Ļeņina piemineklis Rūjienā. Autors tēlnieks Jānis Zariņš. Atklāts 1952.gada 6.novembrī, demontēts 1989.gada 28.aprīlī. Šim Ļeņina piemineklim nav nekāds sakars ar Tālavas taurētāju, kas atrodas otrā ielas pusē.
Tie ir 7. Siguldas kājinieku pulka virsnieki. Fotogrāfijā brīdis Alūksnē, kas bija daļa no Kārļa Ulmaņa brauciena pa Ziemeļvidzemi, dodoties uz Pededzes un Alūksnes pamatskolu izlaiduma aktiem. Avīzes rakstā - "Stāvat savā vietā kā vīri, Prezidenta brauciens uz pededzi", 1938. gada 30. maija "Brīvā Zeme" numurā (Nr.120) plaši aprakstīta attiecīgās dienas norise. Par uz fotogrāfijā attiecināmo lasāms: "Lielā Alūksnes ezera zilums mirdzēja saulē jau vairākus kilometrus pirms ielejās grimušās pilsētas un iebraucot pa Siguldas ielu Alūksnē, diena bija viskrāšņākā ar siltumu, kupli salapojušo koku zaļumu un sagaidītājiem, kuru rokās redzēja pavasara ziedus. "Sveicinām dižo Saimnieku Alūksnē" - bija rakstīts uz goda vārtiem, pie kuriem Prezidentu sagaidīja Alūksnes pilsētas galva K. Magaziņš līdz ar 7. Siguldas kājinieku pulka virsnieku saimi un visu Alūksnes organizāciju pārstāvjiem. Plašā un taisnā iela vairāku kilometru garumā bija pilna sagaidītājiem, un skolu jaunatnes, mazpulku, skautu, aizsargu, ugunsdzēsēju, Alūksnes apkārtējo pagastu vecāko, mežsargu, robežsargu goda ierindas sveica Prezidentu, kas kājām devās uz Virsnieku klubu pie Vienības laukuma ezera malā."
Tālāk sīki aprakstīta tālākā šī pasākuma norise, zīmējot prezidentu slavinošu un svētku pacilājošo ainu.
Dziedāšanas skolotāja Dārzniece,- nākamajā gadā (1963) es (Harijs Saukums) biju viņas klasē, jo viņa bija pirmo klašu skolotāja. Ar mani kopā mācījās Igora Aizpura brālis Viktors. Igors izmācījās par pavāru, vienu brīdi dzīvoja Čiekurkalnā, Gaujas ielā. Viktors kļuva par mēbeļu meistaru. Strādā vēl šo baltu dienu (2015g).
un kur ir teikts, ka tas ir bildēts Jelgavā?
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par komentāru.
Paldies par labojumu.
Paldies par papildinājumu.
mazais puika ir mans sencīts - episki
Paldies par fotogrāfijā redzamo personu atpazīšanu.
Paldies par fotogrāfijā redzamo personu atpazīšanu.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par precizējumu.
Paldies par personu atpazīšanu.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par attēlā redzamās personas atpazīšanu.
Paldies par precizējumu.
Ļeņina piemineklis Rūjienā. Autors tēlnieks Jānis Zariņš. Atklāts 1952.gada 6.novembrī, demontēts 1989.gada 28.aprīlī. Šim Ļeņina piemineklim nav nekāds sakars ar Tālavas taurētāju, kas atrodas otrā ielas pusē.
Ja nemaldos šī izstāde atradās Garozas un Brīvības ielas krustojumā pie kultūras nama Rota.
Tie ir 7. Siguldas kājinieku pulka virsnieki. Fotogrāfijā brīdis Alūksnē, kas bija daļa no Kārļa Ulmaņa brauciena pa Ziemeļvidzemi, dodoties uz Pededzes un Alūksnes pamatskolu izlaiduma aktiem. Avīzes rakstā - "Stāvat savā vietā kā vīri, Prezidenta brauciens uz pededzi", 1938. gada 30. maija "Brīvā Zeme" numurā (Nr.120) plaši aprakstīta attiecīgās dienas norise. Par uz fotogrāfijā attiecināmo lasāms: "Lielā Alūksnes ezera zilums mirdzēja saulē jau vairākus kilometrus pirms ielejās grimušās pilsētas un iebraucot pa Siguldas ielu Alūksnē, diena bija viskrāšņākā ar siltumu, kupli salapojušo koku zaļumu un sagaidītājiem, kuru rokās redzēja pavasara ziedus. "Sveicinām dižo Saimnieku Alūksnē" - bija rakstīts uz goda vārtiem, pie kuriem Prezidentu sagaidīja Alūksnes pilsētas galva K. Magaziņš līdz ar 7. Siguldas kājinieku pulka virsnieku saimi un visu Alūksnes organizāciju pārstāvjiem. Plašā un taisnā iela vairāku kilometru garumā bija pilna sagaidītājiem, un skolu jaunatnes, mazpulku, skautu, aizsargu, ugunsdzēsēju, Alūksnes apkārtējo pagastu vecāko, mežsargu, robežsargu goda ierindas sveica Prezidentu, kas kājām devās uz Virsnieku klubu pie Vienības laukuma ezera malā." Tālāk sīki aprakstīta tālākā šī pasākuma norise, zīmējot prezidentu slavinošu un svētku pacilājošo ainu.
Dziedāšanas skolotāja Dārzniece,- nākamajā gadā (1963) es (Harijs Saukums) biju viņas klasē, jo viņa bija pirmo klašu skolotāja. Ar mani kopā mācījās Igora Aizpura brālis Viktors. Igors izmācījās par pavāru, vienu brīdi dzīvoja Čiekurkalnā, Gaujas ielā. Viktors kļuva par mēbeļu meistaru. Strādā vēl šo baltu dienu (2015g).