Kundziņsalas 1.līnija bija vairākās daļās,vidējā daļā bija veikals(19)Grantiņu(20),Blamkenfeldu(21),Miežu(22),Iesalnieku(22a),Bērenšprungu(23)Treidu(24),Ginteru(25).26.māja jau atradās uz mazās saliņas,uz kuru varēja nokļūttikai no 3.līnijas.
Kundziņsalas 1.līnija 23. bijusī Bērenšprungu māja. 2 stāvā,kreisajā pusē dzīvoja Bēmu ģimene,kur vīrieši strādāja zvejnieku kolhoza "9.maijs" piekrastes zvejas brigādē. 2 stāva labajā pusē dzīvoja Reinhodu ģimene,kur vecomāte iespējams bija saistīta ar zobārstniecību.1 stāva labajā pusē dzīvoja kāds slavens mākslinieks,varbūt dziedātājs,kurš nomira ar vēdertīfu.
Māja nojaukta.
Pie eglītes. Varētu būt 1931. gada 24-25 Decebbris.
1) Nikolajs Medvedevs Kārļa dēls.(E-18) Dz. 1909.08.24 – viņam foto 22g 4 mēn.
2) Ilmārs Rake Kriša dēls.(E-35) Dz. 1929.01.23 - Viņam foto 2 g 11 mēn
3) Gunārs Rake Kriša dēls.(E-36) Dz. 1927.02.19 - 4 g. 10 mēn
Nav izslēgti arī 1930 gada Ziemassvētki !?
Latvijas Kara skolas virsnieku vietnieku nodaļass izlaidums, iespējams 19.05.1939. gadā.
Centrā: Kara skolas priekšnieks plkv Arvīds Kripens, pa labi: Kara skolas priekšnieka vietnieks pltn. Aleksandrs Vinters; pa kreisi: pltn Kārlis Tirzītis.
Šis tas atklājās papētot radu rakstus. Izrādās, ka Kārlis Manniks (fotogrāfs Glazmankā) ir mans stipri attāls radinieks, proti: mana vecvectēva Teņa Lūkina (1852-1917) brāļa Pētera (1854-1918) sievas Kristīnes (1865-1924) brālēns, t. i. viņas tēva Jāņa Manniks (1843-1928) brāļa Pētera dēls. Kārlim Mannikam bija divas meitas- Velta un Meta.
Tātad iespējamā fotogrāfijas tapšanas vieta varēja būt gan Pļaviņās, gan (Tenim ar sievu Bertu nobraucot ciemos pie brāļa Pētera) Mālpils "Kalna-Lapās", gan pat Burtnieku Seķu muižā, ja fotogrfs Kārlis būtu ciemojies pie viņiem.
Turpinājums anotācijai.
Otrajā rindā no labās puses 3. - pulkvedis Pēteris Silenieks (1880.-1953.)
Pēteris Silenieks 1880. (1879. 19.decembris) – 1953. 19.aprīlis
Pulkvedis dzimis Trikātas pag. Rušās četru bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids (1838-?) – rentnieks, māte Liene (1853-?, dzimusi Veģēre), laulājušies 1872. g.
Mācījies Trikātas draudzes skolā. 1898. g. kā brīvprātīgais iestājies armijā, 110. kājnieku pulkā, no 1902. g. janvārī – 179. kājnieku pulkā, no marta – 110. kājnieku pulkā. Podporučiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1917. g. septembrī). No 1904. g. virsnieks 281. kājnieku pulkā, no 1908-28 divīzijas štābā, vēlāk – 110. kājnieku pulkā. 1914. g. jūlijā ieskaitīts 20. etapu bataljonā, etapu komandants dažādās vietās Rietumu frontē. No 1916. g. rotas komandieris. 1917. g. aug. pārcelts uz 7. Sibīrijas etapu bataljonu Zaslavļā. 1918. g. janvārī atvaļināts. Atgriezies Latvijā. 1918. g. 21. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants); Aizsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. 1919. g. 16. janvārī slimības dēļ no Liepājas devies uz Vāciju; Latvijā atgriezies jūnijā. 25. jūnijā iecelts par Kurzemes komandantu inspektoru, jūlijā – par Armijas etapu un rajona komandantu priekšnieku. Pulkvedis (1919. g.decembris). 1921. g. jūnijā atvaļināts. Dzīvojis Trikātas pag. Rušās, no 1925. g. – savā saimniecībā Auru pag. Ziņģos (Dobeles rajonā). No 1936. g. komanditsabiedrības “Sils-Pēteris Silenieks un biedri” vadītājs. Nodarbojies ar munīcijas tirdzniecību Latvijā, Čehoslovākijā un Spānijā. 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. g. trimdā ASV. Dzīvojis Demionā, Aiovas pavalstī. Miris ASV. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis III šķira; Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Svētās Annas ordenis II, III (šķēpi pie ordeņa) un IV šķira. Precējies ar Annu Ansoni, meita (1918-?); otrreiz precējies 1924. g. ar Alisi Brēdermani, dzimusi Uici (1890-1985, ASV).
bilde ir spoguļattēlā!
Paldies par komentāriem, ievietotā anotācija nav bijusi precīza.
Atvainojos! Palasījos vairāk - iespējams, ka savā iepriekšējā komentārā esmu kļūdījies...
"Romas viesnīca" ar Otto Schwarz restorānu bija padomjlaika viesnīcas "Rīga" vietā
Skats no rūpnīcas RER puses.Lejā bija skaists skvēriņš ar soliņiem.
Kundziņsalas bērnu dārzs,vēlāk pārvēsts par R/A Boļšrvička profesionālo skolu.
Šeit ir redzami abi tiltiņi.Baļku tiltiņu uzbūvēja Bērziņš,lai ar savu auto varētu nokļūt līdz savai mājai.
Kundziņsalas 1.līnija bija vairākās daļās,vidējā daļā bija veikals(19)Grantiņu(20),Blamkenfeldu(21),Miežu(22),Iesalnieku(22a),Bērenšprungu(23)Treidu(24),Ginteru(25).26.māja jau atradās uz mazās saliņas,uz kuru varēja nokļūttikai no 3.līnijas.
Skats no Miežu uz Bērenšprungu māju.
Tālumā,redzama Miežu māja Kundziņsalas 1.līnija 22.
Kundziņsalas 1.līnija 23. bijusī Bērenšprungu māja. 2 stāvā,kreisajā pusē dzīvoja Bēmu ģimene,kur vīrieši strādāja zvejnieku kolhoza "9.maijs" piekrastes zvejas brigādē. 2 stāva labajā pusē dzīvoja Reinhodu ģimene,kur vecomāte iespējams bija saistīta ar zobārstniecību.1 stāva labajā pusē dzīvoja kāds slavens mākslinieks,varbūt dziedātājs,kurš nomira ar vēdertīfu. Māja nojaukta.
Centrā gaišā mētelī Burtnieku skolotāja Valija Meirēna (1923.-1997.)
Skolotāja pa labi varētu būt Anna Pommere (1916-2000).
1961. gada 26. martā
1961. gada 26. martā
Visa ģimene gandrīz pilnā sastāvā: iztrūkst vien Kārļa un Kristīnes meita Emma Balodis. Jāņa Valdemāra sieva bija Frīda (?-1968).
Krišs un Elizabete Rakes Laulājās 1927. gada 10. martā.
Pie eglītes. Varētu būt 1931. gada 24-25 Decebbris. 1) Nikolajs Medvedevs Kārļa dēls.(E-18) Dz. 1909.08.24 – viņam foto 22g 4 mēn. 2) Ilmārs Rake Kriša dēls.(E-35) Dz. 1929.01.23 - Viņam foto 2 g 11 mēn 3) Gunārs Rake Kriša dēls.(E-36) Dz. 1927.02.19 - 4 g. 10 mēn Nav izslēgti arī 1930 gada Ziemassvētki !?
Bolderāja. Platā iela.
Latvijas Kara skolas virsnieku vietnieku nodaļass izlaidums, iespējams 19.05.1939. gadā. Centrā: Kara skolas priekšnieks plkv Arvīds Kripens, pa labi: Kara skolas priekšnieka vietnieks pltn. Aleksandrs Vinters; pa kreisi: pltn Kārlis Tirzītis.
Virsrakstam - Mežsarga meita Ausma Līde ar draudzeni-fotogrāfa G. Matīsa jaunāko meitu Amandu Beatrisi Matīsu Cēsīs [194-]
Šis tas atklājās papētot radu rakstus. Izrādās, ka Kārlis Manniks (fotogrāfs Glazmankā) ir mans stipri attāls radinieks, proti: mana vecvectēva Teņa Lūkina (1852-1917) brāļa Pētera (1854-1918) sievas Kristīnes (1865-1924) brālēns, t. i. viņas tēva Jāņa Manniks (1843-1928) brāļa Pētera dēls. Kārlim Mannikam bija divas meitas- Velta un Meta. Tātad iespējamā fotogrāfijas tapšanas vieta varēja būt gan Pļaviņās, gan (Tenim ar sievu Bertu nobraucot ciemos pie brāļa Pētera) Mālpils "Kalna-Lapās", gan pat Burtnieku Seķu muižā, ja fotogrfs Kārlis būtu ciemojies pie viņiem.
Lūdzu labot! Anotācija: Pie Alojas "Štramu" mājas verandas brāļu Friča un Ādama Apsīšu sievas Zelma , Kristīne un māsa Berta. No kreisās 1. -Zelma Apsīte (Ringa) Ādama m.(1893.-19??), 2. - Kristīne Apsīte (Krūmiņa) Pētera m.(1889.-1981.), 3.- Berta Apsīte Viļuma meita (1880.-1940.). Aizmugurē stāv Gotholds Apsītis Viļuma d.(1889.-1979.).
JAUTĀJUMĀ jau iekļauta ATBILDE! Vien bez "vai" un ? zīmi jānomaina uz !.
Turpinājums anotācijai. Otrajā rindā no labās puses 3. - pulkvedis Pēteris Silenieks (1880.-1953.) Pēteris Silenieks 1880. (1879. 19.decembris) – 1953. 19.aprīlis Pulkvedis dzimis Trikātas pag. Rušās četru bērnu ģimenē. Tēvs Dāvids (1838-?) – rentnieks, māte Liene (1853-?, dzimusi Veģēre), laulājušies 1872. g. Mācījies Trikātas draudzes skolā. 1898. g. kā brīvprātīgais iestājies armijā, 110. kājnieku pulkā, no 1902. g. janvārī – 179. kājnieku pulkā, no marta – 110. kājnieku pulkā. Podporučiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1917. g. septembrī). No 1904. g. virsnieks 281. kājnieku pulkā, no 1908-28 divīzijas štābā, vēlāk – 110. kājnieku pulkā. 1914. g. jūlijā ieskaitīts 20. etapu bataljonā, etapu komandants dažādās vietās Rietumu frontē. No 1916. g. rotas komandieris. 1917. g. aug. pārcelts uz 7. Sibīrijas etapu bataljonu Zaslavļā. 1918. g. janvārī atvaļināts. Atgriezies Latvijā. 1918. g. 21. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis-leitnants); Aizsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. 1919. g. 16. janvārī slimības dēļ no Liepājas devies uz Vāciju; Latvijā atgriezies jūnijā. 25. jūnijā iecelts par Kurzemes komandantu inspektoru, jūlijā – par Armijas etapu un rajona komandantu priekšnieku. Pulkvedis (1919. g.decembris). 1921. g. jūnijā atvaļināts. Dzīvojis Trikātas pag. Rušās, no 1925. g. – savā saimniecībā Auru pag. Ziņģos (Dobeles rajonā). No 1936. g. komanditsabiedrības “Sils-Pēteris Silenieks un biedri” vadītājs. Nodarbojies ar munīcijas tirdzniecību Latvijā, Čehoslovākijā un Spānijā. 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. g. trimdā ASV. Dzīvojis Demionā, Aiovas pavalstī. Miris ASV. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis III šķira; Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Svētās Annas ordenis II, III (šķēpi pie ordeņa) un IV šķira. Precējies ar Annu Ansoni, meita (1918-?); otrreiz precējies 1924. g. ar Alisi Brēdermani, dzimusi Uici (1890-1985, ASV).