Te redzami vārti, kas atradās Tirgus laukuma pusē pie pastorāta, un veda uz Sv.Trīsvienības baznīcu.
1692.gadā tika uzbūvēti Sv.Trīsvienības baznīcas vārti, rotāti ar to divu tirgotāju - Aleksandra Vihmana un Daniela Dankelmeijera ģerboņiem, kas ziedoja būvei naudu.
Šis attēls patiešām iederētos portālā "Zudusī Igaunija", ja vien tāda tīmekļa vietne eksistē. Attēlā redzamās pilsdrupas atrodas Vastselīnā, Igaunijas dienvidaustrumos pie vecā Rīgas - Pleskavas ceļa. Par "Krustapili" tā dēvēta pēc brīnumdarītāja krusta pils kapelā. Nav jābūt valtaiķniekam, lai saprastu, ka šai pilij ar Valtaiķiem (vāciski arī Neuhausen) nav sakara - uz bildītes rakstīts "Livland" - tātad Vidzeme, bet Valtaiķi visos laikos bijuši "iekš" "Kurland".
Kārtējo reizi šokē "privātvēsturnieka" Eichenbauma kga komentāri. Ja nu tādi būtu viņa komentāri vien - tad maza bēda, bet vienlīdz odiozi ir šī kunga pārspriedumi par namu būvvēsturi un arhitektūras stilistiku, kas jo kuplā skaitā rodami viņa "pētījumos" dažādās tīmekļa vietnēs. Citēju: "Ēka būvēta Tautas nacionālā romantisma stilā ar izteiktiem stateniska vai „gotikas” stila elementiem. Fasādes apdarē izmantoti ziemeļu (norvēģu) tautas motīvi, piemērām saktas 1., 4. un 5.stāvā, segto balkonu kolonnās, centrālā jumta izbūvē, norvēģu baznīca, un otrā stāva pilastros logu sadalījumos, kā arī trešā stāva logu sandriķu apdarē, kas savienojas ar diviem mansardu sedzošiem „gotiskiem” frontoniem un fasādi sadalošiem piekto stāvu pilastru zīmējumos." Sevišķi uzjautrina teikuma vidū iespraustā "norvēģu baznīca" un ne tikai... Teikt, ka šādi apgalvojumi ir tikai kļūdaini, nenozīmē pateikt neko. Tas ir kas vairāk - šīs tematikas diskreditācija.
Cien. Dzelzkalējas kdze! Vai 20. gadsimta 20. gados Latvijā pasažieru pārvadājumiem izmantoja fotoattēlā redzamos vagonus? Nespēju ieraudzīt arī Jūsu minēto ledus vagonu.
Paldies! Šai mājā pavadīju savas bērnības vasaras pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos gados. Diemžēl no mājām palikuši tikai skursteņa ķieģeļu lauskas, vecā klētiņa un, protams, atmiņas.
Arvīds Lediņš 2009. gada 18 jūnijā komentēja ieskanēto fotogrāfiju no Sava un Ainas albūma.
Skenēts 2009.gada.10.aprīlī.
2013/10/07 Ķekavā, Atceras Biruta Millersone (Lielmane):Foto Vatrānes 4 gadīgā sākumskola. Skolotājs/pārzinis Nikolajs Kalniņš
2 no labās Nellija, Augusta Lielmaņa audžu meita.
1939.gada 19. jūnijā Siguldas kājnieku pulka Brīvības cīņu dalibnieki:
I rinda no kreisās: adm. kpt. F. Brūvelis,kpt O. Briediņš, kpt. J. Ķiploks;
II rinda vvtn J. Grasbergs, adm ltn A. Dancis, adm vvtn A. Visendorfs, vvtn J. Žīva.
VINTERS Kārlis, leitnants.
* 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā
Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā,
1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs,
1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris,
1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors,
1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,,
1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē,
1920. V 20. atvaļināts,
1922/1940. Aizsargu organizācijā,
1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris,
1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi,
1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700,
1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu,
1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646,
1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru,
1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem,
1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs,
1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs,
1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks,
1941. VI 14. deportēts.
Avots: LVVA 1640-1-522-394.;
„Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.;
„Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.;
„Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.;
„Policijas Vēstnesis” # 31/1925.;
„Brīvā Zeme” # 144/1940.;
„Valdības Vēstnesis” # 259/1930.;
www.nekropole.lv;
www.lnb.lv
VINTERS Kārlis, leitnants.
* 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā
Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā,
1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs,
1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris,
1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors,
1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,,
1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē,
1920. V 20. atvaļināts,
1922/1940. Aizsargu organizācijā,
1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris,
1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi,
1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700,
1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu,
1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646,
1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru,
1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem,
1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs,
1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs,
1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks,
1941. VI 14. deportēts.
Avots: LVVA 1640-1-522-394.;
„Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.;
„Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.;
„Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.;
„Policijas Vēstnesis” # 31/1925.;
„Brīvā Zeme” # 144/1940.;
„Valdības Vēstnesis” # 259/1930.;
www.nekropole.lv;
www.lnb.lv
VINTERS Kārlis, leitnants.
* 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā
Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā,
1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs,
1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris,
1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors,
1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,,
1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē,
1920. V 20. atvaļināts,
1922/1940. Aizsargu organizācijā,
1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris,
1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi,
1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700,
1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu,
1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646,
1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru,
1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem,
1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs,
1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs,
1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks,
1941. VI 14. deportēts.
Avots: LVVA 1640-1-522-394.;
„Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.;
„Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.;
„Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.;
„Policijas Vēstnesis” # 31/1925.;
„Brīvā Zeme” # 144/1940.;
„Valdības Vēstnesis” # 259/1930.;
www.nekropole.lv;
www.lnb.lv
Vai kāds no šiem te zemāk minētajiem vai to pēctečiem vēl ir kaut kur satiekams?
Stopiņu pagastā dzīvojošais Kārlis – Eduards Vinters, 1934. gada 30. maijā griezies ar lūgumu Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļā par Jēkaba Vinterea atstātā mantojuma sadalīšanu, pieteikumā tiesai norādīdams, ka 1931. gada 4. janvārī nomiris viņa tēvs Jēkabs Vinters atstājot mantojumu, kura sastāvā ietilpst zeme Stopiņu pagastā, kas apgrūtināta ar divām hipotēkām par labu Valsts zemes bankai.
Par Jēkaba Vintera mantiniekiem 1932. gada 26. oktobrī Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa apstiprinājusi Jēkaba Vintera atraitni, šī lūguma pieteicēju – dēlu Kārli – Eduardu Vinteru, divas aizgājēja meitas un mantojuma atstājēja (lūgumā tiesai – “mantojumdevēja”) mirušās meitas Paulīnes divus bērnus – meitu un dēlu. Pieteicējs lūdz tiesu sadalīt mantojumu tā kā paši mantinieki vienojušies. Jautājumā par nepilngadīgo, mirušās māsas divu bērnu mantojumu, lūdz tiesu apstiprināt, ka bērnus uzturēs un skolā sūtīs bērnu mātes māsa, viena no mirušā meitām, bet Kārlis – Eduards Vinters izmaksās bērniem pie pilngadības sasniegšanas katram Ls 500. Pēc Kārļa – Eduarda Vintera aprēķina tā būšot maksimālā summa, uz kuru viņa māsas Paulīnes bērni varētu pretendēt, jo Paulīna savu mantojuma daļu jau esot saņēmusi precoties kā pūru.
Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa 1936. gada 6/12. martā Latvijas Suverēnās Tautas vārdā nospriedusi, ka mirušās māsas Paulīnes nepilngadīgos bērnu uzturēs, kā lūgumā tiesai norādīts - Paulīnes māsa, bet pieteicējs Kārlis – Eduards Vinters nepilngadīgajiem bērniem divu gadu laikā no tiesas lēmuma dienas izmaksās Ls 500 katru gadu, summu ieskaitot bāriņu tiesā uz bērnu vārda par ko ievedama attiecīga atzīme zemesgrāmatās uz Kārlim – Eduardam Vinteram piederošo nekustamo mantu.
FREIJS Alberts Kristapa d., Dr. theol, profesors, arhibīskapa v.i.,
* 1903. IV 21. Talsos; M. Anna, S. Erna dz. Gulbis. + 1968. XI 22. Rīgā
Beidzis Talsu ģimnāziju,
1927. beidzis Latvijas Universitāti,
1927. XII 11. ordinēts,
1927/1936. Allažu draudzes mācītājs, Cēsu 12-1, Rīgā,
1928/1936. Vangažu draudzes vikārs,
1932/1940. Rīgas V aizsargu pulka mācītājs,
1935. Latvijas Universitātes docents,
1936. VII 01. atbrīvots no Allažu draudzes mācītāja amatā,
1936. VII 01. atbrīvots no vikāra amatā Vangažu draudzē,
1936. VII 01. apstiprināts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru,
1938. III 01. iecelts par žurnāla “Ceļš” atbildīgo redaktoru,
1939. V 12. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 2158,
1940/1948. Pētera ev. lut. draudzes mācītājs, E. Bergmaņa [Antonijas] 3-7,
1943. iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona mācītāju,
1945. V 05. Kuldīgā vadījis Tautas padomes sēdi,
1948. I 28. apcietināts, cietuma Irkutskā un Maskavā,
1958. atgriezies Latvijā, Rīgas Trīsvienības baznīcas mācītājs,
1968. IV 01. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes arhibīskapa pirmais vietnieks,
1968. V 01. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes arhibīskapa v.i.,
Apbedīts Meža kapos Rīgā, Mācītāju kalniņā.
Avots: LVVA 1370-1-1697-85, 1640-1-522-89.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.,
„Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.
„Baznīcas kalendārs“, R. 1943.;
„Svētdienas Rīts“ # 21/1936., # 12/1938.;
“Baznīcas Ziņas” # 51/1943.
Paldies par komentāriem.
Paldies par precizējumu.
Šajā gadījumā fotoattēliem pievienots oriģinālu glabātāju norādītais datējums, kas ne vienmēr ir precīzs. Paldies par Jūsu vērīgumu!
Šajā gadījumā fotoattēliem pievienots oriģinālu glabātāju norādītais datējums, kas ne vienmēr ir precīzs. Paldies par Jūsu vērīgumu!
Šajā gadījumā fotoattēliem pievienots oriģinālu glabātāju norādītais datējums, kas ne vienmēr ir precīzs. Paldies par Jūsu vērīgumu!
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par komentāriem.
Rīgas iela 4, kredītsabiedrības ēka, 1925.gads. Tagad - vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts (arhitektūra).
Septitais un devitais - ledus vagons.
Ja tā nav Valtaiķu pils, lūdzu izņemt šo attēlu laukā. Es vadījos pēc vāciskā nosaukuma.
Te redzami vārti, kas atradās Tirgus laukuma pusē pie pastorāta, un veda uz Sv.Trīsvienības baznīcu. 1692.gadā tika uzbūvēti Sv.Trīsvienības baznīcas vārti, rotāti ar to divu tirgotāju - Aleksandra Vihmana un Daniela Dankelmeijera ģerboņiem, kas ziedoja būvei naudu.
Augšējā rindā 5. no kreisās Marta Vilmansone (vēlāk gleznotāja Žaņa Sūniņa sieva; dzimusi 1910.g).
Šis attēls patiešām iederētos portālā "Zudusī Igaunija", ja vien tāda tīmekļa vietne eksistē. Attēlā redzamās pilsdrupas atrodas Vastselīnā, Igaunijas dienvidaustrumos pie vecā Rīgas - Pleskavas ceļa. Par "Krustapili" tā dēvēta pēc brīnumdarītāja krusta pils kapelā. Nav jābūt valtaiķniekam, lai saprastu, ka šai pilij ar Valtaiķiem (vāciski arī Neuhausen) nav sakara - uz bildītes rakstīts "Livland" - tātad Vidzeme, bet Valtaiķi visos laikos bijuši "iekš" "Kurland".
Kārtējo reizi šokē "privātvēsturnieka" Eichenbauma kga komentāri. Ja nu tādi būtu viņa komentāri vien - tad maza bēda, bet vienlīdz odiozi ir šī kunga pārspriedumi par namu būvvēsturi un arhitektūras stilistiku, kas jo kuplā skaitā rodami viņa "pētījumos" dažādās tīmekļa vietnēs. Citēju: "Ēka būvēta Tautas nacionālā romantisma stilā ar izteiktiem stateniska vai „gotikas” stila elementiem. Fasādes apdarē izmantoti ziemeļu (norvēģu) tautas motīvi, piemērām saktas 1., 4. un 5.stāvā, segto balkonu kolonnās, centrālā jumta izbūvē, norvēģu baznīca, un otrā stāva pilastros logu sadalījumos, kā arī trešā stāva logu sandriķu apdarē, kas savienojas ar diviem mansardu sedzošiem „gotiskiem” frontoniem un fasādi sadalošiem piekto stāvu pilastru zīmējumos." Sevišķi uzjautrina teikuma vidū iespraustā "norvēģu baznīca" un ne tikai... Teikt, ka šādi apgalvojumi ir tikai kļūdaini, nenozīmē pateikt neko. Tas ir kas vairāk - šīs tematikas diskreditācija.
Cien. Dzelzkalējas kdze! Vai 20. gadsimta 20. gados Latvijā pasažieru pārvadājumiem izmantoja fotoattēlā redzamos vagonus? Nespēju ieraudzīt arī Jūsu minēto ledus vagonu.
Ak,Dievs,man liekas ka šeit redzu savu mammu. Un tā patiešām tas varētu būt,jo viņa daudz runāja par skaisto Staburdzi.....Tapēc,ka.....
Paldies! Šai mājā pavadīju savas bērnības vasaras pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos gados. Diemžēl no mājām palikuši tikai skursteņa ķieģeļu lauskas, vecā klētiņa un, protams, atmiņas.
Arvīds Lediņš 2009. gada 18 jūnijā komentēja ieskanēto fotogrāfiju no Sava un Ainas albūma. Skenēts 2009.gada.10.aprīlī. 2013/10/07 Ķekavā, Atceras Biruta Millersone (Lielmane):Foto Vatrānes 4 gadīgā sākumskola. Skolotājs/pārzinis Nikolajs Kalniņš 2 no labās Nellija, Augusta Lielmaņa audžu meita.
1939.gada 19. jūnijā Siguldas kājnieku pulka Brīvības cīņu dalibnieki: I rinda no kreisās: adm. kpt. F. Brūvelis,kpt O. Briediņš, kpt. J. Ķiploks; II rinda vvtn J. Grasbergs, adm ltn A. Dancis, adm vvtn A. Visendorfs, vvtn J. Žīva.
VINTERS Kārlis, leitnants. * 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā, 1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs, 1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris, 1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors, 1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,, 1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē, 1920. V 20. atvaļināts, 1922/1940. Aizsargu organizācijā, 1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris, 1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi, 1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700, 1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646, 1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru, 1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem, 1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs, 1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs, 1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks, 1941. VI 14. deportēts. Avots: LVVA 1640-1-522-394.; „Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.; „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.; „Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.; „Policijas Vēstnesis” # 31/1925.; „Brīvā Zeme” # 144/1940.; „Valdības Vēstnesis” # 259/1930.; www.nekropole.lv; www.lnb.lv
VINTERS Kārlis, leitnants. * 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā, 1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs, 1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris, 1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors, 1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,, 1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē, 1920. V 20. atvaļināts, 1922/1940. Aizsargu organizācijā, 1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris, 1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi, 1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700, 1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646, 1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru, 1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem, 1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs, 1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs, 1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks, 1941. VI 14. deportēts. Avots: LVVA 1640-1-522-394.; „Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.; „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.; „Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.; „Policijas Vēstnesis” # 31/1925.; „Brīvā Zeme” # 144/1940.; „Valdības Vēstnesis” # 259/1930.; www.nekropole.lv; www.lnb.lv
VINTERS Kārlis, leitnants. * 1894. II 20. Dreiliņu pag. + 1941. XII 19. Krievijā Beidzis Zemkopības skolu Jelgavā, 1915/1916. Rezerves 177.kājnieku pulka karavīrs, 1916/1917. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka vada komandieris, 1919. V 20. Rīgas jaunformēto spēku Aizsardzības nodaļas instruktors, 1919. VIII 08. Daugavpils kājnieku pulka instruktors,, 1920. I 20. paaugstināts leitnants pakāpē, 1920. V 20. atvaļināts, 1922/1940. Aizsargu organizācijā, 1922/1940. Rīgas V aizsargu pulka Bataljona (I) komandieris, 1923. apbalvots ar Latvijas brīvības kara piemiņas zīmi, 1924. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru #1700, 1927. XII 22. Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1930. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 2646, 1932. apbalvots ar Igaunijas aizsargu Balto krustu II šķiru, 1939. V 01. apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem, 1936. bijis Rīgas prefektūras X iecirkņa priekšnieka palīgs, 1937/1939. Rīgas prefektūras XI iecirkņa priekšnieka palīgs, 1940. Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa priekšnieks, 1941. VI 14. deportēts. Avots: LVVA 1640-1-522-394.; „Daugavpils kājnieku pulka vēsture”, Cēsīs, 1930.; „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.; „Policija” #9/1936., #7/1937, #10/1937, # 5/1939.; „Policijas Vēstnesis” # 31/1925.; „Brīvā Zeme” # 144/1940.; „Valdības Vēstnesis” # 259/1930.; www.nekropole.lv; www.lnb.lv
Vai kāds no šiem te zemāk minētajiem vai to pēctečiem vēl ir kaut kur satiekams? Stopiņu pagastā dzīvojošais Kārlis – Eduards Vinters, 1934. gada 30. maijā griezies ar lūgumu Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļā par Jēkaba Vinterea atstātā mantojuma sadalīšanu, pieteikumā tiesai norādīdams, ka 1931. gada 4. janvārī nomiris viņa tēvs Jēkabs Vinters atstājot mantojumu, kura sastāvā ietilpst zeme Stopiņu pagastā, kas apgrūtināta ar divām hipotēkām par labu Valsts zemes bankai. Par Jēkaba Vintera mantiniekiem 1932. gada 26. oktobrī Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa apstiprinājusi Jēkaba Vintera atraitni, šī lūguma pieteicēju – dēlu Kārli – Eduardu Vinteru, divas aizgājēja meitas un mantojuma atstājēja (lūgumā tiesai – “mantojumdevēja”) mirušās meitas Paulīnes divus bērnus – meitu un dēlu. Pieteicējs lūdz tiesu sadalīt mantojumu tā kā paši mantinieki vienojušies. Jautājumā par nepilngadīgo, mirušās māsas divu bērnu mantojumu, lūdz tiesu apstiprināt, ka bērnus uzturēs un skolā sūtīs bērnu mātes māsa, viena no mirušā meitām, bet Kārlis – Eduards Vinters izmaksās bērniem pie pilngadības sasniegšanas katram Ls 500. Pēc Kārļa – Eduarda Vintera aprēķina tā būšot maksimālā summa, uz kuru viņa māsas Paulīnes bērni varētu pretendēt, jo Paulīna savu mantojuma daļu jau esot saņēmusi precoties kā pūru. Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa 1936. gada 6/12. martā Latvijas Suverēnās Tautas vārdā nospriedusi, ka mirušās māsas Paulīnes nepilngadīgos bērnu uzturēs, kā lūgumā tiesai norādīts - Paulīnes māsa, bet pieteicējs Kārlis – Eduards Vinters nepilngadīgajiem bērniem divu gadu laikā no tiesas lēmuma dienas izmaksās Ls 500 katru gadu, summu ieskaitot bāriņu tiesā uz bērnu vārda par ko ievedama attiecīga atzīme zemesgrāmatās uz Kārlim – Eduardam Vinteram piederošo nekustamo mantu.
FREIJS Alberts Kristapa d., Dr. theol, profesors, arhibīskapa v.i., * 1903. IV 21. Talsos; M. Anna, S. Erna dz. Gulbis. + 1968. XI 22. Rīgā Beidzis Talsu ģimnāziju, 1927. beidzis Latvijas Universitāti, 1927. XII 11. ordinēts, 1927/1936. Allažu draudzes mācītājs, Cēsu 12-1, Rīgā, 1928/1936. Vangažu draudzes vikārs, 1932/1940. Rīgas V aizsargu pulka mācītājs, 1935. Latvijas Universitātes docents, 1936. VII 01. atbrīvots no Allažu draudzes mācītāja amatā, 1936. VII 01. atbrīvots no vikāra amatā Vangažu draudzē, 1936. VII 01. apstiprināts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru, 1938. III 01. iecelts par žurnāla “Ceļš” atbildīgo redaktoru, 1939. V 12. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 2158, 1940/1948. Pētera ev. lut. draudzes mācītājs, E. Bergmaņa [Antonijas] 3-7, 1943. iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona mācītāju, 1945. V 05. Kuldīgā vadījis Tautas padomes sēdi, 1948. I 28. apcietināts, cietuma Irkutskā un Maskavā, 1958. atgriezies Latvijā, Rīgas Trīsvienības baznīcas mācītājs, 1968. IV 01. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes arhibīskapa pirmais vietnieks, 1968. V 01. Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes arhibīskapa v.i., Apbedīts Meža kapos Rīgā, Mācītāju kalniņā. Avots: LVVA 1370-1-1697-85, 1640-1-522-89.; „Es viņu pazīstu”, R., 1939., „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987. „Baznīcas kalendārs“, R. 1943.; „Svētdienas Rīts“ # 21/1936., # 12/1938.; “Baznīcas Ziņas” # 51/1943.