Anotācija satur zinātniskās fantastikas elementus.
Šis tanks nebija spējīgs pārvietoties pat pa Cēsu ielām, kur nu vēl pa Eiropas ceļiem. Bez ķēdēm šis tanks nespēja pabraukt un arī kara laikā izrādījās, ka tas nav nekāds supertanks. Jau 1943. gadā to pārstāja ražot, lai gan karš tuvojās jau Eiropas robežām.
Fotogrāfija uztvērusi to īso mirkli, kad Latvijas karogu vēl varēja brīvi rādīt uz ielām. Drīz vien vācu okupācijas iestādes šo prieku liedza. Līdz pašiem sāka iet slikti frontē un ievajadzējās latviešu palīdzību.
Foto varētu būt ap 1960-1963 gadu, jo pieminekļa "1941 gada Liepājas aizstāvjiem" atklāšana notika 1960 gada 19 jūlijā, tēlnieks E.Zvirbulis, arhitekts J. Līcītis, bronza, granīts. Toreiz šo laukumu nodēvēja par parādes laukumu.
Durvīs stāv Krogzemju krejotavas vadītājs Jānis Melbārdis. No labās puses pirmais Arnolds Laufmanis no "Lojiņām". Notupusies pie suņa Biruta Gailīte (Paukule) - leģendārā latviešu lidotāja sieva.
Šeit nav Veltas Purbērziņas (Apsītes) iesvētības, bet gan kādas neatpazītas tuvinieces. Velta stāv pēdējā rinda vidū. Nosaukums varbūt varētu būt - "IESVĒTĪBAS VALMIERĀ RŪJIENAS IELĀ-9 (tagad Tērbatas ielā-5".
Viesi norādīti pareizi.
Ja saglabās tikai kultūrvēsturiski vērtīgus attēlus, tad milzīga daļa Latvijas vēstures tiek nolemta mūžīgai aizmirstībai. Latvijas vēsturi jau neveido tikai ēkas, pieminekļi un ievērojamas personības. Ikviens cilvēks, viņa dzīve un darbs taču arī veido daļu no Latvijas vēstures un tādā kontekstā šī portāla darbība ir apsveicama.
Kopš apsīkusi „privātvēsturnieka” Eichenbauma kunga amizanto nedarbu straume, portāla komentāru daļa, diemžēl, kļuvusi neinteresanta un garlaicīga. Iespējams, ka izsīcis arī portāla veidotāju rīcībā esošais kultūrvēsturiski nozīmīgo attēlu klāsts. Par to liecina desmitiem vai pat simtiem nekvalitatīvu, neko neizsakošu bildīšu, kas portālā ieceļo no kādas šķūņaugšā aizmirstas kurpju kastes vai nerūpīgi uzglabāta ģimenes albūmiņa, kura saturs varētu ieinteresēt tikai pašus bildītēs redzamos ļaudis, bet ne plašāku sabiedrību. Acīmredzot, nepastāv nekādi kritēriji vai ierobežojumi šādu bildīšu publiskošanai. Padomju laika fotoamatieru saražoto ģimenes bildīšu lērums tikai apgrūtina vizuālās informācijas meklējumus par atsevišķām pilsētām un pagastiem, un nevajadzīgi saraibina portāla piedāvāto attēlu klāstu.
Pēc Otrā pasaules kara šīs dzelzceļa līnijas nozīme vairs nebija tik liela. Вот так и переписывается история Латвии. Один написал, и все подумали , что это правда. Напиши мне и я тебе расскажу, какое она имела не большое значение. Моя мама всю жизнь отработала там ;)
Ādu apstrādes apvienības ,,Kosmoss" pirmsākumi meklējami 1878.gadā,kad divi uzņēmīgi vīri Lēvins un Prusaks nodibināja ādu fabriku ,,Viktorija'',kura darbojās vairāk kā 100 gadu.Gadu gaitā mainījas nosaukumi, bija ari ,,Komunārs'' un pēdējais nosaukums Apvienība ,,Kosmoss." 1978.gadā bija simtgades jubilejas pasākums. Laimonis Lazdiņš.
Anotācija satur zinātniskās fantastikas elementus. Šis tanks nebija spējīgs pārvietoties pat pa Cēsu ielām, kur nu vēl pa Eiropas ceļiem. Bez ķēdēm šis tanks nespēja pabraukt un arī kara laikā izrādījās, ka tas nav nekāds supertanks. Jau 1943. gadā to pārstāja ražot, lai gan karš tuvojās jau Eiropas robežām. Fotogrāfija uztvērusi to īso mirkli, kad Latvijas karogu vēl varēja brīvi rādīt uz ielām. Drīz vien vācu okupācijas iestādes šo prieku liedza. Līdz pašiem sāka iet slikti frontē un ievajadzējās latviešu palīdzību.
Foto varētu būt ap 1960-1963 gadu, jo pieminekļa "1941 gada Liepājas aizstāvjiem" atklāšana notika 1960 gada 19 jūlijā, tēlnieks E.Zvirbulis, arhitekts J. Līcītis, bronza, granīts. Toreiz šo laukumu nodēvēja par parādes laukumu.
4.stāv- Īģes ciema priekšsēdētājs Kirils Puroms.
Paldies par precizējumu.
fotografēts varētu būt no ceļa, kurš iet kalnā, uz luterāņu kapiem.
Durvīs stāv Krogzemju krejotavas vadītājs Jānis Melbārdis. No labās puses pirmais Arnolds Laufmanis no "Lojiņām". Notupusies pie suņa Biruta Gailīte (Paukule) - leģendārā latviešu lidotāja sieva.
Fonā "Štramu" saimniecības vāgūzis- ratnīca.
Nacionālais partizāns - "Meža brālis".
Šeit nav Veltas Purbērziņas (Apsītes) iesvētības, bet gan kādas neatpazītas tuvinieces. Velta stāv pēdējā rinda vidū. Nosaukums varbūt varētu būt - "IESVĒTĪBAS VALMIERĀ RŪJIENAS IELĀ-9 (tagad Tērbatas ielā-5". Viesi norādīti pareizi.
Ja saglabās tikai kultūrvēsturiski vērtīgus attēlus, tad milzīga daļa Latvijas vēstures tiek nolemta mūžīgai aizmirstībai. Latvijas vēsturi jau neveido tikai ēkas, pieminekļi un ievērojamas personības. Ikviens cilvēks, viņa dzīve un darbs taču arī veido daļu no Latvijas vēstures un tādā kontekstā šī portāla darbība ir apsveicama.
Paldies par labojumu un fotogrāfijā redzamās personas atpazīšanu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru.
Paldies par papildinājumu
Kopš apsīkusi „privātvēsturnieka” Eichenbauma kunga amizanto nedarbu straume, portāla komentāru daļa, diemžēl, kļuvusi neinteresanta un garlaicīga. Iespējams, ka izsīcis arī portāla veidotāju rīcībā esošais kultūrvēsturiski nozīmīgo attēlu klāsts. Par to liecina desmitiem vai pat simtiem nekvalitatīvu, neko neizsakošu bildīšu, kas portālā ieceļo no kādas šķūņaugšā aizmirstas kurpju kastes vai nerūpīgi uzglabāta ģimenes albūmiņa, kura saturs varētu ieinteresēt tikai pašus bildītēs redzamos ļaudis, bet ne plašāku sabiedrību. Acīmredzot, nepastāv nekādi kritēriji vai ierobežojumi šādu bildīšu publiskošanai. Padomju laika fotoamatieru saražoto ģimenes bildīšu lērums tikai apgrūtina vizuālās informācijas meklējumus par atsevišķām pilsētām un pagastiem, un nevajadzīgi saraibina portāla piedāvāto attēlu klāstu.
Dučkena aptieka Jelgavā atradās netālu no Annas baznīcas.
mana māja Krasta ielā 39
Es piekrītu!
Pēc Otrā pasaules kara šīs dzelzceļa līnijas nozīme vairs nebija tik liela. Вот так и переписывается история Латвии. Один написал, и все подумали , что это правда. Напиши мне и я тебе расскажу, какое она имела не большое значение. Моя мама всю жизнь отработала там ;)
Skaista fotogrāfija, bet visdrīzāk datējama vēlāk, kad māju drupas jau novāktas.
Vīrietis formastērpā ir Cēsu stacijas priekšnieka palīgs Teodors Brože.
Šajā fotografijā redzama skolotāja Meta Neimane.
Jelgavas 4. pamatskolas adrese nav Pļaviņu ielā, bet gan Raiņa ielā.
Ādu apstrādes apvienības ,,Kosmoss" pirmsākumi meklējami 1878.gadā,kad divi uzņēmīgi vīri Lēvins un Prusaks nodibināja ādu fabriku ,,Viktorija'',kura darbojās vairāk kā 100 gadu.Gadu gaitā mainījas nosaukumi, bija ari ,,Komunārs'' un pēdējais nosaukums Apvienība ,,Kosmoss." 1978.gadā bija simtgades jubilejas pasākums. Laimonis Lazdiņš.