Jahta joprojām kuģo , viena no nedaudzajām koka jahtām, kas saglabājusies Latvijā. Par piedzīvojumiem un šo to citu var info smelties arī https://www.facebook.com/jahtapolaris
Paldies par vērību!
Datējums izlabots. Svinīgais pasākums notika 1938. gada 23. janvārī. Pasākumā tika izrādīta "Zelta atslēga", kā par to liecina pasākuma afiša: https://dom.lndb.lv/data/obj/861550.html
Labdien!!! Šī ēka nav freileņu māja, bet lielā muižas ēka, kura diemzēl ir nojaukta 1986. gadā. Muižas sākumi minēti ap 1562.gadu, konkrētā ēka sākta celt 1855.gadā un pabeidza 1863.gadā, laikā, kad īpašums piederēja fon Krīdeneru dzimtai. Ēkas dienvidu gals ticis piebūvēts vēlāk, ap 1900.gadu. Pamati no laukakmeņiem. Ārējā fasāde veidota no baļķu virsām, kas bijuši ļoti gludi apstrādāti, iekšpuse izsista niedrēm – skaliņu vietā un apmesta
Šeit pāris fragmentiņi Mārtiņa kapu kontekstā no publikācijām 80., 90. gadu periodikā:
"Dzīvojam, izrādās, vienā sabiedrībā ar apzināti ļaunprātīgiem vandaļiem, kuri var rīkoties pilnīgi nesodīti. Jo P.Blūma talcinieku restaurētie pieminekļi atkal apgāzti un sasisti gabalos, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes (lai atraktu apbedījumu, vai ?)." [Bankovskis P. Zem simtgadīgiem kokiem // Padomju Jaunatne. 1983, 2. jūl.]
"1990. gadā mūsu valstī notika vēl nepieredzēts noziegums - masveidīgs vandālisma akts Rīgas pilsētas Mārtiņa kapos. No kapenēm tika izcelti zārki un nelaiķu pīšļi izbērti turpat zemē, bet paši zārki aizvesti uz Rīgas centru, uz Jāņa sētu - izstādei. Šo drausmo pasākumu nerealizēja deklasēti elementi, bet gan kultūras un gaismas nesēji tautā - mākslinieki, mākslas vārdā. Grupa mākslinieku avangardistu rīkoja instalācijas izstādi ar nosaukumu "Pārmija", kurā tika eksponēti arī četrpadsmit zārki. To skaitā arī trīs bērnu zārciņi no minētajiem kapiem." [Vērsis U. Es apsūdzu inteliģenci // Labrīt. 1995, 14. jūn.]
Paldies par precizējumiem un informāciju!
Jahta joprojām kuģo , viena no nedaudzajām koka jahtām, kas saglabājusies Latvijā. Par piedzīvojumiem un šo to citu var info smelties arī https://www.facebook.com/jahtapolaris
Paldies par vērību! Datējums izlabots. Svinīgais pasākums notika 1938. gada 23. janvārī. Pasākumā tika izrādīta "Zelta atslēga", kā par to liecina pasākuma afiša: https://dom.lndb.lv/data/obj/861550.html
Fotogrāfijā uz fona rakstīts datums 23.7.38. Iespējams, nav atklāšanas bilde!
Paldies par informāciju!
Martas un Krišjāņa Saan bērna kristības ~1932.g Rozīšu, Saan, Alkšņu, Liepiņu, Jansonu ģimenes
Paldies par vērību.
Dublējas ar http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19736/
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Šī nav freileņu māja un ir nojaukta 1986.gadā Šajā foto kungu māja.
Labdien!!! Šī ēka nav freileņu māja, bet lielā muižas ēka, kura diemzēl ir nojaukta 1986. gadā. Muižas sākumi minēti ap 1562.gadu, konkrētā ēka sākta celt 1855.gadā un pabeidza 1863.gadā, laikā, kad īpašums piederēja fon Krīdeneru dzimtai. Ēkas dienvidu gals ticis piebūvēts vēlāk, ap 1900.gadu. Pamati no laukakmeņiem. Ārējā fasāde veidota no baļķu virsām, kas bijuši ļoti gludi apstrādāti, iekšpuse izsista niedrēm – skaliņu vietā un apmesta
Dublējas ar: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24433/
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Usmas luterāņu baznīca atrodas Ventspils novada Usmas pagastā.
Usmas luterāņu baznīca atrodas Ventspils novada Usmas pagastā.
Usmas luterāņu baznīca atrodas Ventspils novada Usmas pagastā.
Paldies par papildinājumu.
Aizmirsu atzīmēt blakus Laimonim Riekstiņam zēns - Ēriks Elksnis/
Paldies par vērību!
Это ошибка. На фото 2 корабля стоят рядом - VIESTURS un IMANTA. VIRSAITISа тут нет.
Paldies par informāciju!
Šeit pāris fragmentiņi Mārtiņa kapu kontekstā no publikācijām 80., 90. gadu periodikā: "Dzīvojam, izrādās, vienā sabiedrībā ar apzināti ļaunprātīgiem vandaļiem, kuri var rīkoties pilnīgi nesodīti. Jo P.Blūma talcinieku restaurētie pieminekļi atkal apgāzti un sasisti gabalos, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes (lai atraktu apbedījumu, vai ?)." [Bankovskis P. Zem simtgadīgiem kokiem // Padomju Jaunatne. 1983, 2. jūl.] "1990. gadā mūsu valstī notika vēl nepieredzēts noziegums - masveidīgs vandālisma akts Rīgas pilsētas Mārtiņa kapos. No kapenēm tika izcelti zārki un nelaiķu pīšļi izbērti turpat zemē, bet paši zārki aizvesti uz Rīgas centru, uz Jāņa sētu - izstādei. Šo drausmo pasākumu nerealizēja deklasēti elementi, bet gan kultūras un gaismas nesēji tautā - mākslinieki, mākslas vārdā. Grupa mākslinieku avangardistu rīkoja instalācijas izstādi ar nosaukumu "Pārmija", kurā tika eksponēti arī četrpadsmit zārki. To skaitā arī trīs bērnu zārciņi no minētajiem kapiem." [Vērsis U. Es apsūdzu inteliģenci // Labrīt. 1995, 14. jūn.]