Māte Matilde Draviņa (dz. Brokhusa 1885. gada novembrī Matkules pagastā), namīpašniece, tēvs Žanis Draviņš (1880-1945), skolotājs, vēlāk Talsu luterāņu draudzes ērģelnieks, meita Irene Draviņa (dz. 1915), Talsu pilsētas pamatskolas skolniece, vēlāk studējusi farmāciju, dēls Arvīds Draviņš (1909-1940), Valsts Talsu 6 klašu pamatskolas skolnieks, vēlāk jūrnieks-radiotelegrāfists.
Informācija par Draviņu ģimeni iegūta no sabiedriskās organizācijas "Aleksandra Pelēča lasītava" 2017. gadā izdotās grāmatas "Talsu namu stāsti".
Attēls pareizi datējams ar [192-].
Par attēla labajā pusē redzamo namu Talsos, Fabrikas ielā 7, no Aleksandra Pelēča lasītavas 2017. gadā izdotās grāmatas "Talsu namu stāsti": "Ede Bērzkalne 1925. gada augustā pārdeva īpašumu Matildei Jēkaba meitai Draviņai (dz. Brokhusa 1885. gada novembrī Matkules pagastā). Zemi reformas laikā ieguva Matilde Draviņa. (..)
Draviņas īpašumā 1935. gadā dzīvoja:
Fabrikas 7 dz. 1; Divistabu dz. ar virt. neprec. Ženija Holma (1870) ar neprec. māsu, klavierskolotāju Lidu (1872). Abas 1939. gadā repatriējās.
Fabrikas 7 dz. 2; Lizete Dolģe (1906), kuras vīrs izbraucis, ar dēliem Kārli (1920), Miervaldi (1932) un māti, atraitni Edu Kalniņu (1869).
Fabrikas 7 dz. 3; Apdz. virt. neprec. pašvaldības darbin. Vera Buharde (1898), māte atr. Alma (1869).
Fabrikas 7 dz. 4; Vienist. dz. ar virt. laukstrādn. Kārlis Fridrihsons (1883), sieva Marija (1893), meita Irma (1912).
Fabrikas 7 dz. 5; Podnieks Jānis Kilbahs (1900), saim-niec. vadīt., neprec. Emma Alekse (1899).
Draviņas īpašumā 1941. gada vasarā dzīvoja: Žanis Draviņš (1880), pensionēts skolotājs, Matilde Draviņa (1885), meita Irene Draviņa (1915), farmācijas stu-dente. Kārlis Fridrihs Erķens (1912), būvtehniķis, Jadviga Erķena (1911), Vizma Erķena (1941). Ankatrīne Frīdenberga-Prīnberga (1870), Anna Frīdenberga-Prīnberga (1906). Kārlis Fridrihsons (1883), Marija Fridrihsone (1893), Irma Alvīne Fridrihsone (1912). Marija Bielokopitova (1874), strādniece.
1944. gada vasaras beigās Vidzemē no bijušajiem aizsargiem ar vācu pavēli izveidoja pāris simtu vīru lielu vienību, kas rudenī, atkāpjoties līdzi frontei, vispirms nonāca Strazdē, tad Ventspils apriņķa Stiklos [Annahite]. Tomēr nozīmīgi kureliešu drāmas notikumi risinājās arī Talsos. [..] 1944. gada oktobra otrajā pusē ģenerālis Fridrihs Jekelns (1895–1946) no vāciešu zaudētās Rīgas ieradās Talsos, kur iekārtoja štābu Draviņa namā Fabrikas ielā."
Par namu Talsos, Fabrikas ielā 7, no Aleksandra Pelēča lasītavas 2017. gadā izdotās grāmatas "Talsu namu stāsti": "Ede Bērzkalne 1925. gada augustā pārdeva īpašumu Matildei Jēkaba meitai Draviņai (dz. Brokhusa 1885. gada novembrī Matkules pagastā). Zemi reformas laikā ieguva Matilde Draviņa. (..)
Draviņas īpašumā 1935. gadā dzīvoja:
Fabrikas 7 dz. 1; Divistabu dz. ar virt. neprec. Ženija Holma (1870) ar neprec. māsu, klavierskolotāju Lidu (1872). Abas 1939. gadā repatriējās.
Fabrikas 7 dz. 2; Lizete Dolģe (1906), kuras vīrs izbraucis, ar dēliem Kārli (1920), Miervaldi (1932) un māti, atraitni Edu Kalniņu (1869).
Fabrikas 7 dz. 3; Apdz. virt. neprec. pašvaldības darbin. Vera Buharde (1898), māte atr. Alma (1869).
Fabrikas 7 dz. 4; Vienist. dz. ar virt. laukstrādn. Kārlis Fridrihsons (1883), sieva Marija (1893), meita Irma (1912).
Fabrikas 7 dz. 5; Podnieks Jānis Kilbahs (1900), saim-niec. vadīt., neprec. Emma Alekse (1899).
Draviņas īpašumā 1941. gada vasarā dzīvoja: Žanis Draviņš (1880), pensionēts skolotājs, Matilde Draviņa (1885), meita Irene Draviņa (1915), farmācijas stu-dente. Kārlis Fridrihs Erķens (1912), būvtehniķis, Jadviga Erķena (1911), Vizma Erķena (1941). Ankatrīne Frīdenberga-Prīnberga (1870), Anna Frīdenberga-Prīnberga (1906). Kārlis Fridrihsons (1883), Marija Fridrihsone (1893), Irma Alvīne Fridrihsone (1912). Marija Bielokopitova (1874), strādniece.
1944. gada vasaras beigās Vidzemē no bijušajiem aizsargiem ar vācu pavēli izveidoja pāris simtu vīru lielu vienību, kas rudenī, atkāpjoties līdzi frontei, vispirms nonāca Strazdē, tad Ventspils apriņķa Stiklos [Annahite]. Tomēr nozīmīgi kureliešu drāmas notikumi risinājās arī Talsos. [..] 1944. gada oktobra otrajā pusē ģenerālis Fridrihs Jekelns (1895–1946) no vāciešu zaudētās Rīgas ieradās Talsos, kur iekārtoja štābu Draviņa namā Fabrikas ielā."
Fotogrāfijas uzņemšanas vieta Rīgā, pie Vērmanes dārza ieejas vārtiem Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī. Fonā daļēji redzami arhitekta V. Reslera projektētie augļu kioski.
Bijusī Karleja pusmuiža līdzās saglabājusies ievērojami pārbūvētā veidā - kā divstāvu mūra ēka, kuras telpās 1920.gadā atklāja pilsētas bērnunamu, kas šeit atradās līdz 1975.gadam. Pirms tam šeit atradās Trautmaņa privātklīnika - ēka, kas atradās plaša dārza vidū. Te atradās arī t.s. diētiskā pansija - Ditriha diētas dziednīca, kuras ēka celta 1877.gadā, rekonstruēta 1902.gadā pēc H.Pīranga projekta. Šajā ēkā 1920to gadu sākumā atradās ebreju bērnudārzs, tad - pilsētas bērnudārzs. Iespējams, šī tad arī ir Pīlādžbirzs muižiņas ēka.
2009.gada pavasarī būvē iesākti apjomīgi remontdarbi, darbi apturēti un būve pamesta.
Labdien! Vēlos precizēt, ka šajā laivā trešā meitene no kreisās puses (stāv kājās) ir Monika Zakone, puisis ar platmali, kas airē, ir Jāzeps Turlais un meitene, kas ir pirmā no labās puses, ir Rita Lukste. Iespējams, ka otrā meitene no kreisās puses ir Eleonora Skudriņa un puisis blakus airētājam ir Antons Začests.
Monikas Zakone meita Gunta
Autors - Gotlībs Matīss (1978.-1944.)
Izdevējs- K. Anderson Cēsīs
(MEHRFACH PRAMIIRT Carl Anederson Wenden)
Fotografēts no 1909.-1911.g. beigām.
Fotogrāfs G.Matīss K.Andersona fotodarbnīcā Cēsīs Lielā Kalēju ielā 5a strādāja no 1909. līdz 1911.gada beigām.
Attēls datējams pēc 1937. gada, kad apbūve pretīm attēlā redzamiem namiem tika nojaukta 1937. gadā, atbrīvojot vietu projektētā pilsētas valdes biroju nama celtniecībai.
Paldies par informāciju!
Paldies par informāciju!
Māte Matilde Draviņa (dz. Brokhusa 1885. gada novembrī Matkules pagastā), namīpašniece, tēvs Žanis Draviņš (1880-1945), skolotājs, vēlāk Talsu luterāņu draudzes ērģelnieks, meita Irene Draviņa (dz. 1915), Talsu pilsētas pamatskolas skolniece, vēlāk studējusi farmāciju, dēls Arvīds Draviņš (1909-1940), Valsts Talsu 6 klašu pamatskolas skolnieks, vēlāk jūrnieks-radiotelegrāfists. Informācija par Draviņu ģimeni iegūta no sabiedriskās organizācijas "Aleksandra Pelēča lasītava" 2017. gadā izdotās grāmatas "Talsu namu stāsti". Attēls pareizi datējams ar [192-].
Paldies par informāciju!
Žanis Draviņš (1880–1945)
Par attēla labajā pusē redzamo namu Talsos, Fabrikas ielā 7, no Aleksandra Pelēča lasītavas 2017. gadā izdotās grāmatas "Talsu namu stāsti": "Ede Bērzkalne 1925. gada augustā pārdeva īpašumu Matildei Jēkaba meitai Draviņai (dz. Brokhusa 1885. gada novembrī Matkules pagastā). Zemi reformas laikā ieguva Matilde Draviņa. (..) Draviņas īpašumā 1935. gadā dzīvoja: Fabrikas 7 dz. 1; Divistabu dz. ar virt. neprec. Ženija Holma (1870) ar neprec. māsu, klavierskolotāju Lidu (1872). Abas 1939. gadā repatriējās. Fabrikas 7 dz. 2; Lizete Dolģe (1906), kuras vīrs izbraucis, ar dēliem Kārli (1920), Miervaldi (1932) un māti, atraitni Edu Kalniņu (1869). Fabrikas 7 dz. 3; Apdz. virt. neprec. pašvaldības darbin. Vera Buharde (1898), māte atr. Alma (1869). Fabrikas 7 dz. 4; Vienist. dz. ar virt. laukstrādn. Kārlis Fridrihsons (1883), sieva Marija (1893), meita Irma (1912). Fabrikas 7 dz. 5; Podnieks Jānis Kilbahs (1900), saim-niec. vadīt., neprec. Emma Alekse (1899). Draviņas īpašumā 1941. gada vasarā dzīvoja: Žanis Draviņš (1880), pensionēts skolotājs, Matilde Draviņa (1885), meita Irene Draviņa (1915), farmācijas stu-dente. Kārlis Fridrihs Erķens (1912), būvtehniķis, Jadviga Erķena (1911), Vizma Erķena (1941). Ankatrīne Frīdenberga-Prīnberga (1870), Anna Frīdenberga-Prīnberga (1906). Kārlis Fridrihsons (1883), Marija Fridrihsone (1893), Irma Alvīne Fridrihsone (1912). Marija Bielokopitova (1874), strādniece. 1944. gada vasaras beigās Vidzemē no bijušajiem aizsargiem ar vācu pavēli izveidoja pāris simtu vīru lielu vienību, kas rudenī, atkāpjoties līdzi frontei, vispirms nonāca Strazdē, tad Ventspils apriņķa Stiklos [Annahite]. Tomēr nozīmīgi kureliešu drāmas notikumi risinājās arī Talsos. [..] 1944. gada oktobra otrajā pusē ģenerālis Fridrihs Jekelns (1895–1946) no vāciešu zaudētās Rīgas ieradās Talsos, kur iekārtoja štābu Draviņa namā Fabrikas ielā."
Par namu Talsos, Fabrikas ielā 7, no Aleksandra Pelēča lasītavas 2017. gadā izdotās grāmatas "Talsu namu stāsti": "Ede Bērzkalne 1925. gada augustā pārdeva īpašumu Matildei Jēkaba meitai Draviņai (dz. Brokhusa 1885. gada novembrī Matkules pagastā). Zemi reformas laikā ieguva Matilde Draviņa. (..) Draviņas īpašumā 1935. gadā dzīvoja: Fabrikas 7 dz. 1; Divistabu dz. ar virt. neprec. Ženija Holma (1870) ar neprec. māsu, klavierskolotāju Lidu (1872). Abas 1939. gadā repatriējās. Fabrikas 7 dz. 2; Lizete Dolģe (1906), kuras vīrs izbraucis, ar dēliem Kārli (1920), Miervaldi (1932) un māti, atraitni Edu Kalniņu (1869). Fabrikas 7 dz. 3; Apdz. virt. neprec. pašvaldības darbin. Vera Buharde (1898), māte atr. Alma (1869). Fabrikas 7 dz. 4; Vienist. dz. ar virt. laukstrādn. Kārlis Fridrihsons (1883), sieva Marija (1893), meita Irma (1912). Fabrikas 7 dz. 5; Podnieks Jānis Kilbahs (1900), saim-niec. vadīt., neprec. Emma Alekse (1899). Draviņas īpašumā 1941. gada vasarā dzīvoja: Žanis Draviņš (1880), pensionēts skolotājs, Matilde Draviņa (1885), meita Irene Draviņa (1915), farmācijas stu-dente. Kārlis Fridrihs Erķens (1912), būvtehniķis, Jadviga Erķena (1911), Vizma Erķena (1941). Ankatrīne Frīdenberga-Prīnberga (1870), Anna Frīdenberga-Prīnberga (1906). Kārlis Fridrihsons (1883), Marija Fridrihsone (1893), Irma Alvīne Fridrihsone (1912). Marija Bielokopitova (1874), strādniece. 1944. gada vasaras beigās Vidzemē no bijušajiem aizsargiem ar vācu pavēli izveidoja pāris simtu vīru lielu vienību, kas rudenī, atkāpjoties līdzi frontei, vispirms nonāca Strazdē, tad Ventspils apriņķa Stiklos [Annahite]. Tomēr nozīmīgi kureliešu drāmas notikumi risinājās arī Talsos. [..] 1944. gada oktobra otrajā pusē ģenerālis Fridrihs Jekelns (1895–1946) no vāciešu zaudētās Rīgas ieradās Talsos, kur iekārtoja štābu Draviņa namā Fabrikas ielā."
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju!
Fotogrāfijas uzņemšanas vieta Rīgā, pie Vērmanes dārza ieejas vārtiem Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī. Fonā daļēji redzami arhitekta V. Reslera projektētie augļu kioski.
Latvijas armijas, 4. Zemgales divīzijas, 10. Aizputes kājinieku pulka kareivis.
Paldies par informāciju.
https://www.ambermarks.com/Atteli/Mani/Riga/Zasulauks/Muiza-Kandavas-4_6-29jan09.jpg
Bijusī Karleja pusmuiža līdzās saglabājusies ievērojami pārbūvētā veidā - kā divstāvu mūra ēka, kuras telpās 1920.gadā atklāja pilsētas bērnunamu, kas šeit atradās līdz 1975.gadam. Pirms tam šeit atradās Trautmaņa privātklīnika - ēka, kas atradās plaša dārza vidū. Te atradās arī t.s. diētiskā pansija - Ditriha diētas dziednīca, kuras ēka celta 1877.gadā, rekonstruēta 1902.gadā pēc H.Pīranga projekta. Šajā ēkā 1920to gadu sākumā atradās ebreju bērnudārzs, tad - pilsētas bērnudārzs. Iespējams, šī tad arī ir Pīlādžbirzs muižiņas ēka. 2009.gada pavasarī būvē iesākti apjomīgi remontdarbi, darbi apturēti un būve pamesta.
Labdien! Vēlos precizēt, ka šajā laivā trešā meitene no kreisās puses (stāv kājās) ir Monika Zakone, puisis ar platmali, kas airē, ir Jāzeps Turlais un meitene, kas ir pirmā no labās puses, ir Rita Lukste. Iespējams, ka otrā meitene no kreisās puses ir Eleonora Skudriņa un puisis blakus airētājam ir Antons Začests. Monikas Zakone meita Gunta
Paldies par informāciju!
Paldies, Valdi, par izsmeļošu atbildi.
Autors - Gotlībs Matīss (1978.-1944.) Izdevējs- K. Anderson Cēsīs (MEHRFACH PRAMIIRT Carl Anederson Wenden) Fotografēts no 1909.-1911.g. beigām. Fotogrāfs G.Matīss K.Andersona fotodarbnīcā Cēsīs Lielā Kalēju ielā 5a strādāja no 1909. līdz 1911.gada beigām.
Paldies par informāciju.
Paldies par precizējumu.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Pēteris Kučārs dzimis 1913. gada 8. decembrī, miris 1961. gada 19. jūnijā Aucē. Vecāki Dāvis un Anna Kučars (dzimusi Vittenberg).
Arvīda uzvārds bija Daude, to atminējās Māra Lazda.
Attēls datējams pēc 1937. gada, kad apbūve pretīm attēlā redzamiem namiem tika nojaukta 1937. gadā, atbrīvojot vietu projektētā pilsētas valdes biroju nama celtniecībai.