LU profesors Georgs Nolteins nenomira 1926.gadā, bet no 1927.gada(aizejot pensijā) pārcēlās uz Rūjienu pie meitas- dakteres Sofijas Nolteins.Viņš mira 1936.gada 8.martā un ir apbedīts Rūjienā, Bērtuļa kapos.
Hospitāļu ielā Nr. 41, Gr. 25/22, agrāk Gr. 25/21., agrāk Spitāļu 29 un Nr.47, arī Ganību trešā ielā Nr. 12, Šarlotes ielā Nr.32 un Nr.60, Duntes muižā, arī Virsnieku ielā Nr.4 un Kareivju ielā Nr.2/4, pusotra stāva īres un tirdzniecības koka ēka būvēja Rīgas sīkpilsone Elizabete Klassens dz. Hāke (Classen geb. Haack), pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 19.02.1902.gadā apstiprināta projekta. 1919.gada īpašnieks Hiršs Levi firmas „Viktorija” līdzīpašnieks.
Hospitāļu ielā Nr. 41, Gr. 25/22, agrāk Gr. 25/21., agrāk Spitāļu 29 un Nr.47, arī Ganību trešā ielā Nr. 12, Šarlotes ielā Nr.32 un Nr.60, Duntes muižā, pusotra stāva īres un tirdzniecības koka ēka būvēja Karolīne Birds, atraitne Veide pēc arhitekta Hugo Villa 03.04.1881.gadā apstiprināta projekta. 1919.gada īpašnieks Hiršs Levi firmas „Viktorija” līdzīpašnieks.
Brīvības gatve Nr.207, agrāk Pēterburgas Nr.22a, Vidzemes šoseja Nr.28., Ļeņina ielā Nr.207, Gr. 86/32, Vejershofa muižā, Sporta biedrības „Marss ”, dib. 08.05.1907., 05.03.1924. pārdēvēta agrāk Riteņbraucēju biedrība „Marss”, pirmā velotreka projekts apstiprināts 30.04.1914., arhitekts E. Laube, (vēlākais uz foto) 19.04.1926., arhitekts E. Laube.
Cēsu kājnieku pulka 10.gadu svētki - 23.03.1929.gadā, Sapieru ielā, Grīziņkalnā, Rīgā.
1.rinda: Valsts Prezidents Zemgals, kara ministrs Ozols, Saeimas priekšsēdētājs Kalniņš;
2.rinda: pulka komandieris plkv. Virsaitis, atv. ģen. Balodis, armijas komandieris ģen. Peņikis;
3.rinda: armijas komandiera štāba priekšnieks ģen. Kalējs, galvenā štāba priekšnieks ģen. Francis.
God. Eichenbauma kungs, apbrinojami precizi gan datums, gan atpazitas personas! Iesaku 'cementet' atrasto ar atsaucem, vieniem tas palidzes meklejumos, citiem liegs apstridet, bet galvenais ka administrators pamatoti papildinas attela anotaciju.
God. EiChenbauma kgs! "Meklējiet rakstos" - tā teicis Jānis Misiņš. Ka tā teicis arī Straubergs - un kurš no Straubergiem? - tas ir kas jauns. Ar "meklēšanu rakstos" arī jāuzmanās, jo īpaši meklējot Jūsu rakstos. Tikko izlasīju atkal jaunu Jūsu apcerējumu, kas nācis gaismā ar Rīgas Austrumu izpilddirekcijas svētību. Raksts no kļūdām raibs kā dzeņa vēders. Cita starpā Daugavas krastā bijušo karjeru, kas vēlāk appludināts, Jūs nosaucat par zviedru laiku Elles dīķi, kam ar minēto karjeru nav ne mazākā sakara. Šo aplamību - iespējams no Jūsu raksta aizgūtu - kā sava veida sensāciju savā mājas lapā apraksta arī vietējā bibliotēka un nu šis "fakts" aizceļojis arī līdz vikipedijai. Izrādas, ka rīkojat arī maksas ekskursijas, par šo un līdzīgiem "faktiem" stāstot lētticīgiem klausītājiem. Iesaku ieskatīties topogrāfiskās kartēs, pirms ķeraties pie rakstu darbiem. Vēl varu ieteikt Jums iepazīties ar Valsts vēstures arhīva atzinumu, kurā teikts - nav liecību, ka šis "ūdensobjekts" pastāvējis jau pirms 1900. gada un 1706. gada kartē iezīmētais "Elles Dijk" atradies pavisam citā vietā. Skatīt Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-03-03. Tas, Jūsu zināšanai, pieejams arī internetā.
Paldies par atbildi. Skatijos noraditaja vietne zem sadalas 'virsnieki' neatradu nevienu Klavinu.
Ludzu, ja iespejams, noradiet precizak, ka atrodama informacija par personu, balstoties tikai uz attela iegustamajiem faktiem: dienesta pakape; dienesta pulka piederiba. Pielauju, attiecigaja pulka '30tajos gados bijusi salidzinosi daudzi virsletnanti.
Nezinu, ko nozime nozimite pie krutim uzreiz zem pulka nozimes, pielauju, ka ta varetu sasaurinat meklejumus.
Fona redzamas Jekaba ielas gala 1902. gada septembri tika iesvetita tagadeja Nacionala teatra eka, sai attela ekas vel nav. Iespejams var saskatit teatra ekas buvdarbus, ja ne, tad attels datejams pat pirms 1899.
Paldies par fotogrāfijā redzamo personu atpazīšanu.
Paldies par komentāru.
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par labojumu pārrakstīšanās kļūdai.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru.
LU profesors Georgs Nolteins nenomira 1926.gadā, bet no 1927.gada(aizejot pensijā) pārcēlās uz Rūjienu pie meitas- dakteres Sofijas Nolteins.Viņš mira 1936.gada 8.martā un ir apbedīts Rūjienā, Bērtuļa kapos.
Foto no muzeja pārziņa Jāņa Reingolda personīgā arhīva.
Foto no muzeja pārziņa Jāņa Reingolda personīgā arhīva.
Hospitāļu ielā Nr. 41, Gr. 25/22, agrāk Gr. 25/21., agrāk Spitāļu 29 un Nr.47, arī Ganību trešā ielā Nr. 12, Šarlotes ielā Nr.32 un Nr.60, Duntes muižā, arī Virsnieku ielā Nr.4 un Kareivju ielā Nr.2/4, pusotra stāva īres un tirdzniecības koka ēka būvēja Rīgas sīkpilsone Elizabete Klassens dz. Hāke (Classen geb. Haack), pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 19.02.1902.gadā apstiprināta projekta. 1919.gada īpašnieks Hiršs Levi firmas „Viktorija” līdzīpašnieks.
Hospitāļu ielā Nr. 41, Gr. 25/22, agrāk Gr. 25/21., agrāk Spitāļu 29 un Nr.47, arī Ganību trešā ielā Nr. 12, Šarlotes ielā Nr.32 un Nr.60, Duntes muižā, pusotra stāva īres un tirdzniecības koka ēka būvēja Karolīne Birds, atraitne Veide pēc arhitekta Hugo Villa 03.04.1881.gadā apstiprināta projekta. 1919.gada īpašnieks Hiršs Levi firmas „Viktorija” līdzīpašnieks.
Brīvības gatve Nr.207, agrāk Pēterburgas Nr.22a, Vidzemes šoseja Nr.28., Ļeņina ielā Nr.207, Gr. 86/32, Vejershofa muižā, Sporta biedrības „Marss ”, dib. 08.05.1907., 05.03.1924. pārdēvēta agrāk Riteņbraucēju biedrība „Marss”, pirmā velotreka projekts apstiprināts 30.04.1914., arhitekts E. Laube, (vēlākais uz foto) 19.04.1926., arhitekts E. Laube.
Cēsu kājnieku pulka 10.gadu svētki - 23.03.1929.gadā, Sapieru ielā, Grīziņkalnā, Rīgā. 1.rinda: Valsts Prezidents Zemgals, kara ministrs Ozols, Saeimas priekšsēdētājs Kalniņš; 2.rinda: pulka komandieris plkv. Virsaitis, atv. ģen. Balodis, armijas komandieris ģen. Peņikis; 3.rinda: armijas komandiera štāba priekšnieks ģen. Kalējs, galvenā štāba priekšnieks ģen. Francis.
God. Eichenbauma kungs, apbrinojami precizi gan datums, gan atpazitas personas! Iesaku 'cementet' atrasto ar atsaucem, vieniem tas palidzes meklejumos, citiem liegs apstridet, bet galvenais ka administrators pamatoti papildinas attela anotaciju.
Dublejas https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1454/
God. EiChenbauma kgs! "Meklējiet rakstos" - tā teicis Jānis Misiņš. Ka tā teicis arī Straubergs - un kurš no Straubergiem? - tas ir kas jauns. Ar "meklēšanu rakstos" arī jāuzmanās, jo īpaši meklējot Jūsu rakstos. Tikko izlasīju atkal jaunu Jūsu apcerējumu, kas nācis gaismā ar Rīgas Austrumu izpilddirekcijas svētību. Raksts no kļūdām raibs kā dzeņa vēders. Cita starpā Daugavas krastā bijušo karjeru, kas vēlāk appludināts, Jūs nosaucat par zviedru laiku Elles dīķi, kam ar minēto karjeru nav ne mazākā sakara. Šo aplamību - iespējams no Jūsu raksta aizgūtu - kā sava veida sensāciju savā mājas lapā apraksta arī vietējā bibliotēka un nu šis "fakts" aizceļojis arī līdz vikipedijai. Izrādas, ka rīkojat arī maksas ekskursijas, par šo un līdzīgiem "faktiem" stāstot lētticīgiem klausītājiem. Iesaku ieskatīties topogrāfiskās kartēs, pirms ķeraties pie rakstu darbiem. Vēl varu ieteikt Jums iepazīties ar Valsts vēstures arhīva atzinumu, kurā teikts - nav liecību, ka šis "ūdensobjekts" pastāvējis jau pirms 1900. gada un 1706. gada kartē iezīmētais "Elles Dijk" atradies pavisam citā vietā. Skatīt Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-03-03. Tas, Jūsu zināšanai, pieejams arī internetā.
Piemineklis kritušajiem 5.Cēsu kājnieku pulka karavīriem, 1929 (tā būtu pareizāk)
Paldies par atbildi. Skatijos noraditaja vietne zem sadalas 'virsnieki' neatradu nevienu Klavinu. Ludzu, ja iespejams, noradiet precizak, ka atrodama informacija par personu, balstoties tikai uz attela iegustamajiem faktiem: dienesta pakape; dienesta pulka piederiba. Pielauju, attiecigaja pulka '30tajos gados bijusi salidzinosi daudzi virsletnanti. Nezinu, ko nozime nozimite pie krutim uzreiz zem pulka nozimes, pielauju, ka ta varetu sasaurinat meklejumus.
Meklējiet rakstos, kā teica Straubergs, ar militāro vēsture nodarbojos kopš 1969.g, skaties portālu www.biographien.lv, virsnieki.
Tas ir saspridzinātais pulvera pagrabs. Blakus redzams nesaspridzinātais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
Loti velos uzzinat, ka Jus, Eichenbauma kungs, atpazinat fotografija redzamo virsnieku?
Fona redzamas Jekaba ielas gala 1902. gada septembri tika iesvetita tagadeja Nacionala teatra eka, sai attela ekas vel nav. Iespejams var saskatit teatra ekas buvdarbus, ja ne, tad attels datejams pat pirms 1899.
Ēka nesen nojaukta.
Augša redzams foto paviljons , 1923/1944.gados fotogrāfa Riekstiņa Žano (Rieksts Jānis) darbnīca, agrāk Brīvības ielā Nr.32.