Katoļu baznīckungiem nebija mācītāju un muižu, atškirībā no luterāniem. Katoļu baznīckugiem bija plebanis. Pastorāti arī ir tikai luterāniem. Ar cieņu Arvīds Turlajs.
Tie nav robežsargi, bet Latvijas armijas karavīri. Robežsargiem bija savādāka uniforma. Tie iespejams ir 9 RKP Zilupes rotas karavīri ? Ar cieņu atv. robežsardzes majors r Arvīds Turlajs
Indra bija Daugavpils apriņkī, nevis Krāslavas novadā un kādreiz saucās Balbinova. Tie nav robežsargi bet Latvijas armijas seržants ar kaprāli 20.gados. Ar cieņu atv.robežsardzes majors A.Turlajs
Tie nav robežsargi. Tie ir Latvijas armijas karavīri. Robežsargi suņus savā dienestā neizmantoja atškirībā no PSRS un šodiendienas robežsargiem ...Karavīriem labi saskatāmi zābakiem pieši - tie ir artilēristi šautuvē. Tāpat labi redzamas bruņucepures, kuras robežsargi nenesāja ikdienas dienestā.Arī karabīnes liecina par artileristiem [ lai gan arī robežasargiem tādas bija] Arī forma ir Latvijas armijas, robežsargiem bija siksna ar apaļu sprādzi. Ar cieņu atv.robežsarfzes majors A.Turlajs
Fotogrāfija datējama ar laiku 1943 - 1944.
Interesanta detaļa, ka rindā aiz jaunā pāra ir 2 Vācijas militāro spēku karavīri, domājams latvieši: tieši aiz līgavas ir SD un Drošības policijas karavīrs, blakus viņam uz labo pusi Latviešu leģiona karavīrs.
Domāju, ka šajā fotogrāfijā ir citi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: pirmais no kreisās ir Nikolajs Ābeltiņš, otrais, aiz viņa ir Osvalds Meija; fotogrāfijas dziļumā pirmais no labās ir Jūlijs Rozentāls, blakus, tālāk starp sievietēm stāvošais, varētu būt Kārlis Laimiņš.
Izteiktu minējumu, ka tas ir kāds pasākums, kurā piedalās Latvijas armijas 10.Aizputes kājnieku pulkā dienošie.
Ierosinu šādu anotācijas versiju: "Skats uz Āgenskalna līci un Lielo Klīversalu ar Jūrnieku namu, vēlāko Valdemāŗa jūrskolu."
Ielieciet šo foto pie Malnava
Labdien ! Izlabojiet,lūdzu, Latvijas Ministru prezidenta vārdu anotācijā ,pareizi Arturs Alberings.Paldies.
TREIMANIS Arnolds, apbalvots: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru 3914 - 13.XI1929.
Lūdzu labot - Kristīne Apsīte, dzimusi Vītiņa (1896.-1987.) Pēterburgā. Dzēst Pēterburgā.
Anotacijā lūdzu labot - mežsargs-senjors Viļums Apsīts Gusta d.(1947.-1927.) uz (1847.-1927.)
Katoļu baznīckungiem nebija mācītāju un muižu, atškirībā no luterāniem. Katoļu baznīckugiem bija plebanis. Pastorāti arī ir tikai luterāniem. Ar cieņu Arvīds Turlajs.
Tie nav robežsargi bet Latvijas armijas karavīri.Zilupe atradās Ludzas apriņķī un saucās Rozanova. Ar cieņu atv.robežsardzes majors A.Turlajs
Tie nav robežsargi, bet Latvijas armijas karavīri. Robežsargiem bija savādāka uniforma. Tie iespejams ir 9 RKP Zilupes rotas karavīri ? Ar cieņu atv. robežsardzes majors r Arvīds Turlajs
Indra bija Daugavpils apriņkī, nevis Krāslavas novadā un kādreiz saucās Balbinova. Tie nav robežsargi bet Latvijas armijas seržants ar kaprāli 20.gados. Ar cieņu atv.robežsardzes majors A.Turlajs
Tas nav robežsargs.Tas ir Latvijas armijas karavīrs ar medību bisi. Tas nav robežu stabs bet ceļa norāde. Ar cieņu atv. robežsardzes majors A.Turlajs
Tie nav robežsargi. Tie ir Latvijas armijas karavīri. Robežsargi suņus savā dienestā neizmantoja atškirībā no PSRS un šodiendienas robežsargiem ...Karavīriem labi saskatāmi zābakiem pieši - tie ir artilēristi šautuvē. Tāpat labi redzamas bruņucepures, kuras robežsargi nenesāja ikdienas dienestā.Arī karabīnes liecina par artileristiem [ lai gan arī robežasargiem tādas bija] Arī forma ir Latvijas armijas, robežsargiem bija siksna ar apaļu sprādzi. Ar cieņu atv.robežsarfzes majors A.Turlajs
Tā nav robežpolicija.Tie ir mērnieki. Ar cieņu Arvīds Turlajs atv. robežsardzes majors
Lūdzu labot!Fotogrāfa Gotlība Matīsa Otto d. otrais bērns. Pareizi - trešais bērns.
Otrais no kreisās ģenerālis, LKOK Oskars Dankers.
Pirmajā rindā 3 kungi uniformās - Igaunijas armijas virsnieki.
Kā versija - uz cepures LPC... - Latvijas piensaimnieku centrālās savienība. Viņiem organizācijas logotipā arī ir 3 zvaigznes, sarindotas vertikāli.
Fotogrāfija datējama ar laiku 1943 - 1944. Interesanta detaļa, ka rindā aiz jaunā pāra ir 2 Vācijas militāro spēku karavīri, domājams latvieši: tieši aiz līgavas ir SD un Drošības policijas karavīrs, blakus viņam uz labo pusi Latviešu leģiona karavīrs.
2. rindā no kreisās puses 4. ir LKOK Jānis Kristaps Zommers.
Tie ir 4.Valmieras kājnieku pulka karavīri. Fotogrāfijas vidū (centrā) ir LKOK, kapteinis Hermanis Noriņš.
RMK-VIII-000-387621 Rīgas Meža kapos apbedīti: Artis Palks 1927 - 1964 Anna Ilziņa 1898 - 1971 viņas vīrs: (Gustavs Ilziņš 1890 - 1943)
Apbalvotais, smaidīgais kungs (ar kausu un diplomu rokās) ļoti līdzīgs ilggadējajam Iecavas pašvaldības vadītājam Jānim Pelsim.
Domāju, ka šajā fotogrāfijā ir citi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: pirmais no kreisās ir Nikolajs Ābeltiņš, otrais, aiz viņa ir Osvalds Meija; fotogrāfijas dziļumā pirmais no labās ir Jūlijs Rozentāls, blakus, tālāk starp sievietēm stāvošais, varētu būt Kārlis Laimiņš. Izteiktu minējumu, ka tas ir kāds pasākums, kurā piedalās Latvijas armijas 10.Aizputes kājnieku pulkā dienošie.
R.Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" Daugavpils Latviešu dramatiskais teātris uzveda 1935. gadā, ar pirmizrādi 1. decembrī. Režisors Jānis Kļava (1892-1971). Lomās: Antonija - Elza Baltaisvilka (1906-1994), Tonija - Olga Kalniņa, Aleksis - Jānis Neimanis (1906-1989), Kārlēns - Bernhards Īzaks (1906-1998), Elīna - Vilma Balode, Pindaks - Jānis Geidāns (1889-1965), Pindacīša - Skaidrīte Pence (1901-1976), Ieviņa - Vera Voitule, Pičuks - Arnolds Stemps (1909-1986), Auce - Milda Priedīte (1901-1949), Bebene - Velta Vernere (1890-1956), Tomuļu māte - Berta Reinfelde (1891-1943), Dūdars - Nikolajs Dīkmanis, Rūdis - Fricis Spurainis-Kūlups (1897-1946), Ābrams Vulfsons - Bernhards Priedītis (1900-1971), Joske - Edgars Silgailis (sēd 2. rindā 5 no kreisās), Zāra Goldbaum - Sigrīda Grīsle (1911-1975), Vanagu puisis - Jūlijs Celmiņš, Dzelzkāju puisis - Pēteris Pitkēvičs.
Bolderājā nav iespējams šāds attēls. Bolderājā nav izeja uz jūras līci. Starp Bolderāju un jūras līci atrodas Daugavgrīvas sala.