Attēlā redzama nama agrākā Aspazijas bulvārī 1 stūra ieeja, 19. gadsimtā 2. pusē tur atradās viesnīca "Bellevue". 20. gadsimta sākumā līdz 1940. gadam šajā namā darbojās "Hotel de Rome" viesnīca un Operas kafejnīca, kuras īpašnieks bija Otto Švarcs. Nams nodega 2. pasaules kara laikā 1944. gadā, vēlāk nojaukts, tagad šajā vietā atrodas jaunceltā (1992) viesnīcas "Hotel Roma" ēka.
Attēlā no centra uz labo pusi redzams jaunuzbūvētais Latviešu akciju bankas nams Kaļķu ielā 13., celts 1931.-1934.g.
Redzams arī 8. ielu dzelzceļa līnijas tramvajs, kas 1930'tos gados kursējis maršrutā: Riņķa līnija (no Rīgas pils ap Vecrīgu), Pontonu tilts, Šoneru iela, Bāriņu iela, Āgenskalna tirgus, Mazā Nometņu iela, Margarietes iela, m. Kuldīgas iela līdz Zasulauka stacijai.
Pēc Māras Lazdas teiktā, kundze pa labi ir viņas tēva tēva māsa Emilija Ilins no Jaungulbenes, un nekad neesot bijusi precējusies. Tātad tas kungs blakus viņai varētu būt kāds radinieks.
Attēls datējams ar [192-], jo uzņemts pirms 1931. gada, kad attēla centrā redzamā nama vietā no 1931. līdz 1934. gadam tika celts jauns Latviešu akciju bankas nams Kaļķu ielā 13.
*** Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.)
*** Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem.
"Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem.
Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis.
Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi.
"Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem.
Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte.
No DELFI (2015.02.09.)
***Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.).
Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"!
Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi,
1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.
***Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.).
Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"!
Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi,
1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.
Attēlā redzama nama agrākā Aspazijas bulvārī 1 stūra ieeja, 19. gadsimtā 2. pusē tur atradās viesnīca "Bellevue". 20. gadsimta sākumā līdz 1940. gadam šajā namā darbojās "Hotel de Rome" viesnīca un Operas kafejnīca, kuras īpašnieks bija Otto Švarcs. Nams nodega 2. pasaules kara laikā 1944. gadā, vēlāk nojaukts, tagad šajā vietā atrodas jaunceltā (1992) viesnīcas "Hotel Roma" ēka. Attēlā no centra uz labo pusi redzams jaunuzbūvētais Latviešu akciju bankas nams Kaļķu ielā 13., celts 1931.-1934.g. Redzams arī 8. ielu dzelzceļa līnijas tramvajs, kas 1930'tos gados kursējis maršrutā: Riņķa līnija (no Rīgas pils ap Vecrīgu), Pontonu tilts, Šoneru iela, Bāriņu iela, Āgenskalna tirgus, Mazā Nometņu iela, Margarietes iela, m. Kuldīgas iela līdz Zasulauka stacijai.
Paldies par informāciju!
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju. Izlabots.
Pēc Māras Lazdas teiktā, kundze pa labi ir viņas tēva tēva māsa Emilija Ilins no Jaungulbenes, un nekad neesot bijusi precējusies. Tātad tas kungs blakus viņai varētu būt kāds radinieks.
Zelmas vīrs bija Kārlis Augusts Ķirpītis, Māras Lazdas mammas tēva brālis, saimnieks Maizēnos Valkā.
Aleksandra Cimbulis un Edgars Ķirpītis. Šo pāri atpazina Edgara māsas meita Māra Lazda no ASV.
Aleksandra Cimbulis un Edgars Ķirpītis. Šo pāri atpazina Edgara māsas meita Māra Lazda no ASV.
Attēls datējams ar [192-], jo uzņemts pirms 1931. gada, kad attēla centrā redzamā nama vietā no 1931. līdz 1934. gadam tika celts jauns Latviešu akciju bankas nams Kaļķu ielā 13.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
*** Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.)
*** Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.)
***Alojas (Stābeģu) Stakenbergas skolā 19. gadsimta 70. —80. gados atradās: 1 — zēnu guļamistaba; 2 — plītis; 3 — skolotāja istaba; 4 — skolotāja pielieka- mais; 5 — skolēnu pieliekamais; 6 — klase; 7 — krāsns; 8 — galdi un soli; 9 — galds; 10 — tāfele. (Alojas Stakenbergas skolas shēmas oriģināls glabājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zinātniskajā arhīvā. Zīmēts 1952. gadā pēc skolas kādreizējās audzēknes stāstījuma).
***Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.). Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"! Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.
***Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.). Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"! Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.
Paldies par papildinājumu. Ielabots.
Paldies par papildinājumu. Ielabots.
Paldies par papildinājumu. Ielabots.
Matīss, Gotlībs, 1878-1944
Lūdzu papildināt anotāciju: grāmatsējējs, burtlicis Vilis Rudzītis (dzimis 1905.g. 8.jūn, Nītaures pagastā)
Lūdzu papildināt anotāciju: grāmatsējējs, burtlicis Vilis Rudzītis (dzimis 1905.g. 8.jūn, Nītaures pagastā)