Labdien! Ar Sarkano klinšu nosaukumu izveidojusies vēsturiska kļūda. Attēlā redzamās ir Sarkanās klintis Cēsu pusē, Gaujas kreisajā krastā pirms tilta. Aizmirstas, maz pieminētas, pat cēsnieki nezina. Kādreizējā pieeja pa aizaugušu, stāvu taku no Peldu ielas. Šobrīd krūmos ieaugušas, daļēji nobiru segtas. Tās, kuras mūsdienās sauc par Sarkanajām klintīm, agrāk dēvēja par Raiskuma klintīm, pēc piederības Raiskuma muižai. Apraksts anotācijā ir par tām, kas atrodas Gaujas labajā krastā, senkrasta nogāzē,samērā tālu no upes.
Nav gluži Proģimnāzija. Kaut gan skola Vecmīlgrāvī, kas darbojas Augusta Dombrovska (1845-1927) paša projektētajā un 1908. gadā celtajā Proģimnāzijas ēkā, kurā tolaik, Vecmīlgrāvim attīstoties, sāka darboties 2 zēnu un meiteņu sagatavošanas un 2 normālklases skolotājas Rinkas (Martas Rinkas māsas) vadībā.
1919.gadā vēl Latvijas Atbrīvošanas kara apstākļos tika izdots likums par izglītības iestādēm, kas noteica obligātu bezmaksas izglītību visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam. Izglītības sistēmas pamatā bija noteikta 6-gadīga pamatskola, kuru pabeidzot, jaunieši varēja vai nu stāties darbā, vai turpināt izglītību augstākās skolās, arodskolās vai amatnieku darbnīcās kā mācekļi. Vidējo izglītību varēja iegūt ģimnāzijās, kā arī dažāda novirziena arodvidusskolās, pie kurām bija pieskaitāmi tehnikumi, komercskolas, kā arī dažādi institūti, kā piem., skolotāju institūti, kuros tika gatavoti tautskolotāji (pamatizglītības sistēmu toreiz sauca par tautskolu).
1919. -1920. g. Daugavgrīvas draudzes skola Vecmlgrāvī pāriet Mangaļu pašvaldības pārziņā un tiek pārdēvēta par Mangaļu 6-klasīgu pamatskolu. Skolas pārzinis – cimzietis Kārlis Brēmanis (1867 Drabešu Kalna Palmēnos - 1945 Vācijā), kurš Vecmīlgrāvja daudzu paaudžu izglītošanai velta sava darbmūža 40 gadus (1893-1933). Savukārt, Mangaļu 6-klasīgā pamatskola 1923. gada 1. janvārī tiek pārdēvēta par Rīgas pilsētas 29. pamatskolu. Mangaļu 6-klasīgai pamatskola lielā skolēnu skaita dēļ darbojas divās ēkās – Daugavgrīvas draudzes skolas ēkā visas telpas ir pārpildītas, un mācības notiek arī Mangaļu pagasta namā (kurā 1950. gados Vecmīlgrāvī sāk darboties Jungu skola). Kārlis Brēmanis panāk, ka Mangaļu 6-klasīgai pamatskolai piešķir 1908. gadā celtās Augusta Dombrovska Proģimnāzijas telpas.
1923. gada 1. janvārī, kad Vecmīlgrāvi pievieno Rīgas pilsētai, Mangaļu 6-klašu pamatskolu pārdēvē par galvaspilsētas Rīgas 29. pamatskolu. Skolu pārņem savā uzturēšanā Rīgas pilsētas valde. Skolu apmeklē arī Mangaļu pagasta iedzīvotāju bērni.
1928. gadā skola iegūst galvaspilsētas Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolas vārdu.
Fotogrāfijā redzamā skolotāja citos ar Vecmīlgrāvja skolām saistītos attēlos parādās ap 1930. gadu. Tātad fotografēts varētu būt 1930. gadu sākumā Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolā, kura tolaik no 1919.gada darbojās Augusta Dombrovska 1908. gadā celtajā Proģimnāzijas ēkā.
(turpin.) Haralds Biezais bija Andra krusttēvs. Šie vīri bija studiju biedri, teologu brālības "Betānija", vēlāk "Ausekļa" biedri, labi draugi. Visi trīs 1944. gadā devās trimdā. Foto no Laimas Urdzes arhīva." (397. lpp.)
Attēls publicēts Straupes grāmata (2007) apakšnodaļā Atmiņas par mācītāju Edgaru Langi ar parakstu "Trīs mācītāji - no kreisās Edgars Lange, Haralds
Biezais, L. Čuibe - Straupes mācītājmājas laukos Langes dēla Andra kristībās 1943. gada 5. septembri"
Vietā, kur arī mūsdienās atrodas vēsturiskā Mangaļu pagasta nama ēka, starp Daugavgrīvas Balto baznīcu un Daugavu kādreiz atradies Baltās baznīcas krogs jeb Tērauda krogs, kas piederējis Mangaļu muižas Baronesei Budbergai. Vēlāk kroga vietā iekārtota podnieka darbnīca, bet pēc tam - 20.gs. pirmajā ceturksnī uzcēla pagastnamu. Līdzās Mangaļu pagasta valdei šeit kādu laiku atradās telpas 6-klasīgai pamatskolai (sākot ar 1925. gadu - Rīgas pilsētas 29. pamatskola). Ap 1950. gadu ēkā iekārtoja jūrskolu, ko tautā dēvēja par Jungu skolu vai Jundzeni. Vēlāk ēkā Baltāsbaznīcas ielā 52 atradās Rīgas traleru flotes administrācija, Rīgas pilsētas invalīdu biedrība, dažādi komercuzņēmumi. Mūsdienās ēka privatizēta.
/Avots: Aivars Jakovičs. Rīgas piejūra. 2.daļa. - 157.-158.lpp./
Jānis Rusovs
1945. gada 21. septembrī (37)
Lielmežs, Jaunpiebalga, Jaunpiebalga pagasts, Jaunpiebalgas novads, Latvija (Miris no šautas brūces (sadursmē ar čekistiem))
No kreisās puses 1. stāv - Juris Vītiņš no Mazsalacas draudzes Valtenbeģu muižas Veclīču mājām 26.gadu vecumā 1911.gadā. Juris Edmunds Vītiņš dzimis dvīnis (ar brāli Hariju Arnoldu Vītiņu) 1885.gada 26.jūnijā Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Silzemniekos Jāņa un Jūlijas dēls. Salaulāts ar Mariju Vītiņu (1898.-1965.) Meita Vera Vītiņa (vēlāk Andersone) (1930-2015.) Juris Vītiņš miris Valmierā un apglabāts Valmieras pilētas kapos (VK1-C5-3-000-00005)
Mežu dienas Talsos 30. gadu otrajā pusē.
Mežu dienas. Talsi, Baznīcas laukums, 30. gadu otrā puse.
Mežu dienu dalībnieki Talsos, Baznīcas laukumā. 30. gadu otrā puse (jo līdz 1935. gadam pilsētā nenotika Mežu dienu pasākumi).
Fotogrāfs Ādolfs Rīss (pats fotografēja, pats izdeva)
Fotogrāfs Kārlis Lasenbergs
Labdien! Ar Sarkano klinšu nosaukumu izveidojusies vēsturiska kļūda. Attēlā redzamās ir Sarkanās klintis Cēsu pusē, Gaujas kreisajā krastā pirms tilta. Aizmirstas, maz pieminētas, pat cēsnieki nezina. Kādreizējā pieeja pa aizaugušu, stāvu taku no Peldu ielas. Šobrīd krūmos ieaugušas, daļēji nobiru segtas. Tās, kuras mūsdienās sauc par Sarkanajām klintīm, agrāk dēvēja par Raiskuma klintīm, pēc piederības Raiskuma muižai. Apraksts anotācijā ir par tām, kas atrodas Gaujas labajā krastā, senkrasta nogāzē,samērā tālu no upes.
Nav gluži Proģimnāzija. Kaut gan skola Vecmīlgrāvī, kas darbojas Augusta Dombrovska (1845-1927) paša projektētajā un 1908. gadā celtajā Proģimnāzijas ēkā, kurā tolaik, Vecmīlgrāvim attīstoties, sāka darboties 2 zēnu un meiteņu sagatavošanas un 2 normālklases skolotājas Rinkas (Martas Rinkas māsas) vadībā. 1919.gadā vēl Latvijas Atbrīvošanas kara apstākļos tika izdots likums par izglītības iestādēm, kas noteica obligātu bezmaksas izglītību visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam. Izglītības sistēmas pamatā bija noteikta 6-gadīga pamatskola, kuru pabeidzot, jaunieši varēja vai nu stāties darbā, vai turpināt izglītību augstākās skolās, arodskolās vai amatnieku darbnīcās kā mācekļi. Vidējo izglītību varēja iegūt ģimnāzijās, kā arī dažāda novirziena arodvidusskolās, pie kurām bija pieskaitāmi tehnikumi, komercskolas, kā arī dažādi institūti, kā piem., skolotāju institūti, kuros tika gatavoti tautskolotāji (pamatizglītības sistēmu toreiz sauca par tautskolu). 1919. -1920. g. Daugavgrīvas draudzes skola Vecmlgrāvī pāriet Mangaļu pašvaldības pārziņā un tiek pārdēvēta par Mangaļu 6-klasīgu pamatskolu. Skolas pārzinis – cimzietis Kārlis Brēmanis (1867 Drabešu Kalna Palmēnos - 1945 Vācijā), kurš Vecmīlgrāvja daudzu paaudžu izglītošanai velta sava darbmūža 40 gadus (1893-1933). Savukārt, Mangaļu 6-klasīgā pamatskola 1923. gada 1. janvārī tiek pārdēvēta par Rīgas pilsētas 29. pamatskolu. Mangaļu 6-klasīgai pamatskola lielā skolēnu skaita dēļ darbojas divās ēkās – Daugavgrīvas draudzes skolas ēkā visas telpas ir pārpildītas, un mācības notiek arī Mangaļu pagasta namā (kurā 1950. gados Vecmīlgrāvī sāk darboties Jungu skola). Kārlis Brēmanis panāk, ka Mangaļu 6-klasīgai pamatskolai piešķir 1908. gadā celtās Augusta Dombrovska Proģimnāzijas telpas. 1923. gada 1. janvārī, kad Vecmīlgrāvi pievieno Rīgas pilsētai, Mangaļu 6-klašu pamatskolu pārdēvē par galvaspilsētas Rīgas 29. pamatskolu. Skolu pārņem savā uzturēšanā Rīgas pilsētas valde. Skolu apmeklē arī Mangaļu pagasta iedzīvotāju bērni. 1928. gadā skola iegūst galvaspilsētas Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolas vārdu. Fotogrāfijā redzamā skolotāja citos ar Vecmīlgrāvja skolām saistītos attēlos parādās ap 1930. gadu. Tātad fotografēts varētu būt 1930. gadu sākumā Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolā, kura tolaik no 1919.gada darbojās Augusta Dombrovska 1908. gadā celtajā Proģimnāzijas ēkā.
1957.gada jūlijā pie Alojas Ev.lut baznīcas
1957.gada jūlijā
Paldies par labojumu - Salacgrīvas pilsēta!
Nosaukumā joprojām kļūda tēvavārdā. Jābūt: ... Jāņa-Teodora dēls ...
Mans vecvectēvs.
Laikam jau JAWA-350,JO IZSKATĀS,KA IR DIVCILINDRU MOTORS...NU BET TAS TĀ
Foto līdz 1909.gadam,jo vēl nav jumta izbūves....
Šī ēka konkrēti atrodas vācu ordeņa pils jeb pilsdrupu teritorijā.
Otrajā rindā pirmā no kreisās stāv Antona sieva Helēna Dvinska, dzimusi Strapcāne. Vīrietis blakus līgavainim noteikti ir Antons Dvinskis.
(turpin.) Haralds Biezais bija Andra krusttēvs. Šie vīri bija studiju biedri, teologu brālības "Betānija", vēlāk "Ausekļa" biedri, labi draugi. Visi trīs 1944. gadā devās trimdā. Foto no Laimas Urdzes arhīva." (397. lpp.)
Attēls publicēts Straupes grāmata (2007) apakšnodaļā Atmiņas par mācītāju Edgaru Langi ar parakstu "Trīs mācītāji - no kreisās Edgars Lange, Haralds Biezais, L. Čuibe - Straupes mācītājmājas laukos Langes dēla Andra kristībās 1943. gada 5. septembri"
Vietā, kur arī mūsdienās atrodas vēsturiskā Mangaļu pagasta nama ēka, starp Daugavgrīvas Balto baznīcu un Daugavu kādreiz atradies Baltās baznīcas krogs jeb Tērauda krogs, kas piederējis Mangaļu muižas Baronesei Budbergai. Vēlāk kroga vietā iekārtota podnieka darbnīca, bet pēc tam - 20.gs. pirmajā ceturksnī uzcēla pagastnamu. Līdzās Mangaļu pagasta valdei šeit kādu laiku atradās telpas 6-klasīgai pamatskolai (sākot ar 1925. gadu - Rīgas pilsētas 29. pamatskola). Ap 1950. gadu ēkā iekārtoja jūrskolu, ko tautā dēvēja par Jungu skolu vai Jundzeni. Vēlāk ēkā Baltāsbaznīcas ielā 52 atradās Rīgas traleru flotes administrācija, Rīgas pilsētas invalīdu biedrība, dažādi komercuzņēmumi. Mūsdienās ēka privatizēta. /Avots: Aivars Jakovičs. Rīgas piejūra. 2.daļa. - 157.-158.lpp./
Jānis Rusovs 1945. gada 21. septembrī (37) Lielmežs, Jaunpiebalga, Jaunpiebalga pagasts, Jaunpiebalgas novads, Latvija (Miris no šautas brūces (sadursmē ar čekistiem))
Precizēts: Ančkinu pamatškolas / Workawas pogasta / Daugavpils aprinka / Upenik Marija. Vertikāli: Škilteru cima
Daugavpils apriņķa Varkavas pagasta, Šķilteru ciema Upeniek Maiga
Fotogrāfija uzņemta šeit: 56°57'31.5"N 24°06'07.1"E
No kreisās puses 1. stāv - Juris Vītiņš no Mazsalacas draudzes Valtenbeģu muižas Veclīču mājām 26.gadu vecumā 1911.gadā. Juris Edmunds Vītiņš dzimis dvīnis (ar brāli Hariju Arnoldu Vītiņu) 1885.gada 26.jūnijā Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Silzemniekos Jāņa un Jūlijas dēls. Salaulāts ar Mariju Vītiņu (1898.-1965.) Meita Vera Vītiņa (vēlāk Andersone) (1930-2015.) Juris Vītiņš miris Valmierā un apglabāts Valmieras pilētas kapos (VK1-C5-3-000-00005)
Guntis Puriņš ir Jāņa Artūra Puriņa un Malvīnes Puriņas (dzim. Tiltiņa) dēls.