Krišjāņa Barona ielā Nr. 3, Dobras Džengeles Modes preču un veļas veikals, atklāts 1936. gadā 21. novembrī, uzņēmums pastāv no 1923. gadā Kaļķu ielā Nr.21.[galvenais veikals].
Kārlis Strauja (dzimis 1913. gadā ar uzvārdu Karasevs, tas mainīts 1939. gadā). Bērnību aizvadīja tēva Jēkaba un mātes Ģertrūdes celtajās mājās 'Loškas' Atašienē.
Pēc skolas gaitām Atašienē, jaunekļa gados (1935-1937) dienēja Latvijas armijas Latgales divīzijas 9. Rēzeknes kājinieku pulka sakaru rotā Zilupē un Ludzā. Dienestam beidzoties, izmācījies piensaimnieka arodu, praktizējies Rūjienas pienotavā, kur vēlāk arī apmācījis citus, turpmākos gados strādājis daudzās pienotavās Latvijā (Tirzā, Bauskā, Rīgā u.c.). Miris 1997. gadā.
Tas nav Velna atvars un šī vieta nav vispār atvars. Tā bija pļaviņiešu laivu piesiešanas vieta kādus 200 m augšpus Trakā (Velna) atvara. Šī vieta redzama daudzās fotogrāfijās, piemēram, arī te:
https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14615/
Nekādas drupas nav saglabājušās. Saglabājies ir uzbērums - skansts. Militārās kazarmu būves ir bijušas no koka, no tām nav saglabājies nekas, nav arī nekādu pēdu no būvju pamatiem.
NEJAUŠI TE ATRADU ŠO PIEMINEKĻA FOTO. BRĪVAJĀ LAIKĀ PA RETAM DABŪNU KĀDU BOJĀTU ĢIPSI UN TOS RESTAURĒJU.TIKAI TAGAD UZZINĀJU KAS IR AUTORS UN KAM ŠIS PIEMINEKLIS TAISĪTS.
2013G DABŪJU KEDROVAS PIEMINEKĻA ĢIPŠA METU,KAS ITKĀ LĪDZ 1991G ESOT STĀVĒJIS MĀKSLAS AKADĒMIJĀ,TAD TO ATDEVA KĀDAI DĀMAI,KAS SAVUKĀRT TO PĒC DAŽIEM GADIEM ATKAL TĀLĀK UN TAD TO DABŪJU ES. METS IR ŠĶIET IR MĒROGĀ 1 PRET 1,TAM BIJA NODAUZĪTS COKOLS,NOSISTS KĀJAS PIRKSTS,SASISTS ELKONIS,BET METS IR BEZ GURNU DRĒBES. TAGAD ĢIPSIS IR KĀ JAUNS,JA BIJA KRĀSOTS,TAD NOKRĀSOTS SĀKOTNĒJĀ SMILŠU TONĪ.
ARHITEKTS-PĒTERIS LADUSĀNS.
Lūdzu noņemt anotācijas aprakstu! Esmu ieguvis informāciju, kura diemžēl nesakrīt ar manu iepriekš publicēto, jo izmantoju to no nepārbaudītiem avotiem.
piedodiet Radio ielā.
Policijas ierēdni pie Rīgas prefektūras Sakaru ielā.
Krišjāņa Barona ielā Nr. 3, Dobras Džengeles Modes preču un veļas veikals, atklāts 1936. gadā 21. novembrī, uzņēmums pastāv no 1923. gadā Kaļķu ielā Nr.21.[galvenais veikals].
Kārlis Strauja (dzimis 1913. gadā ar uzvārdu Karasevs, tas mainīts 1939. gadā). Bērnību aizvadīja tēva Jēkaba un mātes Ģertrūdes celtajās mājās 'Loškas' Atašienē. Pēc skolas gaitām Atašienē, jaunekļa gados (1935-1937) dienēja Latvijas armijas Latgales divīzijas 9. Rēzeknes kājinieku pulka sakaru rotā Zilupē un Ludzā. Dienestam beidzoties, izmācījies piensaimnieka arodu, praktizējies Rūjienas pienotavā, kur vēlāk arī apmācījis citus, turpmākos gados strādājis daudzās pienotavās Latvijā (Tirzā, Bauskā, Rīgā u.c.). Miris 1997. gadā.
Fotogrāfs: Herberts Zemvalds, 1891-1949
Oh, atvainojos par savu ķļūdu. Tad tas acīmredzot ir kāds vecais tilts...
Attēlā jaunais dzelzceļa tilts vēl nav un netiek būvēts, datējums [190?].
Tā kā tiltu droši vien vienā gadā neuzcēla (bildē izskatās gatavs), tad fotogrāfijas vecums verētu būt 191? gads... :D
Fotogrāfijas vecums ir 190?. gads, jo jauno Dzelzceļa tiltu sāka celt 1909. gadā, bet 1899. gada kartē Rozenbaha peldētavas pie Pontonu tilta vēl nav.
Tā nav Alūksnes Jaunā pils, bet gan Preiļu pils.
Nīcas tautas tērpi.
Bārtinieces.
Rucavas tautastērps.
Mūsdienās apdzīvotā vieta saucas Vēzis.
Pareizi būtu-koka tilts par Bolupes upi pie Vēžu ciema.
Anna Sīviņa, Cēsu tipogrāfijas triecieniece.
Sieviete pa vidu uzvārdā Sīviņa.
Tas nav Velna atvars un šī vieta nav vispār atvars. Tā bija pļaviņiešu laivu piesiešanas vieta kādus 200 m augšpus Trakā (Velna) atvara. Šī vieta redzama daudzās fotogrāfijās, piemēram, arī te: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14615/
Nekādas drupas nav saglabājušās. Saglabājies ir uzbērums - skansts. Militārās kazarmu būves ir bijušas no koka, no tām nav saglabājies nekas, nav arī nekādu pēdu no būvju pamatiem.
Par Pagaru sauca Daugavas dziļūdens posmu no Aiviekstes ietekas līdz Grūbes krācei. Attēlā redzama pati Grūbes krāce, kas vairs nav Pagars.
Attēlā Skanstnieku grava nav redzama. Grava ir kādus 150 metrus uz priekšu, aiz tālumā redzamās priedes.
Tās nav Pļaviņas. Tā ir Daugava pie Jēkabpils, skats no Krustpils puses.
NEJAUŠI TE ATRADU ŠO PIEMINEKĻA FOTO. BRĪVAJĀ LAIKĀ PA RETAM DABŪNU KĀDU BOJĀTU ĢIPSI UN TOS RESTAURĒJU.TIKAI TAGAD UZZINĀJU KAS IR AUTORS UN KAM ŠIS PIEMINEKLIS TAISĪTS. 2013G DABŪJU KEDROVAS PIEMINEKĻA ĢIPŠA METU,KAS ITKĀ LĪDZ 1991G ESOT STĀVĒJIS MĀKSLAS AKADĒMIJĀ,TAD TO ATDEVA KĀDAI DĀMAI,KAS SAVUKĀRT TO PĒC DAŽIEM GADIEM ATKAL TĀLĀK UN TAD TO DABŪJU ES. METS IR ŠĶIET IR MĒROGĀ 1 PRET 1,TAM BIJA NODAUZĪTS COKOLS,NOSISTS KĀJAS PIRKSTS,SASISTS ELKONIS,BET METS IR BEZ GURNU DRĒBES. TAGAD ĢIPSIS IR KĀ JAUNS,JA BIJA KRĀSOTS,TAD NOKRĀSOTS SĀKOTNĒJĀ SMILŠU TONĪ. ARHITEKTS-PĒTERIS LADUSĀNS.
Lūdzu noņemt anotācijas aprakstu! Esmu ieguvis informāciju, kura diemžēl nesakrīt ar manu iepriekš publicēto, jo izmantoju to no nepārbaudītiem avotiem.
Pirmais no kreisas puses - pulkvedis leitnants Kārlis Lobe.