Fotoatklātnes kartona aversā norādītie gadskaitļi "1872" un "1873" ir, fotogrāfam vai fotosalonam piedaloties izstādēs, piešķirto apbalvojumu gadskaitļi. Tie fotogrāfijas datējēšanai var noderēt par agrāko iespējamo gadu. Lai noteiktu konkrētās fotogrāfijas radīšanas vēlāko iespējamo gadu, jālūko norādītā fotosalona adrese un pats fotosalons, līdz kuram gadam tas strādājis vai strādajis konkrētajā adresē.
Ja meitene, kas ir otrā no labās puses, ir dzimusi 1938.gadā, tad fotogrāfija nevar būt datēta ar 1930tiem. Pieļauju, ka fotogrāfija ir no 1930tiem, tikai notikusi pārrakstīšanās dzimšanas gadā.
Artilērists ziemas parādes formastērpā, kāds tika lietots no 1907. gada līdz 1913. gadam. 8. artilērijas brigāde pirms kara bija izvietota Varšavā.
Dienestā iesauca no 20 gadu vecuma, kājiniekos un kājinieku artilērijā dienesta ilgums bija 3 gadi.
Jāņa Lablaika dienesta biedrs, kuram fotogrāfija dāvināta, dzimis 1887. gada aprīlī, pieļaujams, ka arī Jānis Lablaiks dzimis 1887. gadā vai gadu pirms/pēc.
Šoreiz man jāatvainojas, jo izskatās, ka Vilhelms tiešām parakstījies kā Vekters. Sazinājos ar Valmieras muzeja speciālisti - viņa palīdzēs precizēt. Lūdzu neko nemainiet! :)
Otrā pusē puslīdz skaidri (un pareizi) uzrakstīts - Līvu pagastnams. Kopš 1935. gada, līdz ar divu pagastu apvienošanos - Cēsu pagastnams. Celts 1901. gadā. Mūsdienās ēka atrodas Drabešu pagastā.
Pērkones kultūras veicināšanas biedrības "Blāzma" kora sastāvs IX latviešu dziesmu svētkos: vadītaja Marta Strautiņa. Soprāni: Anna Kūla, Milda Leišis, Erna Laukagals, Anna Piļķis, Lilija Klieve, Anna Spuntelis, Elīzabete Sleinis, Katrīna Štībelis. Alti: Anna Ģelzis, Zuzanna Jaunzūzāns, Zuzanna Mucenieks, Zuzanna Novads, Lavīze Paipa, Alma Spuntelis, Līna Vērbelis.
Vietalvas labdarības biedrības kora sastāvs IX latviešu dziesmu svētkos:
Soprāni: Marta Kisiļevs, Milda Kalvjeks, Emma Penderis, Elza Penderis, Gaida Penderis, Vilma Piņķis, Paulīne Sadovskis, Līdija Tupetais, Dzidra Vīksne, Hermīne Vītoliņš, Skaidrīte Vītoliņš, Elza Lasis, Amālija Ābolkalns, Alma Ābolkalns, Tonija Mičulis. Alti: Anna Āboliņš, Alvīne Āboliņš, Aina Kupčs, Biruta Kupčs, Erna Kupčs, Tamāra Krastiņš, Lilija Vesets, Vilma Vesets, Anna Peņģerots, Antonija Lācis, Marta Ieviņš, Anna Balodis. Tenori: Jānis Auziņš, Pēteris Auziņš, Jānis Grāvītis, Voldemārs Kalniņš, Arnolds Lasis, Kārlis Lasis, Pēteris Lasis, Kārlis Melnais, Jānis Pērkons, Mārtiņš Zaprauskis, Voldemārs Prīze, Valdis Baņukalns, Pēteris Grišanovs. Basi: Pēteris Auziņš, Teodors Feldmanis, Rūdolfs Grasis, Augusts Kiseļevs, Arvīds Pabērzis, Jānis Penderis, Pēteris Sadovskis, Voldemārs Sīlis, Bernhards Zaprauskis, Atis Strads.
Noteikti tas nav Māras dīķis. Pārāk neatbilstošs reljefs. Krasti pārāk stāvi. Mārupītes ietekas vietā ezerā ir zema pat purvaina vieta šajā attēlā redzamie krasti ir ar vismaz 1.5m pacēlumu attiecībā pret ūdens virsmu.
Altonavas 8. adrese šajā ēku grupā ir tikai šai vienai mājelei, tas tādēļ ka tā piederēja dzelzsceļam. Pārējo trīs daudzdzīvokļu māju grupai adrese ir Grobiņas iela 2. Bija vēl ceturtā mājiņa bet dzelzceļa agresīvās darbības rezultātā 1988.gadā tā sabruka.
Nu nav tas skats uz Uzvaras laukumu. Fiziski neiespējami, it sevišķi ja tiek minēts ka bilde tapusi no Hartmaņa pabrīķa. Bildē redzamais skats ir Torņakalna ģimenes dārziņi,Jelgavas ielas gals, Kobronskanstes rajons, Akmeņu iela. Uzvaras laukumu pat aiz ausīm neizdosies pievilkt. No šī punkta pat ja būtu pareizā virzienā bildēts Arkādijas dārza apstādījumu dēļ tas vienalga nebūtu redzams.
Nu ne kādi nesanāk ka peldētava bijusi ierīkota Mārupes ielas pusē. Šajā pat attēlā redzama šī peldētava. Tās vieta sanāk tieši pie vēlākās rūpnīcas 'Aurora' Arī Māras dīķa platība bija lielāka, pie šīs pašas rūpnīcas bija līcītis kuru paplašinot rūpnīcu aizbēra kādēļ arī slēdza peldētavu. Vēlākos gados gan spontāni cilvēki sāka lietot krastu Mārupes ielas pusē.
Nav tik viennozīmīgi. Aicinu aizdomāties: kartiņa nav jaunāka par pasta zīmoga datumu, tas iezīmē galējo vēlāko datumu, bet neatrisina agrākā iespējamā datuma noteikšanu. Tā var būt izdota tai pašā gadā, vai kādus gadus iepriekš, pirms tikusi lietota sūtīšanai. Cita lieta, ja jādatē šajā kartiņā redzamā skata fotogrāfēšanas laiks, kas var atšķirties no kartiņas izdošanas gada, jāmeklē pavedieni un norādes pilsētvides izmaiņās, izkārtnēs, transporta līdzekļos utt. Šajā gadījumā tie var būt arī šobrīd norādītie 1920tie līdz 1931. gadam. Nav nemaz tik muļķīgi, ne?
Muļķīgi ir nespēt noteikt attēla datējumu ja atbilde ir acu prieksā. Kartiņa ir atklātne kas sūtīta pa pa pastu. Par to liecina uzlīmētā marka uz kuras ir pasta zīmoga atzīme. 7X31 tātad septītā oktobrī 1931. gadā. Par to ka tas ir 31. gads liecina atzīme g.31 Atklātne sūtīta no Rīgas uz Briseli
Datējams ar 1961. gadu. Līdzīgu fotogrāfiju ar šādu datējumu publicējusi autora fotogrāfa D.Gedzjuna piederīgā: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29424/
Par attēlu uzņemšanas vienlaicību liecina abos skatos salīdzinot priekšplānā redzamā koka zarus un tā lapas.
Domāju (par kādiem 80%), ka te ir vecais Neretas pagastnams, mūsdienās - Pētera Lodziņa iela 4: priekšnamiņš agrāk bija līdzīgs, ar visu zigzaga ornamentu; ēkas apjoms un logu izvietojums izskatās ļoti labi; starp resno skursteni virs priekšnamiņa un tievo skursteni jābūt kādiem 34 dakstiņiem - tā apmēram ir. Un K.Degro kolekcijā ir daudz Neretas ēku.
Fotoatklātnes kartona aversā norādītie gadskaitļi "1872" un "1873" ir, fotogrāfam vai fotosalonam piedaloties izstādēs, piešķirto apbalvojumu gadskaitļi. Tie fotogrāfijas datējēšanai var noderēt par agrāko iespējamo gadu. Lai noteiktu konkrētās fotogrāfijas radīšanas vēlāko iespējamo gadu, jālūko norādītā fotosalona adrese un pats fotosalons, līdz kuram gadam tas strādājis vai strādajis konkrētajā adresē.
Alma Antonija Krumina,dzim.Behmane(1923.Vecpili,tagad D-kurzemes nov.)sava iesvetibu diena.
Fotogrāfijas autors Krišjānis Vīburs. Fotogrāfija publicēta laikrakstā Diena, Nr.248 (21.12.1991).
Mūsdienās adrese Lēdurgas iela 10, uz stūra ar Ezera ielu.
Ja meitene, kas ir otrā no labās puses, ir dzimusi 1938.gadā, tad fotogrāfija nevar būt datēta ar 1930tiem. Pieļauju, ka fotogrāfija ir no 1930tiem, tikai notikusi pārrakstīšanās dzimšanas gadā.
Artilērists ziemas parādes formastērpā, kāds tika lietots no 1907. gada līdz 1913. gadam. 8. artilērijas brigāde pirms kara bija izvietota Varšavā. Dienestā iesauca no 20 gadu vecuma, kājiniekos un kājinieku artilērijā dienesta ilgums bija 3 gadi. Jāņa Lablaika dienesta biedrs, kuram fotogrāfija dāvināta, dzimis 1887. gada aprīlī, pieļaujams, ka arī Jānis Lablaiks dzimis 1887. gadā vai gadu pirms/pēc.
Skatos googlestreet. 2011.g. - foto redzamajai ēkai jumts caurs. 2019.g. - jumta nav un daļa sienas sabrukusi. 2021. g. - ēkas vairs nav.
Šoreiz man jāatvainojas, jo izskatās, ka Vilhelms tiešām parakstījies kā Vekters. Sazinājos ar Valmieras muzeja speciālisti - viņa palīdzēs precizēt. Lūdzu neko nemainiet! :)
Autora laukos nav konsekvences. Pareizā variantā - Vilhelms Vekteris nevis Vekters.
Līvu (kopš 1935. gada - Cēsu) pagastnams. Mūsdienās ēka atrodas Drabešu pagastā.
Otrā pusē puslīdz skaidri (un pareizi) uzrakstīts - Līvu pagastnams. Kopš 1935. gada, līdz ar divu pagastu apvienošanos - Cēsu pagastnams. Celts 1901. gadā. Mūsdienās ēka atrodas Drabešu pagastā.
Pērkones kultūras veicināšanas biedrības "Blāzma" kora sastāvs IX latviešu dziesmu svētkos: vadītaja Marta Strautiņa. Soprāni: Anna Kūla, Milda Leišis, Erna Laukagals, Anna Piļķis, Lilija Klieve, Anna Spuntelis, Elīzabete Sleinis, Katrīna Štībelis. Alti: Anna Ģelzis, Zuzanna Jaunzūzāns, Zuzanna Mucenieks, Zuzanna Novads, Lavīze Paipa, Alma Spuntelis, Līna Vērbelis.
Vietalvas labdarības biedrības kora sastāvs IX latviešu dziesmu svētkos: Soprāni: Marta Kisiļevs, Milda Kalvjeks, Emma Penderis, Elza Penderis, Gaida Penderis, Vilma Piņķis, Paulīne Sadovskis, Līdija Tupetais, Dzidra Vīksne, Hermīne Vītoliņš, Skaidrīte Vītoliņš, Elza Lasis, Amālija Ābolkalns, Alma Ābolkalns, Tonija Mičulis. Alti: Anna Āboliņš, Alvīne Āboliņš, Aina Kupčs, Biruta Kupčs, Erna Kupčs, Tamāra Krastiņš, Lilija Vesets, Vilma Vesets, Anna Peņģerots, Antonija Lācis, Marta Ieviņš, Anna Balodis. Tenori: Jānis Auziņš, Pēteris Auziņš, Jānis Grāvītis, Voldemārs Kalniņš, Arnolds Lasis, Kārlis Lasis, Pēteris Lasis, Kārlis Melnais, Jānis Pērkons, Mārtiņš Zaprauskis, Voldemārs Prīze, Valdis Baņukalns, Pēteris Grišanovs. Basi: Pēteris Auziņš, Teodors Feldmanis, Rūdolfs Grasis, Augusts Kiseļevs, Arvīds Pabērzis, Jānis Penderis, Pēteris Sadovskis, Voldemārs Sīlis, Bernhards Zaprauskis, Atis Strads.
Noteikti tas nav Māras dīķis. Pārāk neatbilstošs reljefs. Krasti pārāk stāvi. Mārupītes ietekas vietā ezerā ir zema pat purvaina vieta šajā attēlā redzamie krasti ir ar vismaz 1.5m pacēlumu attiecībā pret ūdens virsmu.
Šī nav Altonavas iela. Šo vairāku ēku grupas adrese ir Grobiņas iela 2.
Nu nav šeit Altonavas iela. Šī ir Grobiņas iela 2
Altonavas 8. adrese šajā ēku grupā ir tikai šai vienai mājelei, tas tādēļ ka tā piederēja dzelzsceļam. Pārējo trīs daudzdzīvokļu māju grupai adrese ir Grobiņas iela 2. Bija vēl ceturtā mājiņa bet dzelzceļa agresīvās darbības rezultātā 1988.gadā tā sabruka.
Noplēsa šito mājiņu. Acis nepamirkšķināja
Nu nav tas skats uz Uzvaras laukumu. Fiziski neiespējami, it sevišķi ja tiek minēts ka bilde tapusi no Hartmaņa pabrīķa. Bildē redzamais skats ir Torņakalna ģimenes dārziņi,Jelgavas ielas gals, Kobronskanstes rajons, Akmeņu iela. Uzvaras laukumu pat aiz ausīm neizdosies pievilkt. No šī punkta pat ja būtu pareizā virzienā bildēts Arkādijas dārza apstādījumu dēļ tas vienalga nebūtu redzams.
Nu ne kādi nesanāk ka peldētava bijusi ierīkota Mārupes ielas pusē. Šajā pat attēlā redzama šī peldētava. Tās vieta sanāk tieši pie vēlākās rūpnīcas 'Aurora' Arī Māras dīķa platība bija lielāka, pie šīs pašas rūpnīcas bija līcītis kuru paplašinot rūpnīcu aizbēra kādēļ arī slēdza peldētavu. Vēlākos gados gan spontāni cilvēki sāka lietot krastu Mārupes ielas pusē.
Nav tik viennozīmīgi. Aicinu aizdomāties: kartiņa nav jaunāka par pasta zīmoga datumu, tas iezīmē galējo vēlāko datumu, bet neatrisina agrākā iespējamā datuma noteikšanu. Tā var būt izdota tai pašā gadā, vai kādus gadus iepriekš, pirms tikusi lietota sūtīšanai. Cita lieta, ja jādatē šajā kartiņā redzamā skata fotogrāfēšanas laiks, kas var atšķirties no kartiņas izdošanas gada, jāmeklē pavedieni un norādes pilsētvides izmaiņās, izkārtnēs, transporta līdzekļos utt. Šajā gadījumā tie var būt arī šobrīd norādītie 1920tie līdz 1931. gadam. Nav nemaz tik muļķīgi, ne?
Muļķīgi ir nespēt noteikt attēla datējumu ja atbilde ir acu prieksā. Kartiņa ir atklātne kas sūtīta pa pa pastu. Par to liecina uzlīmētā marka uz kuras ir pasta zīmoga atzīme. 7X31 tātad septītā oktobrī 1931. gadā. Par to ka tas ir 31. gads liecina atzīme g.31 Atklātne sūtīta no Rīgas uz Briseli
Datējams ar 1961. gadu. Līdzīgu fotogrāfiju ar šādu datējumu publicējusi autora fotogrāfa D.Gedzjuna piederīgā: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29424/ Par attēlu uzņemšanas vienlaicību liecina abos skatos salīdzinot priekšplānā redzamā koka zarus un tā lapas.
Stūres krogs.
Domāju (par kādiem 80%), ka te ir vecais Neretas pagastnams, mūsdienās - Pētera Lodziņa iela 4: priekšnamiņš agrāk bija līdzīgs, ar visu zigzaga ornamentu; ēkas apjoms un logu izvietojums izskatās ļoti labi; starp resno skursteni virs priekšnamiņa un tievo skursteni jābūt kādiem 34 dakstiņiem - tā apmēram ir. Un K.Degro kolekcijā ir daudz Neretas ēku.