Labrīt! Informācija, ka kapus 1980.-jos gados gribēja likvidēt atbilst manām atmiņām. Atceros, ka tas bija izpildu komitejas galvās, bet tajos laikos jau Lielos kapus arī gribēja līdzināt.
Cita lieta par pieminekļu aprakšanu un tas ir cits stāsts. Esmu piemirsis, bet liekas, ka tas varēja būt 1990. gados, kad ierosināju papostītos, fragmentētos akmens objektus aprakt zemē. Arī tāpēc, ka piesārņojums aizvien straujāk tos posta, bet zemē tie saglabājas kā mātes azotē. Tad arī daļu norakām. Divas klasicisma urnas izraka un atjaunoja savā vietās, jo zemē tās bija saglabājušās. Anotācija par M. kapiem būs nepilnīga, ja netiks pieminēts tur apglabātais pirmais latviešu politiķis, tautas pašapziņas modinātājs, mecenāts un pirmais latviešu muižnieks Jānis Šteinhauers, kura piemineklis ir netālu no Grindeļa kapličas.
Spriežot pēc tā, ka dažiem karavīriem ir uzpleči, un pēc kokardēm, attēlā ir redzami t.s. “ziemeļnieki”, jeb Ziemeļlatvijas brigādes karavīri atpūtas brīdī. Iespējams laiks – 1919.gada pavasaris/vasara.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Te pie dzeloņstiepļu aizžogojumiem nofotografēta abu armiju karavīru grupa.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Pirmajā rindā kreisajā malā stāv divi vācu karavīri, centrā krievu armijas karavīrs, un labajā malā vēl viens vācu karavīrs.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Otrajā rindā kreisajā malā stāv vācu karavīrs, kuram galvā krievu cepure, tāpat kā vēl vienam, kas grupas centrā.
Nekas tā īsti neliecina, ka tie būtu latviešu strēlnieki. Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem.Tā arī šajā grupā kreisajā malā sēž divi vācu kareivji, un otrajā plānā arī redzami vairāki vācu karavīri. Un kas būtiski, visi karavīri ir bez ieročiem.
Paldies par informāciju!
Labrīt! Informācija, ka kapus 1980.-jos gados gribēja likvidēt atbilst manām atmiņām. Atceros, ka tas bija izpildu komitejas galvās, bet tajos laikos jau Lielos kapus arī gribēja līdzināt. Cita lieta par pieminekļu aprakšanu un tas ir cits stāsts. Esmu piemirsis, bet liekas, ka tas varēja būt 1990. gados, kad ierosināju papostītos, fragmentētos akmens objektus aprakt zemē. Arī tāpēc, ka piesārņojums aizvien straujāk tos posta, bet zemē tie saglabājas kā mātes azotē. Tad arī daļu norakām. Divas klasicisma urnas izraka un atjaunoja savā vietās, jo zemē tās bija saglabājušās. Anotācija par M. kapiem būs nepilnīga, ja netiks pieminēts tur apglabātais pirmais latviešu politiķis, tautas pašapziņas modinātājs, mecenāts un pirmais latviešu muižnieks Jānis Šteinhauers, kura piemineklis ir netālu no Grindeļa kapličas.
Paldies par labojumu.
Tēlnieka vārds ir Oļegs.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju
Paldies par informāciju.
Paldies par labojumu.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par informāciju.
Spriežot pēc tā, ka dažiem karavīriem ir uzpleči, un pēc kokardēm, attēlā ir redzami t.s. “ziemeļnieki”, jeb Ziemeļlatvijas brigādes karavīri atpūtas brīdī. Iespējams laiks – 1919.gada pavasaris/vasara.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Te pie dzeloņstiepļu aizžogojumiem nofotografēta abu armiju karavīru grupa.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Pirmajā rindā kreisajā malā stāv divi vācu karavīri, centrā krievu armijas karavīrs, un labajā malā vēl viens vācu karavīrs.
Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem. Otrajā rindā kreisajā malā stāv vācu karavīrs, kuram galvā krievu cepure, tāpat kā vēl vienam, kas grupas centrā.
Nekas tā īsti neliecina, ka tie būtu latviešu strēlnieki. Iespējamais fotogrāfija tapšanas laiks ir 1917.gada pavasaris/vasara, ka visā vācu-krievu frontē notika t.s. brāļošanas starp abu karojošo pušu karavīriem.Tā arī šajā grupā kreisajā malā sēž divi vācu kareivji, un otrajā plānā arī redzami vairāki vācu karavīri. Un kas būtiski, visi karavīri ir bez ieročiem.
9.Rēzeknes kājnieku pulka leitnants ( uz zīmotnes tā ir zvaigzne nevis rombs), foto tapis pēc 1929.gada kad ieviesa jaunā parauga cepures.
Šī fotogrāfija tapusi Meža skolas laikos.
Ja nekļūdos, attēla labajā pusē vidējā plānā redzamās mūra ēkas ir bij. zviedru kazarmas "Ramiķi"(šobrīd dabā vairs nepastāv)
Padomju laikā ēkā atradās ciema padome un aptieka, otrā stāvā bija dzīvokļi.
Ēka nojaukta 2017. gadā, dabā vairs nepastāv.