Puika tiešām ir Tonijas un Jāņa dēls Gunars. Bilde varētu būt tapusi ap 1929.gadu, jo Tīmaņu ģimenes albumā ir Tonijas, Jāņa un Gunara ģimenes 1932.gada foto, kurā Gunars ir vecāks.
Dace Tīmane
Diemžēl, bērnu šeit vairs nav...
Joprojām meklēju jebkādu informāciju par audzinātāju Arnoldu Kalniņu un citiem darbiniekiem. Īpaši interesē laiks no 1963. - 1973. gadam.
Papildinājums: Pirmajā rindā no kreisās stāv ar karogu pār plecu Aleksis Meirāns, grāmatsējējs Dzirneklis, pirmskara Latvijā namīpašnieks (nams Cēsīs Rīgas ielā 55), Alma Jēpe ar meitu Laimu, korektore Ozoliņa, ?, Rūdolfs Jēpe, pirmskara Latvijā grāmatu spiestuves īpašnieks un aiz viņa burtlicis Skundriķis. Vidējā rindā no kreisās iespiedēja Elmīna Upmane, redaktore Irēna Mazozoliņa (?), ?, Anna Sīviņa. Aizmugurējā rindā no kreisās burtlicis Fideberts Balss, ?, grāmatsējējs un tipogrāfijas direktors Vilis Rudzītis, iespiedējs, burtlicis un mašīnmeistars Jānis Bērziņš, iespiedējs Jānis Sermuliņš.
Jāni Prauliņ, cenšos ar Jums sazināties, taču e-pasts tiek uzrādīts kā nedarbojošs. Lūdzu uzrakstiet savu e-pastu, vai telefonu e-pastā ginta.zalcmane@lnb.lv.
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Šī pilnīgi noteikti nav 1940. gada Latgales dziesmu svētku fotogrāfija. Turklāt Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Šī pilnīgi noteikti nav 1940. gada Latgales dziesmu svētku fotogrāfija. Turklāt Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Vera |Vilhelmīne Sproģe (skolotāja Kokneses Krievkalnu skolā, Kultūras biedrības valde)
Kārlis Sproģis (lauksaimnieks)
Uldis Sproģis (kļuva lauksaimnieks)
TREILIBS Ernests Kristapa d., sabiedrisks darbinieks.
* 1883. X 12. Rāvas pag.
1907/1915. Kavalērijas XIII pulka vecākais apakšvirsnieks,
1914. apbalvots ar Sv. Jura ordeņa medaļu IV šķiras.
1915/1918. Vācu gūstā,
1919/1934. Jātnieku pulka seržants,
1919/1940. Aizsargu organizācijā,
1934/1940. Rāvas pagasta vecākais,
1936. V 14. Liepājas XV aizsargu pulka Eskadrona (I) komandieris,
1937/1940. Rāvas lauksaimniecības biedrības priekšnieks,
1938/1940. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis,
1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķīru #279,
1939. III 20. apbalvots ar, Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1940. I 10. Rāvas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks,
1945. X 07.-1955. V 22. Ieslodzījumā Ozerlagā,
1958. VII 14. atbrīvots no speciālas nometnes Omskas apgabalā,
Rāvas Vecpils kultūras veicināšanas biedrības valdes loceklis,
Liepājas apriņķa un apkārtnes krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs,
Rāvas un apkārtnes patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs.
Avots: LVVA 1640-1-526-408.;
„Jaunākās Ziņas” #94/1938.;
„Kurzemes Vārds” #229/1937.;
„Valdības Vēstnesis” #291/1938.#71/1940.;
„www.nekropole.lv”
Attēlā redzama viena no vecākajām Vēveru ciema ēkām ''Virolvēveri''.
Attēlā redzamā ir ''Vecvēveru'' dzīvojamā ēka.
Puika tiešām ir Tonijas un Jāņa dēls Gunars. Bilde varētu būt tapusi ap 1929.gadu, jo Tīmaņu ģimenes albumā ir Tonijas, Jāņa un Gunara ģimenes 1932.gada foto, kurā Gunars ir vecāks. Dace Tīmane
Kalpaka bataljonam nav nekāda sakara ar Rīgas atbrīvošanu no lieliniekiem. Katzdangas baronam Manteifelam gan.
Diemžēl, bērnu šeit vairs nav... Joprojām meklēju jebkādu informāciju par audzinātāju Arnoldu Kalniņu un citiem darbiniekiem. Īpaši interesē laiks no 1963. - 1973. gadam.
Papildinājums: Pirmajā rindā no kreisās stāv ar karogu pār plecu Aleksis Meirāns, grāmatsējējs Dzirneklis, pirmskara Latvijā namīpašnieks (nams Cēsīs Rīgas ielā 55), Alma Jēpe ar meitu Laimu, korektore Ozoliņa, ?, Rūdolfs Jēpe, pirmskara Latvijā grāmatu spiestuves īpašnieks un aiz viņa burtlicis Skundriķis. Vidējā rindā no kreisās iespiedēja Elmīna Upmane, redaktore Irēna Mazozoliņa (?), ?, Anna Sīviņa. Aizmugurējā rindā no kreisās burtlicis Fideberts Balss, ?, grāmatsējējs un tipogrāfijas direktors Vilis Rudzītis, iespiedējs, burtlicis un mašīnmeistars Jānis Bērziņš, iespiedējs Jānis Sermuliņš.
Jāni Prauliņ, cenšos ar Jums sazināties, taču e-pasts tiek uzrādīts kā nedarbojošs. Lūdzu uzrakstiet savu e-pastu, vai telefonu e-pastā ginta.zalcmane@lnb.lv.
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Šī pilnīgi noteikti nav 1940. gada Latgales dziesmu svētku fotogrāfija. Turklāt Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Šī pilnīgi noteikti nav 1940. gada Latgales dziesmu svētku fotogrāfija. Turklāt Kārlis Ulmanis neieradās Daugavpilī nevis, "kā solīts", bet pretēji solītajam. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā: "Es uzrunāju jūs atzinības pilnā cieņā un godbijībā, kā to pelna strādīga, enerģiska, svēta ideālisma iedvesmota cilts, kas to jau raženi pierādījusi pēdējos gados, kas bijusi ilgas, senas vēstures nesēja un iznesēja, tautas garīgā spēka glabātāja un saglabātāja, kuras ceļš ir gājis lejā un kalnā, saules spožumā un zem tumšiem padebešiem, lai beidzot atkal sāktos kalnā kāpšana, kas nu tagad lai vairs nekad neapstātos...” Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Vera ar dēlu Uldi Pakuļos
Pakuļu mājas saimnieks ar strādnieci izmēģinājumu laukā. Mācību saimniecība.
Skats no Pakuļu mājām
Vera |Vilhelmīne Sproģe (skolotāja Kokneses Krievkalnu skolā, Kultūras biedrības valde) Kārlis Sproģis (lauksaimnieks) Uldis Sproģis (kļuva lauksaimnieks)
Daugavas Aizelkšņu dzirnavas
Tur, kur pati mazākā mājiņa-ceplis, tagad ir Daugavas krasts
Skats no Pakuļu mājām
Manuprāt šīs mājas nav "Kalnacērteles", bet gan "Kārklu skola", agrāk saukta arī par "Gubeņa skolu"
TREILIBS Ernests Kristapa d., sabiedrisks darbinieks. * 1883. X 12. Rāvas pag. 1907/1915. Kavalērijas XIII pulka vecākais apakšvirsnieks, 1914. apbalvots ar Sv. Jura ordeņa medaļu IV šķiras. 1915/1918. Vācu gūstā, 1919/1934. Jātnieku pulka seržants, 1919/1940. Aizsargu organizācijā, 1934/1940. Rāvas pagasta vecākais, 1936. V 14. Liepājas XV aizsargu pulka Eskadrona (I) komandieris, 1937/1940. Rāvas lauksaimniecības biedrības priekšnieks, 1938/1940. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis, 1938. XI 17. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķīru #279, 1939. III 20. apbalvots ar, Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1940. I 10. Rāvas pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks, 1945. X 07.-1955. V 22. Ieslodzījumā Ozerlagā, 1958. VII 14. atbrīvots no speciālas nometnes Omskas apgabalā, Rāvas Vecpils kultūras veicināšanas biedrības valdes loceklis, Liepājas apriņķa un apkārtnes krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs, Rāvas un apkārtnes patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Avots: LVVA 1640-1-526-408.; „Jaunākās Ziņas” #94/1938.; „Kurzemes Vārds” #229/1937.; „Valdības Vēstnesis” #291/1938.#71/1940.; „www.nekropole.lv”
Paldies par papildinājumu.
Paldies par fotogrāfa atpazīšanu.
Paldies par labojumu.