeckstein"? Fotogrāfs ir Jānis Riekstiņš.
Šis portrets nevar būt no 30. gadiem.
Kopš 1928. gada pseidonīms kļuva par dzejnieka īsto uzvārdu.
Aleksandrs Apsītis ir autors vienīgi vinjetei. Viktors Eglītis tika reabilitēts nevis 1919., bet 1990. gadā.
Anotācijā kļūdaini ierakstīts, ka miris 1937. gadā. Bija Stversmes sapulces loceklis. 1922. gadā par pretvalstisku darbību tika arestēts un politieslodzīto apmaiņas kārtībā izraidīts uz Padomju Krieviju.
Jāņa Rieksta foto 1905.
Trūkst konsekvences uzvārdu un pseidonīmu rakstībā (sk. Augusts Apsītis). Viens jāmeklē pēc pseidonīma, cits pēc īstā vārda.
Jāņa Rieksta fotogrāfijas [1907] reprodukcija.
Viļa Rīdzenieka foto, Aleksandra Apsīša vinjete. Foto varētu būt arī no 20-to gadu beigām.
Domājams, nav tik svarīgi, kad izdota konkrētā pastkarte, bet - kad tapis konkrētās personas konkrētais attēls. Jānis Asars mira 1908. gadā.
1928.
1920. gads, Varšava. Fotogrāfs Marjans Fukss.
1903. gads, Fotogrāfs Osvalds Lange.
Te no sarakstes ar "Muižas Latvijā" autoru, tā arī muiža grāmatā nenonāca. Par Ogresmuižu. Visas trīs manas publicētās enciklopēdijas veidotas ...
Attēls nācis no muižnieka dēla komponista Oskara fon Pandera autobiogrāfijas(Oscar von Pander, Trilogie des Lebens, Marburg 1959). Sazinājos arī ar ...
Neretas luterāņu baznīcā atrodas Aizkraukles novadā, Neretas pagastā, Neretā, Rīgas ielā 2 (https://share.google/KoDvRxt6jdPxNPjpU). No 16.12.1998, tajā atrodas 6 mākslas kultūras ...
Īģes upes Krogzemju ūdensdzirnavas (Krohgzem Mühle) Alojas baznīcas gramatā ir minētas 1858.gada aprīlī.
Nav Trikātas pagasts. Ēka uzcelta 1877. vai 1876. gadā kā Jaunjērcēnu skola un pagastnams ar sarīkojumu zāli. Jādomā, ka pagastnams ...
Paldies, ka izlabojāt, ierakstīšu aprakstā pareizi.
Paldies par labojumu un papildināumu attiecībā uz vinjetes autoru.
Jāņa Riekstiņa fotogrāfijas [190?] reprodukcija.
Paldies, ievietošu šo papildinājumu anotācijā.
Paldies par labojumu, Aleksandru Apsīti kā autoru atstāju un to, ka viņš tikai vinjetes autors, norādīšu aotācijā.
Paldies par šo labojumu, uzdošu jautājumu Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļai, kurā šis attēls aprakstīts.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu, izlaboju aprakstā gada skaitli.
Pareizāk būtu: [190?].
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors. Fotogrāfijas autors - Vilis Rīdzenieks.
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors.
Vai tiešām: "Reeckstein"? Fotogrāfs ir Jānis Riekstiņš.
Šis portrets nevar būt no 30. gadiem.
Aleksandrs Apsītis ir vien1igi vinjetes autors.
Kopš 1928. gada pseidonīms kļuva par dzejnieka īsto uzvārdu.
Aleksandrs Apsītis ir autors vienīgi vinjetei. Viktors Eglītis tika reabilitēts nevis 1919., bet 1990. gadā.
Anotācijā kļūdaini ierakstīts, ka miris 1937. gadā. Bija Stversmes sapulces loceklis. 1922. gadā par pretvalstisku darbību tika arestēts un politieslodzīto apmaiņas kārtībā izraidīts uz Padomju Krieviju.
Jāņa Rieksta foto 1905.
Trūkst konsekvences uzvārdu un pseidonīmu rakstībā (sk. Augusts Apsītis). Viens jāmeklē pēc pseidonīma, cits pēc īstā vārda.
Jāņa Rieksta fotogrāfijas [1907] reprodukcija.
Viļa Rīdzenieka foto, Aleksandra Apsīša vinjete. Foto varētu būt arī no 20-to gadu beigām.
Domājams, nav tik svarīgi, kad izdota konkrētā pastkarte, bet - kad tapis konkrētās personas konkrētais attēls. Jānis Asars mira 1908. gadā.
1928.
1920. gads, Varšava. Fotogrāfs Marjans Fukss.
1903. gads, Fotogrāfs Osvalds Lange.