Fotogrāfijā redzama Aknīstes valsts pamatskola. Pirmo ķieģeli jaunceļamās skolas pamatos 1937. gada 13. jūnijā iemūrēja iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, celtniecību pabeidza 1939. gada rudenī, bet skolu iesvētīja 1940. gada 2. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš bija ziedojis Ls 300,- skolas karoga iegādei.
Tāda skolas ēka nekad nav izskatījusies.Varbūt Aknīstes skola, varbūt Biržu internatskola, varbūt kāda cita, līdzīgas skolas foto redzamajā Latvijā ir.Anotācijas fakti atbilst patiesībai.Maija Lapiņa.
1788. – 1792. gadā G.Merķelis strādāja par mājskolotāju mācītājmuižā pie Liepupes mācītāja Klēmana, kur viņš iepazinās ar Liepupes muižas īpašnieku Frīdrihu fon Meku, kurš tikko bija atgriezies mājās pēc studijām Vācijas universitātēs. Pazīšanās ar F. fon Meku veicināja G. Merķeļa nokļūšanu akadēmiskās sabiedrības apritē, kam bija būtiska nozīme viņa darbības tālākā attīstībā. Šajā laikā viņš publicēja savus pirmos dzejojumus "Vidzemes Parnass" un slavinājumu Krievijas ķeizarienei Katrīnai II, kurā pēc uzvaras karā pret turkiem aicināja atbrīvot latviešus no dzimtbūšanas. 1792. gadā viņš īslaicīgi Rīgā strādāja par F.Meka palīgu, kas bija ievēlēts par Rīgas apriņķa tiesas loceklis, kur iepazinās arī ar dzimtcilvēku tiesu aktiem, kas vēlāk tika izmantotas traktātā "Latvieši".
Šis attēls varētu būt ap 1860mitajiem gadiem. Jo tur ir peldēšanās kabīnes. Tas ar Viktorijas laikmeta ietekmi, kad valdīja pārspīlēta tikumība un dāma jūrā varēja ūdeni pabaudīt esot vilnas peldtērpā, kas nosedza viņas ķermeni un esot šādā kabīnē. Jau pirms sākās 19.gs. dāma varēja iet jūrā bez kabīnes esot peldkostīmā, kas nosedza viņas kājas līdz celim un plecus līdz elkoņiem.
Papildinājums. Ap 1930.g. šī vieta saucās Brantu krogs. (Skat „Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata”. Izdota 1931.gadā.).
No aculiecinieka nostāstiem pie ēkas pēc 2. pas. kara bijusi plāksnīte ar uzrakstu „Brantu krogs” un ēka vēl bijusi apdzīvota. Ēka nojaukta kaut kad pēc 1970.gada.
Netālu no Brantu kroga bija mājas ar nosaukumu „Bružas”.
1893.gadā vieta saucās Brantu muižas (Ixtrummünde) krogs Branteni, kur par krodzinieku strādāja Krišjānis Rudovskis (Rudovskij) ar sievu Aneti. Šeit 1893.g dzimusi mākslas vēsturniece Lizete Olga Rudovska (mir. 1963.g. ASV).
Fotogrāfijā redzama Aknīstes valsts pamatskola. Pirmo ķieģeli jaunceļamās skolas pamatos 1937. gada 13. jūnijā iemūrēja iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, celtniecību pabeidza 1939. gada rudenī, bet skolu iesvētīja 1940. gada 2. jūnijā, piedaloties Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš bija ziedojis Ls 300,- skolas karoga iegādei.
Tāda skolas ēka nekad nav izskatījusies.Varbūt Aknīstes skola, varbūt Biržu internatskola, varbūt kāda cita, līdzīgas skolas foto redzamajā Latvijā ir.Anotācijas fakti atbilst patiesībai.Maija Lapiņa.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Jābūt: 57.514197, 22.347589.
Kartē neprecīzi attēlota skolas atrašnās vieta. Jābūt: 57.676699, 22.318772.
Kartē neprecīzi attēlota bākas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.802416, 22.633967.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta. Precizētā atrašanās vieta: 57.750866, 22.594541.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta.
Kartē neprecīzi attēlota baznīcas atrašanās vieta - norādīta Kolkas luterāņu baznīcas atrašanās vieta.
Kartē neprecīzi attēlota bākas atrašanās vieta. Tā atrodas jūrā - 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām.
Kartē neprecīzi attēlota bākas atrašanās vieta. Tā atrodas jūrā - 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām.
1788. – 1792. gadā G.Merķelis strādāja par mājskolotāju mācītājmuižā pie Liepupes mācītāja Klēmana, kur viņš iepazinās ar Liepupes muižas īpašnieku Frīdrihu fon Meku, kurš tikko bija atgriezies mājās pēc studijām Vācijas universitātēs. Pazīšanās ar F. fon Meku veicināja G. Merķeļa nokļūšanu akadēmiskās sabiedrības apritē, kam bija būtiska nozīme viņa darbības tālākā attīstībā. Šajā laikā viņš publicēja savus pirmos dzejojumus "Vidzemes Parnass" un slavinājumu Krievijas ķeizarienei Katrīnai II, kurā pēc uzvaras karā pret turkiem aicināja atbrīvot latviešus no dzimtbūšanas. 1792. gadā viņš īslaicīgi Rīgā strādāja par F.Meka palīgu, kas bija ievēlēts par Rīgas apriņķa tiesas loceklis, kur iepazinās arī ar dzimtcilvēku tiesu aktiem, kas vēlāk tika izmantotas traktātā "Latvieši".
Tā patiešām ir Pāvilosta.100%
Šis attēls varētu būt ap 1860mitajiem gadiem. Jo tur ir peldēšanās kabīnes. Tas ar Viktorijas laikmeta ietekmi, kad valdīja pārspīlēta tikumība un dāma jūrā varēja ūdeni pabaudīt esot vilnas peldtērpā, kas nosedza viņas ķermeni un esot šādā kabīnē. Jau pirms sākās 19.gs. dāma varēja iet jūrā bez kabīnes esot peldkostīmā, kas nosedza viņas kājas līdz celim un plecus līdz elkoņiem.
Man šķiet, ka nams Grēcinieku 27 bija skoliņa.
Elektronikas toreiz vēl nebija. Valsts Elektrotehniskā fabrika būs pareizais nosaukums.
Tā ir Laidzes iela Talsos. Baznīcas tornis "slaidāks" ir tagad, bet ne trīsdesmitajos gados
Vairs nav saglabājusies neviena no redzamajām koka ēkām.
Papildinājums. Ap 1930.g. šī vieta saucās Brantu krogs. (Skat „Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata”. Izdota 1931.gadā.). No aculiecinieka nostāstiem pie ēkas pēc 2. pas. kara bijusi plāksnīte ar uzrakstu „Brantu krogs” un ēka vēl bijusi apdzīvota. Ēka nojaukta kaut kad pēc 1970.gada. Netālu no Brantu kroga bija mājas ar nosaukumu „Bružas”.
1893.gadā vieta saucās Brantu muižas (Ixtrummünde) krogs Branteni, kur par krodzinieku strādāja Krišjānis Rudovskis (Rudovskij) ar sievu Aneti. Šeit 1893.g dzimusi mākslas vēsturniece Lizete Olga Rudovska (mir. 1963.g. ASV).