Ja pa labi sēdošais ir Pēteris Beķeris, tad foto tapšanas brīdī viņš vēl nebija priesteris, jo seminārā iestājās 1947.gadā. Tādā gadījumā uz Kaunatu viņš varēja būt nosūtīts kā klēriķis vasaras praksē.
Neesmu drošs,bet domāju,ka otrs ir prāvests Pēteris Beķeris(19.01.1926-28.06.1991)dzimis Rēzeknes apriņķa Lendžos.Mācījies Rīgas garīgajā seminārā,iesvētīts par priesteri 1951.gadā.No 1964.līdz 1983.gadam Škilbanu draudzes prāvests.
Skultes pagasts jau ir gan,bet šīs nav lauksaimniecības ēkas, bet gan jūrmalā tīklu būdas kur zvejnieki glabāja zvejas tīklus un visu citas lietas kas pie zvejošanas nepieciešamas.
Pie atslēgas vārdiem vēlams pievienot Skrīverus, jo priekšplānā ir Skrīveru pils drupu paliekas. Fotogrāfija nozīmīga kā liecība par postījumu apjomu, kas 1. Pasaules kara laikā tika nodarīti Skrīveru muižai un dendrārijam.
Airītes dzelsceļa stacija.
Apraksts FACEBOOK:
Airītes Stacija / Railway Station AirīteAirītes Stacija / Railway Station Airīte
FOTOGRĀFIJAS. No Pagaidu vagoniņa līdz nojaukšanai Ķieģeļu iegūšanai.2012 gadā.
SKATĪT: httpss://www.facebook.com/airitestation?fref=photo
Gājiens ar Latvijas karogu pa Liepājas ielu,lai to pēc vairākiem gadu desmitiem paceltu virs Rātsnama. Pie karoga stūra pirmajā rindā 1. pa kreisi Mārtiņš Lasmanis (1971-2015).
Konrada skola jeb vēlāk - Kalna skola darbu uzsāka jau 19.gs., bet, kad Baltijas tautskolas sākot ar 1887.gadā pārgāja cariskās Krievijas Tautas apgaismošanas ministrijas pārziņā, Konradskola 20.gs. sākumā tika pārdēvēta par „Saikavas ministrijas skolu”. Brīvās Latvijas laikā nosaukums - „Saikavas pagasta Kalna sešklašu pamatskola” (1919-1940) jeb tautā saukta - Kalna skola, jo Saikavas pagasta otras skolas nosaukums – Lejas skola.
Jāpiezīmē, ka Kalna skolā uz septiņgadīgu apmācību pārgāja jau „vācu laikā”.
P.S. Joprojām objekta vietas un priekšmeta nosaukumā minēts "Praulienas pagasts", kas nav korekti, jo šī kādreizējā Saikavas pagasta daļa (teritorija Aiviekstes kreisajā krastā) nekad nav atradusies un neatrodas Praulienas pagastā.
Divu stāvu koka ēku, guļbūve, būvējis Rīgas tirgotājs Anisims Grudinins pēc arhitekta Friča Jeleja 26.06.1869.gada apstiprināta projekta, otro koka divu stāvu ēku, guļbūve uz stūra būvējis Anisims Grudinins pēc arhitekta Viktora de Grabbe 23.02.1878.g. apstiprināta projekta. Adreses: Kr. Barona Nr.66/68 un Stabu ielā Nr.39, Gr.29/3,agrāk Maskavas otrā priekšpilsēta I kvartāls Suvorova ielā Policijas Nr.226. 1939.gadā īpašnieks Antons Stīpnieks.
Šīs pašas saimniecības skats no Daugavpils ielas puses 2008.gada 5.maijā: httpss://www.flickr.com/photos/86617138@N00/3111409441/in/photolist-5JWMCn-rckBMj
Tagad (2015.gada sākums) šī teritorija pilnībā attīrīta no vecajām koka celtnēm un žogiem ap tām. Tukšais laukums (zemes gabals)tiek reklamēts pārdošanai.
Fotogrāfija uzņemta nevis laika posmā no 1920. līdz 1930.gadam, bet gan 30-to gadu vidū.
Fotogrāfijā redzama Saikavas piensaimnieku sabiedrības pienotavas (krējotavas) „Ataugas” ēka (pienotava atradās Saikavas pagastā pie Islienas upītes ietekas Aiviekstē - tagad tas būtu Barkavas pagastā).
Fotogrāfijā priekšplānā redzamā persona (pirmais no labās) ir Barkavas pagasta Obsenieku „Rubeņkalnu” saimnieks Pēteris Tomiņš (*1897.18.03 - †1953.01.01).
Pēteris Tomiņš 1914.gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, 17 gadu vecumā uzsāka karavīra gaitas. Karojis Austroungārijā un pēc Krievu armijas sakāves kopā ar savu daļu atkāpies caur Rumāniju. Vēlāk, jau 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona sastāvā, piedalījies cīņās prēt vācu armiju Tīreļpurvā, pie Ložmetējkalna un Mazās Juglas. Pēc Latvijas krišanas vāciešu rokās un 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulka demobilizācijas (saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu), P.Tomiņš 1918.gadā tika ieskaitīts Latviešu strēlnieku divīzijas 5.latviešu strēlnieku pulkā (Sarkanarmijas sastāvā) un līdz pat 1920.gadam karoja Krievijas teritorijā, karu pabeidzot pie Perekopa. Tikai 1921.gada martā P.Tomiņš varēja atgriezties Latvijā - savu vecāku mājās, kur pēc tēva - Bārtuļa Tomiņa nāves, 1932.gadā kļuva par saimnieku „Rubeņkalnos”.
Šobrīd šī vieta ir appludināta ar jaunuzcelto Karvas HES. Man ir arī albums kurā var redzēt tajā laikā uzcelto HES.
Pēc uzraksta un numerācijas veida uz fotogrāfijas var spriest, ka tās autors ir Ventspils fotogrāfs Vilis Lapiņš. Attiecīgi tie ir 20 - 30. gadi.
Šī pastkarte jau ir publicēta: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/20257/
Pareizāks nosaukums būtu - Jēkabpils luteriskās baznīcas mācītājmuiža
Ja pa labi sēdošais ir Pēteris Beķeris, tad foto tapšanas brīdī viņš vēl nebija priesteris, jo seminārā iestājās 1947.gadā. Tādā gadījumā uz Kaunatu viņš varēja būt nosūtīts kā klēriķis vasaras praksē.
Neesmu drošs,bet domāju,ka otrs ir prāvests Pēteris Beķeris(19.01.1926-28.06.1991)dzimis Rēzeknes apriņķa Lendžos.Mācījies Rīgas garīgajā seminārā,iesvētīts par priesteri 1951.gadā.No 1964.līdz 1983.gadam Škilbanu draudzes prāvests.
Skultes pagasts jau ir gan,bet šīs nav lauksaimniecības ēkas, bet gan jūrmalā tīklu būdas kur zvejnieki glabāja zvejas tīklus un visu citas lietas kas pie zvejošanas nepieciešamas.
Jaunais pāris ir Katrīna un Alfrēds Lapas. Blakus viņiem vecāki,bet diemžēl nezinu kuram viņiem viņi ir.
Šī fotografija nav fotogrāfēta Galgauskas pagastā. Vietu nezinu. Fotografijā redzama mana māsa.
Jelgavas 4.pamatskola Raiņa ielā
Jelgavas 4.pamatskola Raiņa ielā
Pie atslēgas vārdiem vēlams pievienot Skrīverus, jo priekšplānā ir Skrīveru pils drupu paliekas. Fotogrāfija nozīmīga kā liecība par postījumu apjomu, kas 1. Pasaules kara laikā tika nodarīti Skrīveru muižai un dendrārijam.
Airītes dzelsceļa stacija. Apraksts FACEBOOK: Airītes Stacija / Railway Station AirīteAirītes Stacija / Railway Station Airīte FOTOGRĀFIJAS. No Pagaidu vagoniņa līdz nojaukšanai Ķieģeļu iegūšanai.2012 gadā. SKATĪT: httpss://www.facebook.com/airitestation?fref=photo
httpss://www.youtube.com/watch?v=X8C9zRzzDi8 video no pils ko uzfilmeju 2014 gada rudeni
Tagad arī Krasta iela nevis Mazā Krasta
Tagad ēkā atrodas Latvijas Unibankas Rīdzenes filiāle ====================================================== SEB tagad ēkā atrodas
Gājiens ar Latvijas karogu pa Liepājas ielu,lai to pēc vairākiem gadu desmitiem paceltu virs Rātsnama. Pie karoga stūra pirmajā rindā 1. pa kreisi Mārtiņš Lasmanis (1971-2015).
Konrada skola jeb vēlāk - Kalna skola darbu uzsāka jau 19.gs., bet, kad Baltijas tautskolas sākot ar 1887.gadā pārgāja cariskās Krievijas Tautas apgaismošanas ministrijas pārziņā, Konradskola 20.gs. sākumā tika pārdēvēta par „Saikavas ministrijas skolu”. Brīvās Latvijas laikā nosaukums - „Saikavas pagasta Kalna sešklašu pamatskola” (1919-1940) jeb tautā saukta - Kalna skola, jo Saikavas pagasta otras skolas nosaukums – Lejas skola. Jāpiezīmē, ka Kalna skolā uz septiņgadīgu apmācību pārgāja jau „vācu laikā”. P.S. Joprojām objekta vietas un priekšmeta nosaukumā minēts "Praulienas pagasts", kas nav korekti, jo šī kādreizējā Saikavas pagasta daļa (teritorija Aiviekstes kreisajā krastā) nekad nav atradusies un neatrodas Praulienas pagastā.
Kartē krējotavas "Rosība" ēkas atrašanās vieta norādīta neprecīzi. Jābūt: 56.757607, 26.459303
Šīs bijušo latviešu strēlnieku kapu kopiņas atrodas Viļakas novadā,Šķilbēnu pagasta Zogadu (Zuogadu) kapsētā.
Divu stāvu koka ēku, guļbūve, būvējis Rīgas tirgotājs Anisims Grudinins pēc arhitekta Friča Jeleja 26.06.1869.gada apstiprināta projekta, otro koka divu stāvu ēku, guļbūve uz stūra būvējis Anisims Grudinins pēc arhitekta Viktora de Grabbe 23.02.1878.g. apstiprināta projekta. Adreses: Kr. Barona Nr.66/68 un Stabu ielā Nr.39, Gr.29/3,agrāk Maskavas otrā priekšpilsēta I kvartāls Suvorova ielā Policijas Nr.226. 1939.gadā īpašnieks Antons Stīpnieks.
Ap 1928.gadu Saikavas pienotava ražoja vienu svieta kasti dienā,bet jau 1937.gadā tika saražotas 1500 kastes sviesta gadā.
Šīs pašas saimniecības skats no Daugavpils ielas puses 2008.gada 5.maijā: httpss://www.flickr.com/photos/86617138@N00/3111409441/in/photolist-5JWMCn-rckBMj
Tagad (2015.gada sākums) šī teritorija pilnībā attīrīta no vecajām koka celtnēm un žogiem ap tām. Tukšais laukums (zemes gabals)tiek reklamēts pārdošanai.
Fotogrāfija uzņemta nevis laika posmā no 1920. līdz 1930.gadam, bet gan 30-to gadu vidū. Fotogrāfijā redzama Saikavas piensaimnieku sabiedrības pienotavas (krējotavas) „Ataugas” ēka (pienotava atradās Saikavas pagastā pie Islienas upītes ietekas Aiviekstē - tagad tas būtu Barkavas pagastā). Fotogrāfijā priekšplānā redzamā persona (pirmais no labās) ir Barkavas pagasta Obsenieku „Rubeņkalnu” saimnieks Pēteris Tomiņš (*1897.18.03 - †1953.01.01). Pēteris Tomiņš 1914.gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, 17 gadu vecumā uzsāka karavīra gaitas. Karojis Austroungārijā un pēc Krievu armijas sakāves kopā ar savu daļu atkāpies caur Rumāniju. Vēlāk, jau 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona sastāvā, piedalījies cīņās prēt vācu armiju Tīreļpurvā, pie Ložmetējkalna un Mazās Juglas. Pēc Latvijas krišanas vāciešu rokās un 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulka demobilizācijas (saskaņā ar Brestļitovskas miera līgumu), P.Tomiņš 1918.gadā tika ieskaitīts Latviešu strēlnieku divīzijas 5.latviešu strēlnieku pulkā (Sarkanarmijas sastāvā) un līdz pat 1920.gadam karoja Krievijas teritorijā, karu pabeidzot pie Perekopa. Tikai 1921.gada martā P.Tomiņš varēja atgriezties Latvijā - savu vecāku mājās, kur pēc tēva - Bārtuļa Tomiņa nāves, 1932.gadā kļuva par saimnieku „Rubeņkalnos”.