Krievijas Impērijas armijas 21 . Muromas kājnieku pulka kareivis Gotholds Apsītis. Vieta nav zināma . 1912.( LKM 7-47294/102-FT) 7. Fig. Russian Imperial Army 's 21 st Murom Infantry Regiment Private Gotholds Apsītis in 1912
21. Muromas kājnieku pulka {21-й пехотний Муромский
полк) kareivis Gotholds Apsītis (*1889) , ģērbies 1907.g.
parauga armijas kājnieku kareivju un apakšvirsnieku
divrindu pogu mundierī. Uz formas tērpa uzplečiem
ir numurs "21" - pulka apzīmējums, bez ieroču šķiras
apzīmējuma - kājnieks. Pie krūtīm ir piestiprināta
21. Muromas kājnieku pulka krūšu nozīme un centrā 1812. g.
Tēvijas kara 100. gadadienai veltīta medaļa ( В памят ь
100-летия Отечест венной Войны 1812 г.). Galvā formas
cepure ar piestiprinātu pulka atšķirības zīmi "Par nopelniem"
{знак 'За отличие"), kas 21. Muromas kājnieku pulkam
piešķirta par poļu dumpja apspiešanu 1831. g. 6. decembrī .
Formas cepure ar nagu, tāda 1910. g. noteikumos tika
paredzēta ārpus ierindas {нестроевой младшего разряда)
speciālistiem - rakstvežiem, meistariem utt .
Gotholds Apsītis Viļuma dēls (1889.11.26), dzimis Alojas pagasta "Stramās". 1912. g.
XV korpusa 6. divīzijas 21. Muromas kājnieku pulka kareivis (ierindnieks). 1915. g.
Cīnījās Galīcijas frontē, no 1916.g. aprīļa - 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā,
1917. g. decembrī kopā ar pulku devās uz Petrogradu . Vēlāk Sarkanās armijas Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā piedalījās Pilsoņu karā Krievijā.
AINIS LOCIKS - Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vēsturnieks "Latviešu izcelsmes karavīru attēli Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas Fotogrāfiju kolekcijā": vēstures avota piemērs (1880.-1914.)
Krievijas Impērijas armijas 22. artilērijas brigādes kanonieris Fricis Apsītis. Novgoroda, 1914.g.(LKM 7 -47296/104-FT)15. Fig. Russian Imperial Army's 22 nd Artillery Brigade Cannoneer Fricis Apsitis at Novgorod in 1914 22. artilērijas brigādes [22-я арт илле-рийская бригада) kanonieris (канонир) Fricis Apsitis, ģērbies 1907.g. parauga
divrindu pogu mundierī; formas tērpa uzplečiem numurs "22"
un 1909. g. parauga artilērijas ieroču šķiras apzīmējums
[обш еарт илерийский знак). Galvā 1910. g. parauga karavīru
ziemas cepure - papaha [папаха) ar divgalvaino ērgli. Pie
mundiera ir piespraust a medaļa par godu Romānovu dinastijas
300 gadiem [В памят ь 300-летия дома Романовых.
1613-1913 гг.). Portupeja, pie kuras piestiprināta zobena
maksts ar, iespējams, 1881. g. parauga dragūnu kara vīru
zobenu - šašku [драгунская солдат ская ш аш ка образца
1881 г.) ar pušķi [темляк). Vidukļa siksna ar 1904. g. parauga
artilēristu sprādzi [бляха), uz kuras attēlot s ģerbonis un
artilērijas stobri. Kājās armijas zābaki ar piešiem - F. Apsītis,
iespējams, artilērijas daļā bijis kučieris [ездовой).
42 Fricis Apsītis Viļuma dēls (*04.08.1892 - +03.10.1921. ), apglabāts Alojas kapos.
AINIS LOCIKS - Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vēsturnieks "Latviešu izcelsmes karavīru attēli Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas Fotogrāfiju kolekcijā": vēstures avota piemērs (1880.-1914.)
I rindā np kreisās puses 2.-Smiltenes Valsts ģimnāzijas direktors Valdonis Kalniņš.
3.-Smiltenes pilsētas galva-Venners
4.-Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola Lielgalvs
7.-Smiltenes draudzes prāvests,mācītājs Kārlis Kundziņš.
Anotācijā ir kļūdaini nosauktas fotoattēlā redzamās personas. Foto uzņemts 1938.gadā un tajā pie nama Ezera iela 2 redzams Žanis (Jānis) Legzdiņš ar sievu Veru Legzdiņu dz. Šidlovska un savu māti Mariannu Legzdiņu, kā arī Šidlovsku ģimene - māte Jūlija, viņas meita Vera (Legzdiņa), viņas dēli Nikolajs un Kārlis ar savām sievām un dēls Jānis. Meitene kreisajā pusē Verai pie rokas ir Nikolaja meita Alicija, bet zēns foto centrā - kaimiņu zēns Roberts Vecrinks.
Šī ir Gaujas iela un kreisajā pusē māja ar balkoniem vairs neeksistē,tās vietā atrodās jaunā padomju ēka ar nummuru Gaujas-32. Aiz tās ir ēka ar redzamo piebūvi izvirzītu uz āru Gaujas-30, bet aiz viņas šķūņu iela. Aiz tās sena guļbūve kura šodien ir ļoti drūmā stāvoklī Gaujas-28. Labajā pusē pirmā, redzamā ēka ar brandmūri Gaujas-19 un aiz tās redzama Cēsu 1, pamatskolas centrālās ieejas augstākā sienas daļa. Taisni priekšā ir labi saskatāma Gaujas-15, bet ar šodienās pārbūvētu junta konstrukciju. Aiz tās pagrieziens pa labi ir nobrauktuve uz Līgatnes ielu. Un vēl aiz tās Koka ēka Gaujas-13.
Diemžēl jāpaskaidro nezinātājiem ka tramvaja sliedes konkrēti šajā ielas posmā tika izņemtas un veikta braucamās dasļas rekonstrukcija krietni vēlāk kā trīsdesmitajos gados. Konkrēti veicamo darbu noslēgum fāze redzama Ivara Krauklīša un Herca Franka lentē ''Baltie zvani'' un tas ir 1961.gads
Namam nr,85. blakus esošā divstāvu koka ēka nojaukta jau agrāk, aptuveni jau sešdesmito gadu beigās. Ilgus gadus ši vieta tā arī bija kā mutē izsista zoba aila līdz nesaprotamu iemeslu dēļ 1978. gadā uzcēla dzelteno ķieģeļu žogu un nesaprotamās metāla konstrukcijas.
Vai Jūs esat pārliecināts, ka Jānis apprecēja Juhlu, kura dzimusi 1860g.Smiltkalēju mājās? Varbūt tā bija Juhle, kura dzimusi 1865.g. Luzze mājās un arī ir Teņa meita. Es jautāju tāpēc ka Harijs Arnolds ir dzimis 1883.g janvārī un Juris Edmunds 1885.g.tātad nav dvīņi. Mans pieņēmums, ka Juhle savos 17gados paliek stāvoklī, vecāki viņai dod atļauju preceties un 1882.g. oktobrī viņa apprec Jāni Vītiņu, bet jau 1883.g. janvārī piedzimst Harijs Arnolds.Lai izskatītos smukāk gadi tiek laboti Jūlei no 1865 uz 1862( lai apprecas pilngadīga) un Harijam Arnoldam no 1883.g. uz 1885.g. lai nav dzimis pāris mēnešus pec kāzām.
OMON sašauts pasažieru autobuss LAZ - precizējums: autobuss piederēja Ventspils rajona, Piltenes pilsētas kolhozam. Ar to bija ieradušies Piltenes barikāžu dalībnieki. Autobuss tika sašauts pie Vecmilgrāvja tilta.
Tas ir BALTINAVAS PAGASTS.Orģināls Baltinavas muzejā.Fotogrāfs nav zināms.Tā bija dāvana manai mātei. No skolotājiem.
Tas nav Briģu pagasts,bet Baltinavas pagasts.Orģinals ir Baltinavas muzejā,ko es viņiem atdevu.Fotogrāfijā ir mani radi.
Krievijas Impērijas armijas 21 . Muromas kājnieku pulka kareivis Gotholds Apsītis. Vieta nav zināma . 1912.( LKM 7-47294/102-FT) 7. Fig. Russian Imperial Army 's 21 st Murom Infantry Regiment Private Gotholds Apsītis in 1912 21. Muromas kājnieku pulka {21-й пехотний Муромский полк) kareivis Gotholds Apsītis (*1889) , ģērbies 1907.g. parauga armijas kājnieku kareivju un apakšvirsnieku divrindu pogu mundierī. Uz formas tērpa uzplečiem ir numurs "21" - pulka apzīmējums, bez ieroču šķiras apzīmējuma - kājnieks. Pie krūtīm ir piestiprināta 21. Muromas kājnieku pulka krūšu nozīme un centrā 1812. g. Tēvijas kara 100. gadadienai veltīta medaļa ( В памят ь 100-летия Отечест венной Войны 1812 г.). Galvā formas cepure ar piestiprinātu pulka atšķirības zīmi "Par nopelniem" {знак 'За отличие"), kas 21. Muromas kājnieku pulkam piešķirta par poļu dumpja apspiešanu 1831. g. 6. decembrī . Formas cepure ar nagu, tāda 1910. g. noteikumos tika paredzēta ārpus ierindas {нестроевой младшего разряда) speciālistiem - rakstvežiem, meistariem utt . Gotholds Apsītis Viļuma dēls (1889.11.26), dzimis Alojas pagasta "Stramās". 1912. g. XV korpusa 6. divīzijas 21. Muromas kājnieku pulka kareivis (ierindnieks). 1915. g. Cīnījās Galīcijas frontē, no 1916.g. aprīļa - 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, 1917. g. decembrī kopā ar pulku devās uz Petrogradu . Vēlāk Sarkanās armijas Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā piedalījās Pilsoņu karā Krievijā. AINIS LOCIKS - Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vēsturnieks "Latviešu izcelsmes karavīru attēli Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas Fotogrāfiju kolekcijā": vēstures avota piemērs (1880.-1914.)
Krievijas Impērijas armijas 22. artilērijas brigādes kanonieris Fricis Apsītis. Novgoroda, 1914.g.(LKM 7 -47296/104-FT)15. Fig. Russian Imperial Army's 22 nd Artillery Brigade Cannoneer Fricis Apsitis at Novgorod in 1914 22. artilērijas brigādes [22-я арт илле-рийская бригада) kanonieris (канонир) Fricis Apsitis, ģērbies 1907.g. parauga divrindu pogu mundierī; formas tērpa uzplečiem numurs "22" un 1909. g. parauga artilērijas ieroču šķiras apzīmējums [обш еарт илерийский знак). Galvā 1910. g. parauga karavīru ziemas cepure - papaha [папаха) ar divgalvaino ērgli. Pie mundiera ir piespraust a medaļa par godu Romānovu dinastijas 300 gadiem [В памят ь 300-летия дома Романовых. 1613-1913 гг.). Portupeja, pie kuras piestiprināta zobena maksts ar, iespējams, 1881. g. parauga dragūnu kara vīru zobenu - šašku [драгунская солдат ская ш аш ка образца 1881 г.) ar pušķi [темляк). Vidukļa siksna ar 1904. g. parauga artilēristu sprādzi [бляха), uz kuras attēlot s ģerbonis un artilērijas stobri. Kājās armijas zābaki ar piešiem - F. Apsītis, iespējams, artilērijas daļā bijis kučieris [ездовой). 42 Fricis Apsītis Viļuma dēls (*04.08.1892 - +03.10.1921. ), apglabāts Alojas kapos. AINIS LOCIKS - Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vēsturnieks "Latviešu izcelsmes karavīru attēli Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas Fotogrāfiju kolekcijā": vēstures avota piemērs (1880.-1914.)
Jā un pasākuma vieta ir Smiltenes Latviešu Biedrības zāle,Pils ielā.
I rindā np kreisās puses 2.-Smiltenes Valsts ģimnāzijas direktors Valdonis Kalniņš. 3.-Smiltenes pilsētas galva-Venners 4.-Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola Lielgalvs 7.-Smiltenes draudzes prāvests,mācītājs Kārlis Kundziņš.
Anotācijā ir kļūdaini nosauktas fotoattēlā redzamās personas. Foto uzņemts 1938.gadā un tajā pie nama Ezera iela 2 redzams Žanis (Jānis) Legzdiņš ar sievu Veru Legzdiņu dz. Šidlovska un savu māti Mariannu Legzdiņu, kā arī Šidlovsku ģimene - māte Jūlija, viņas meita Vera (Legzdiņa), viņas dēli Nikolajs un Kārlis ar savām sievām un dēls Jānis. Meitene kreisajā pusē Verai pie rokas ir Nikolaja meita Alicija, bet zēns foto centrā - kaimiņu zēns Roberts Vecrinks.
Skats no Vītola-11 terases uz gauju. Skaidri var saredzēt lejā esošās Peldu ielas elektrības stabus. Tur lejā, vēl nesen, atradās Peldu-7
Šīs slūžas ir Tēlnieku Jansonu īpašumā uz krasta ielas pie tēlnieka darbnīcas. Viņām vēl jo projām cauri tek siļķupīte. No ielas vasarā nav redzamas.
Šī ir Gaujas iela un kreisajā pusē māja ar balkoniem vairs neeksistē,tās vietā atrodās jaunā padomju ēka ar nummuru Gaujas-32. Aiz tās ir ēka ar redzamo piebūvi izvirzītu uz āru Gaujas-30, bet aiz viņas šķūņu iela. Aiz tās sena guļbūve kura šodien ir ļoti drūmā stāvoklī Gaujas-28. Labajā pusē pirmā, redzamā ēka ar brandmūri Gaujas-19 un aiz tās redzama Cēsu 1, pamatskolas centrālās ieejas augstākā sienas daļa. Taisni priekšā ir labi saskatāma Gaujas-15, bet ar šodienās pārbūvētu junta konstrukciju. Aiz tās pagrieziens pa labi ir nobrauktuve uz Līgatnes ielu. Un vēl aiz tās Koka ēka Gaujas-13.
Diemžēl jāpaskaidro nezinātājiem ka tramvaja sliedes konkrēti šajā ielas posmā tika izņemtas un veikta braucamās dasļas rekonstrukcija krietni vēlāk kā trīsdesmitajos gados. Konkrēti veicamo darbu noslēgum fāze redzama Ivara Krauklīša un Herca Franka lentē ''Baltie zvani'' un tas ir 1961.gads
Namam nr,85. blakus esošā divstāvu koka ēka nojaukta jau agrāk, aptuveni jau sešdesmito gadu beigās. Ilgus gadus ši vieta tā arī bija kā mutē izsista zoba aila līdz nesaprotamu iemeslu dēļ 1978. gadā uzcēla dzelteno ķieģeļu žogu un nesaprotamās metāla konstrukcijas.
Vai Jūs esat pārliecināts, ka Jānis apprecēja Juhlu, kura dzimusi 1860g.Smiltkalēju mājās? Varbūt tā bija Juhle, kura dzimusi 1865.g. Luzze mājās un arī ir Teņa meita. Es jautāju tāpēc ka Harijs Arnolds ir dzimis 1883.g janvārī un Juris Edmunds 1885.g.tātad nav dvīņi. Mans pieņēmums, ka Juhle savos 17gados paliek stāvoklī, vecāki viņai dod atļauju preceties un 1882.g. oktobrī viņa apprec Jāni Vītiņu, bet jau 1883.g. janvārī piedzimst Harijs Arnolds.Lai izskatītos smukāk gadi tiek laboti Jūlei no 1865 uz 1862( lai apprecas pilngadīga) un Harijam Arnoldam no 1883.g. uz 1885.g. lai nav dzimis pāris mēnešus pec kāzām.
OMON sašauts pasažieru autobuss LAZ - precizējums: autobuss piederēja Ventspils rajona, Piltenes pilsētas kolhozam. Ar to bija ieradušies Piltenes barikāžu dalībnieki. Autobuss tika sašauts pie Vecmilgrāvja tilta.
Lopbarības biete (Beta vulgaris subsp. vulgaris), arī runkulis.
Šīs nav cukurbietes, bet gan RUNKUĻI!
Šīs nav cukurbietes, bet gan RUNKUĻI!
Šīs nav cukurbietes, bet gan RUNKUĻI!
Šis foto ir uzņemts no tgadējā Līgo kalna uz tehnikuma govju kūtīm.
Ierosinu šādu anotācijas versiju: "Skats uz Āgenskalna līci un Lielo Klīversalu ar Jūrnieku namu, vēlāko Valdemāŗa jūrskolu."
Ielieciet šo foto pie Malnava
Labdien ! Izlabojiet,lūdzu, Latvijas Ministru prezidenta vārdu anotācijā ,pareizi Arturs Alberings.Paldies.
TREIMANIS Arnolds, apbalvots: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru 3914 - 13.XI1929.
Lūdzu labot - Kristīne Apsīte, dzimusi Vītiņa (1896.-1987.) Pēterburgā. Dzēst Pēterburgā.
Anotacijā lūdzu labot - mežsargs-senjors Viļums Apsīts Gusta d.(1947.-1927.) uz (1847.-1927.)