Agraka pontontilta vieta 1957. gada tika atklats Oktobra tilts, sodien Akmens tilts.
Pec novietojuma (otra krasta Rigas pils) ta ir Vansu tilta celtnieciba.
"Vīrieši ar koku apliek akas grodus"
Man ir jautājums, te ir daudz tādi pilnīgi greizi apraksti!!!?
Nevis ar koku apliek akas grodu, bet gan ražo betona grodus. Bildē atspoguļots betona dzeramā ūdens akas grodu ražošana. Pirmkārt te ir skairdri redzams ka tie ir dzeramā ūdens akas grodi nevis kanalizācijas, jo falce ir ar noteci uz ārpusi, otrkārt izmanto sausbetonu, ko var redzēt gan koka silē gan pēc tā ka jāstampā.
Koks šajā gadījumā ir veidnis, jau nākamajā dienā šo veidni ņem nost un turpmāko nedēļu kārtīgi laista grodu, lai atdzerās ūdeni sausbetons.
Šādi ražojot akas grodus, sausajā tehnaloģijā izdalījās liels siltums no cementa sausās reakcijas.
Galvenā doma - virsraksts pilnīgi garām, atskaitot "akas grodi".
It is widely known that Haralds Eldgasts during his Russia and Ukraine period was married to Latvian writer Angelika Gailīte and their marriage (1910-1922) ended in divorce just after the couple had returned to Latvia. Therefore it would be interesting to know who were Lidia Berseneva, mentioned in your comment, and her son Vadim - was he born out of wedlock, respectively illegitimate, or relationship between Eldgasts and Berseneva was legally approved?
Haralds Eldgasts, žurnālists, redaktors un rakstnieks miris 18.08.1926. gadā Liepājā, [dzimis 08.06.1882. agrāk Jānis Mikeļsons], apbedīts Meža kapos Rīgā 21.08.1926. gadā, pieminekļa autors B. Dzenis, atklāts 28.09.1932.gadā, uzstādīja „Rakstnieka Haralda Eldgasta pieminekļa fonda komiteja”, dib. 14.12.1926.gadā, slēgta 14.02.1941.gadā.
Haralds Eldgasts had only one son Vadim. Vadim lived in Moscow and in Moscow Region ( Zhukovsliy) till approximately 1915 - 1974). Second name Vadims' was Bersenev (under his mother Lidia Berseneva name).
Vadim had two daughters: Irina 1939 and Marina 1948. Direct contact of Irina : Russian Federation, 140180, Moscow Region, Zhukovskiy, Mayakovskogo st, 14-14.e-mail veklor@yandex.ru
Spirta dedzinātava nav saglabājusies. Mans vecvectēvs Aleksis Ruks bija spirta deģis (inženieris) tur no apmēram 30. gadu sākumam līdz pirmajai padomju okupācijai. Pēc kara viņš jau bija pensijas vecumā, un cik saprotu, no dedzinātavas nekas nebija palicis pāri.
1913.gada 31.augustā, pēc Paula Eple projekta, sāka būvēt Pils teātra ēku. Ēka izdega 1944.gada jūlija beigās, nojauca kad iztaisnoja ceļu pāri Pils salai.
Bildē ir redzams JLB un Jelgavas teātra nams, bija Katoļu ielā, uzcelts laikā, kad JLB priekšsēdētājs bija Jānis Čakste - 1909.gadā. Nodedzis 1944.gada jūlija beigās, drupas pēc kara nojauca, kad cēla universālveikalu.
Tā koku tālā nešana gan izklausās pārāk teiksmaina, jo domāju, ka meži Jaunkārbu tuvumā ir bijuši vienmēr, lai gan laiki iet un viss mainās, bet upes un strautu gravu reljefs šeit lauksaimniecību ir ierobežojis un kokiem arī bija jābūt.
Studentu korporaciju dekeli (galvassegas) atskiras, sie nav korporanti.
Agraka pontontilta vieta 1957. gada tika atklats Oktobra tilts, sodien Akmens tilts. Pec novietojuma (otra krasta Rigas pils) ta ir Vansu tilta celtnieciba.
"Vīrieši ar koku apliek akas grodus" Man ir jautājums, te ir daudz tādi pilnīgi greizi apraksti!!!? Nevis ar koku apliek akas grodu, bet gan ražo betona grodus. Bildē atspoguļots betona dzeramā ūdens akas grodu ražošana. Pirmkārt te ir skairdri redzams ka tie ir dzeramā ūdens akas grodi nevis kanalizācijas, jo falce ir ar noteci uz ārpusi, otrkārt izmanto sausbetonu, ko var redzēt gan koka silē gan pēc tā ka jāstampā. Koks šajā gadījumā ir veidnis, jau nākamajā dienā šo veidni ņem nost un turpmāko nedēļu kārtīgi laista grodu, lai atdzerās ūdeni sausbetons. Šādi ražojot akas grodus, sausajā tehnaloģijā izdalījās liels siltums no cementa sausās reakcijas. Galvenā doma - virsraksts pilnīgi garām, atskaitot "akas grodi".
Šis arkveida tilts (starp citu, vecākais Latvijā) atrodas nevis Virešos, bet pie Vidagas ciema.
Nikolajs Galviņš ir labajā pusē
God. EiChenbauma kgs! Rakstnieka Haralda Eldgasta īstais vārds bija Jānis MIĶELSONS, bet ne MIKEĻSONS. Ir jāciena personvārdu rakstība.
It is widely known that Haralds Eldgasts during his Russia and Ukraine period was married to Latvian writer Angelika Gailīte and their marriage (1910-1922) ended in divorce just after the couple had returned to Latvia. Therefore it would be interesting to know who were Lidia Berseneva, mentioned in your comment, and her son Vadim - was he born out of wedlock, respectively illegitimate, or relationship between Eldgasts and Berseneva was legally approved?
Haralds Eldgasts, žurnālists, redaktors un rakstnieks miris 18.08.1926. gadā Liepājā, [dzimis 08.06.1882. agrāk Jānis Mikeļsons], apbedīts Meža kapos Rīgā 21.08.1926. gadā, pieminekļa autors B. Dzenis, atklāts 28.09.1932.gadā, uzstādīja „Rakstnieka Haralda Eldgasta pieminekļa fonda komiteja”, dib. 14.12.1926.gadā, slēgta 14.02.1941.gadā.
pievienoju vēl 2 kuģa "Piltene" attēlus
Haralds Eldgasts had only one son Vadim. Vadim lived in Moscow and in Moscow Region ( Zhukovsliy) till approximately 1915 - 1974). Second name Vadims' was Bersenev (under his mother Lidia Berseneva name). Vadim had two daughters: Irina 1939 and Marina 1948. Direct contact of Irina : Russian Federation, 140180, Moscow Region, Zhukovskiy, Mayakovskogo st, 14-14.e-mail veklor@yandex.ru
Spirta dedzinātava nav saglabājusies. Mans vecvectēvs Aleksis Ruks bija spirta deģis (inženieris) tur no apmēram 30. gadu sākumam līdz pirmajai padomju okupācijai. Pēc kara viņš jau bija pensijas vecumā, un cik saprotu, no dedzinātavas nekas nebija palicis pāri.
Pieminekļa autors, Jelgavas zīmēšanas skolotājs Aleksandrs Strekāvins, apglabāts netālu no šī pieminekļa Meža kapos.
Te vajag norādīt, ka foto ir 1992.gadā atjaunotajam piemineklim.
1913.gada 31.augustā, pēc Paula Eple projekta, sāka būvēt Pils teātra ēku. Ēka izdega 1944.gada jūlija beigās, nojauca kad iztaisnoja ceļu pāri Pils salai.
Lūdzu dzēst komentārus par 1882.gadu kā JLB dibināšanas laiku, esmu kļūdījies.
Bildē ir redzams JLB un Jelgavas teātra nams, bija Katoļu ielā, uzcelts laikā, kad JLB priekšsēdētājs bija Jānis Čakste - 1909.gadā. Nodedzis 1944.gada jūlija beigās, drupas pēc kara nojauca, kad cēla universālveikalu.
Ja ta ir 1930. gadu fotografija, kapec uz tas noradits 1951. gads, tas visdrizak ari ir atbilstosais datejums.
Šī baznīca saucas Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca, kurā atrodas Sv. Donata kapela. Tādas Sv. Donata baznīcas Krāslavā nav.
LPC ekspedīcijā objekts pārbaudīts - tas nav šķīvakmens, tam nav cilvēku veidota šķīvveida dobuma. Akmens interesants, bet dobums - dabisks.
Attēlā tiešām nav Vaive, jo tās krastos nav šādas dolomītu klintis. Teorētiski tā var būt Amata, bet drīzāk kāda no Daugavas baseina upēm.
Tā koku tālā nešana gan izklausās pārāk teiksmaina, jo domāju, ka meži Jaunkārbu tuvumā ir bijuši vienmēr, lai gan laiki iet un viss mainās, bet upes un strautu gravu reljefs šeit lauksaimniecību ir ierobežojis un kokiem arī bija jābūt.
Datējams ar kādu no vasarām pirms dižozola dedzināšanas (1922. gada pavasarī).
Uz attēla norādīts fotogrāfs Osvalds Lange (Oswald Lange), vieta Jelgava (Mitau), ka arī visu personu vārdi.
Šis foto dublējas ar https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/10279/
Šis foto dublējas ar https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5866/