ERMANSONS Teodors Kārļa d., veterinārārsts leitnants.
* 1896. II 20. Rūjienā + 1942. I 15. Vjatlagā, Krievijā
Beidzis Rūjienas draudzes skolu,
1916. beidzis Jelgavas reālskolu,
1919. II 26. – III 19. Valmieras kājnieku pulka brīvprātīgais,
1919. III 19. Igaunijas armijā,
1919. V 20. Atsevišķā I eskadrona veterinārais feldšeris,
1920. II 16. veterinārārsts leitnants,
1922. beidzis Latvijas Universitāti,
1922. VI 01. Latgales artilērijas pulka jaunākais
veterinārārsts,
1923. X 19. atvaļināts,
1923/1941. Jēkabpils apriņķa veterinārārsts,
1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1925. apbalvots ar Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu
jubilejas medaļu,
1929/1940. Aizsargu organizācijā,
1929. V 28.-1939.III 28. Jēkabpils IV aizsargu pulka
veterinārārsts,
1931/1934. Jēkabpils pilsētas domnieks,
1932/1941. Jēkabpils ev. lut. draudzes padomes loceklis,
1933. II 21. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 2961,
1934. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1934/1935. Jēkabpils pilsētas Revīzijas komisijas priekšnieks,
1934/1935. Jēkabpils un apkārtnes slimo kases pilnvarnieks,
1934/1939. Skautu Daugavas novada priekšnieks,
1935. I 09.–1939. III 28. Jēkabpils IV aizsargu pulka kulturālās
nozares vadītājs,
1935. X 01.-1939. X 01. Jēkabpils pilsētas galva,
1939. X 01. -1939.X 31. Jēkabpils pilsētas vecākais,
1936/1940. Rūpniecības tirdzniecības sabiedrības „Aiviekste”
priekšsēdētāj biedrs,
1941. VI 14. deportēts,
Latvijas zirgu audzētāju biedrības Jēkabpils nodaļas
priekšnieks,
Jēkabpils bāriņu tiesas loceklis.
Avots: LVVA 1640-1-521-146.;
„Jēkabpils Vēstnesis” # 29/1929., #15/1931., #16/1932.,
#40/1934., #40/1935., #41/1935., # 1/1941.;
„Jaunākas Ziņas” # 248/1939.;
„Latvis” # 3784/1934.;
„Valdības Vēstnesis” #122/1936.;
www. nekropole.lv;
V. Eichenbauma arhīvs #6191.
Brīvības ielā Nr. 85 [agrāk Nr.75], Gr. 23/73, sešu stāvu mūra ēku būvējis Jānis (Ivans) Niedre- Valters, pēc arhitekta Eižena Laubes 1912. gada 27.jūlijā apstiprināta projekta. Ēkas pusbūve pabeigta 1914.gada 5. septembrī, bet pieslēgta, pie pilsētas sistemātiskās kanalizācijas bija jau 1914.gada 1.janvārī, līdz ar to dzīvošanai tā bija derīga 1914.gadā. Parteri izvietojas četras tirdzniecības telpas, ieejas mezgls un caurbrauktuve, augšējos stāvos kantora telpas ielas puse un 2, 3 un 5 istabu dzīvokli uz pagalma pusi. Kāpņu telpā ierīkots virsgaismas lukturis.
Ēka būvēta Tautas nacionālā romantisma stilā ar izteiktiem stateniska vai „gotikas” stila elementiem. Fasādes apdarē izmantoti ziemeļu (norvēģu) tautas motīvi, piemērām saktas 1., 4. un 5.stāvā, segto balkonu kolonnās, centrālā jumta izbūvē, norvēģu baznīca, un otrā stāva pilastros logu sadalījumos, kā arī trešā stāva logu sandriķu apdarē, kas savienojas ar diviem mansardu sedzošiem „gotiskiem” frontoniem un fasādi sadalošiem piekto stāvu pilastru zīmējumos.
Zemesgabala un ēkas īpašnieks no 1912.gada līdz 1940.gadam bija Jaunjelgavas sīkpilsonis spiestuves „Latvija” un „Liepājas burtnieks” un Bulduru kazino īpašnieks Jānis Jēkaba d. Niedre-Valters, [dzim. 1877.gada 7.janvārī (pēc vecā stila 1876.g. 26.decembrī), miris 1941.gada 12.jūlijā.]
ATTĒLĀ:
RPI Starpaugstskolu skaitļošanas centrs. Mašīnzāle, Ausekļa ielā 11. 3 stāvs, pa labi logos skats uz Fabriciusa patlaban Vašingtona laukumu. Atēlā redzama Minskā ražota Elektroniskā skaitļošanas mašīna modelis: ES-1022.
(Šajās telpās pēc II pasaules kara bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas telpas)
Šīs pastkartes datējums 190- nebūs pat aptuvens. Acīmredzot, pastkartē redzamais attēls būs uzņemts 1. pasaules kara laikā drīz pēc vācu armijas ienākšanas Rīgā. Krievu sagrautie tilti vēl nav atjaunoti un satiksmei pār Daugavu izmanto pārceltuvi.
Kā vienmēr, savos publicējumos un komentāros allaž pārsteidz V.Eichenbauma kungs. Ir dzirdēts par somu, turku, krievu pirtīm, bet "Tirdzniecības tvaiku pirts" līdz šim nebija dzirdēta. Tiem nu gan jābūt īpašiem tvaikiem, kas ceļas no tirdzniecības!
Kā vienmēr, savos publicējumos un komentāros allaž pārsteidz V.Eichenbauma kungs. Ir dzirdēts par somu, turku, krievu pirtīm, bet "Tirdzniecības tvaiku pirts" līdz šim nebija dzirdēta. Tiem nu gan jābūt īpašiem tvaikiem, kas ceļas no tirdzniecības!
Kapec sim attelam nosaukuma noradits '1935' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 193-. un otra 1934. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas.
Kas ir avots attela uznemsanas laika noteiksanai? Ja zinams konkrets gads, kas minets uz vai foto otra puse, vai tas izsecinams pec esosu eku vai tirgotavu esamibas, buvniecibas u.c. apstakliem, ir lieliski to noradit, bet ja gads ir neveikls minejums, to labak minet komentaros, nevis maldinat ievietojot nosaukuma.
Kapec sim attelam nosaukuma noradits '1934' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 193-. un otra 1935. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas.
Kapec sim attelam nosaukuma noradits '193-' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 1934. un otra 1935. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas.
Brīvības Nr. 147 [agrāk Nr. 141], Gr. 26/53, sešu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu būvējis maiznieks Tenis Oskars Mālers, pēc inženiera arhitekta Artūra Braunfelda 03.07.1930.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 23.02.1932.gadā.
Firma „Oskars Mālers” maizes ceptuve dib. 1924.gadā [Matīsa 109, no 1931.gadā Brīvības Nr. 141] un pārtikas preču tirdzniecība dib. 1931.gadā, Brīvības Nr. 141.;
Brīvības Nr. 149 [agrāk Nr. 143], Gr. 26/49, sešu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu būvējis dzirnavu piederumu rūpnieks Vilis Kukainis, pēc arhitektes Lidijas Hofmanes [Grīnbergas] 25.06.1931.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 19.09.1932.gadā.
Firma „Vilhelms Kukainis” dzirnavu piederumu rūpniecība dib. 1920.gadā;
Brīvības Nr. 151 [agrāk Nr.145], Gr. 26/122 [agrāk 26/48]. Tirdzniecības tvaiku pirts mūra ēku būvējis Rīgas II ģildes tirgotājs Georgijs Barkovskis, pēc arhitekta Oskara Bāra 27.08.1896.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.12.1897.gadā.
Brīvības Nr. 151 [agrāk Nr.145], Gr. 26/122 [agrāk 26/48]. Tirdzniecības tvaiku pirts mūra ēku būvējis Rīgas II ģildes tirgotājs Georgijs Barkovskis, pēc arhitekta Oskara Bāra 27.08.1896.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.12.1897.gadā.
God. Eichenbauma kungs! Tik maza piebilde par šo - Rīgā nav IndrAnu iela, bet gan IndrĀnu iela! Ar interesi izlasīju vēl dažas Jūsu publikācijas,par piemēru, portālā "Jauni rakursi". Jau pirmajā rakstiņā, ko atvēru, par Jura Alunāna ielas 5. namu var lasīt sekojošu rindu: "1970.-jos šajā vietā atradās Svētā Jura hospitālis (Juras Alunāna ielā nr. 2a)kas deva nosaukumu ielai - no 1863. līdz 1923. gadam tā bija Jura (Georga) iela un plašie hospitāļa sakņu dārzi." Ne reizi vien 70. gados tur garām staigāts, bet hospitāli neatceros redzējis. Un kas tā par Juras Alunāna ielu - vai tad dzejnieku sauca Jura Alunāns? Un "plašie hospitāļa sakņu dārzi" - kad tad tie tur bijuši? No teikuma jāsaprot, ka arī līdz 1970-tiem gadiem!? Un jo tālāk, jo trakāk - kļūdu kā biezs. Kas Jūs mudina publiskā telpā ievietot tik bezrūpīgi, precīzāk - pavirši gatavotus "pētījumus"?
Mācītājs Alberts Frejs [1903-1968]
1917.gads. Vācijas armijas ģenerālis, centrā, virsnieki.
Allažu pagasta II pakāpes pamatskola, bijuša Allažu draudzes skolas ēka, atjaunota 1922.gadā.
ERMANSONS Teodors Kārļa d., veterinārārsts leitnants. * 1896. II 20. Rūjienā + 1942. I 15. Vjatlagā, Krievijā Beidzis Rūjienas draudzes skolu, 1916. beidzis Jelgavas reālskolu, 1919. II 26. – III 19. Valmieras kājnieku pulka brīvprātīgais, 1919. III 19. Igaunijas armijā, 1919. V 20. Atsevišķā I eskadrona veterinārais feldšeris, 1920. II 16. veterinārārsts leitnants, 1922. beidzis Latvijas Universitāti, 1922. VI 01. Latgales artilērijas pulka jaunākais veterinārārsts, 1923. X 19. atvaļināts, 1923/1941. Jēkabpils apriņķa veterinārārsts, 1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, 1925. apbalvots ar Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, 1928. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1929/1940. Aizsargu organizācijā, 1929. V 28.-1939.III 28. Jēkabpils IV aizsargu pulka veterinārārsts, 1931/1934. Jēkabpils pilsētas domnieks, 1932/1941. Jēkabpils ev. lut. draudzes padomes loceklis, 1933. II 21. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 2961, 1934. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu, 1934/1935. Jēkabpils pilsētas Revīzijas komisijas priekšnieks, 1934/1935. Jēkabpils un apkārtnes slimo kases pilnvarnieks, 1934/1939. Skautu Daugavas novada priekšnieks, 1935. I 09.–1939. III 28. Jēkabpils IV aizsargu pulka kulturālās nozares vadītājs, 1935. X 01.-1939. X 01. Jēkabpils pilsētas galva, 1939. X 01. -1939.X 31. Jēkabpils pilsētas vecākais, 1936/1940. Rūpniecības tirdzniecības sabiedrības „Aiviekste” priekšsēdētāj biedrs, 1941. VI 14. deportēts, Latvijas zirgu audzētāju biedrības Jēkabpils nodaļas priekšnieks, Jēkabpils bāriņu tiesas loceklis. Avots: LVVA 1640-1-521-146.; „Jēkabpils Vēstnesis” # 29/1929., #15/1931., #16/1932., #40/1934., #40/1935., #41/1935., # 1/1941.; „Jaunākas Ziņas” # 248/1939.; „Latvis” # 3784/1934.; „Valdības Vēstnesis” #122/1936.; www. nekropole.lv; V. Eichenbauma arhīvs #6191.
Elejas pagasts, Meitenes muitnīcas jaunbūve, inženieris arhitekts Eižens Ādams, būvēta 1925/1927.gados.
Elejas pagasts, Meitenes muitnīcas jaunbūve, inženieris arhitekts Eižens Ādams, būvēta 1925/1927.gados.
Tā nav Elejas muiža, bet MUITAS ēka, kuru nojauca un iztirgoja ķieģeļos pirms kādiem 10 gadiem.
Tā nav Elejas muiža, bet MUITAS ēka, kuru nojauca un iztirgoja ķieģeļos pirms kādiem 10 gadiem.
Pasažieru vilciens pie Pūres stacija. Aiz lokomatīves piekabināts ledus vagons piena un sviesta pārvadāšanai.
Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Centrā pilsētas galva Teodors Ermansons. Amatu ieguva pēc K.Ulmaņa apvērsuma, tātad foto pēc 1936.gada.
Brīvības ielā Nr. 85 [agrāk Nr.75], Gr. 23/73, sešu stāvu mūra ēku būvējis Jānis (Ivans) Niedre- Valters, pēc arhitekta Eižena Laubes 1912. gada 27.jūlijā apstiprināta projekta. Ēkas pusbūve pabeigta 1914.gada 5. septembrī, bet pieslēgta, pie pilsētas sistemātiskās kanalizācijas bija jau 1914.gada 1.janvārī, līdz ar to dzīvošanai tā bija derīga 1914.gadā. Parteri izvietojas četras tirdzniecības telpas, ieejas mezgls un caurbrauktuve, augšējos stāvos kantora telpas ielas puse un 2, 3 un 5 istabu dzīvokli uz pagalma pusi. Kāpņu telpā ierīkots virsgaismas lukturis. Ēka būvēta Tautas nacionālā romantisma stilā ar izteiktiem stateniska vai „gotikas” stila elementiem. Fasādes apdarē izmantoti ziemeļu (norvēģu) tautas motīvi, piemērām saktas 1., 4. un 5.stāvā, segto balkonu kolonnās, centrālā jumta izbūvē, norvēģu baznīca, un otrā stāva pilastros logu sadalījumos, kā arī trešā stāva logu sandriķu apdarē, kas savienojas ar diviem mansardu sedzošiem „gotiskiem” frontoniem un fasādi sadalošiem piekto stāvu pilastru zīmējumos. Zemesgabala un ēkas īpašnieks no 1912.gada līdz 1940.gadam bija Jaunjelgavas sīkpilsonis spiestuves „Latvija” un „Liepājas burtnieks” un Bulduru kazino īpašnieks Jānis Jēkaba d. Niedre-Valters, [dzim. 1877.gada 7.janvārī (pēc vecā stila 1876.g. 26.decembrī), miris 1941.gada 12.jūlijā.]
Priekšplāna Pulkvež Brieža, Hanzas, Ganību dambis, Pētersalas, Alūksnes ielas, rīgas Preču stacija. Talumā Ceļš uz Mīlgrāvi,Sarkandaugava, Mežaprks.
ATTĒLĀ: RPI Starpaugstskolu skaitļošanas centrs. Mašīnzāle, Ausekļa ielā 11. 3 stāvs, pa labi logos skats uz Fabriciusa patlaban Vašingtona laukumu. Atēlā redzama Minskā ražota Elektroniskā skaitļošanas mašīna modelis: ES-1022. (Šajās telpās pēc II pasaules kara bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas telpas)
Šīs pastkartes datējums 190- nebūs pat aptuvens. Acīmredzot, pastkartē redzamais attēls būs uzņemts 1. pasaules kara laikā drīz pēc vācu armijas ienākšanas Rīgā. Krievu sagrautie tilti vēl nav atjaunoti un satiksmei pār Daugavu izmanto pārceltuvi.
Kā vienmēr, savos publicējumos un komentāros allaž pārsteidz V.Eichenbauma kungs. Ir dzirdēts par somu, turku, krievu pirtīm, bet "Tirdzniecības tvaiku pirts" līdz šim nebija dzirdēta. Tiem nu gan jābūt īpašiem tvaikiem, kas ceļas no tirdzniecības!
Kā vienmēr, savos publicējumos un komentāros allaž pārsteidz V.Eichenbauma kungs. Ir dzirdēts par somu, turku, krievu pirtīm, bet "Tirdzniecības tvaiku pirts" līdz šim nebija dzirdēta. Tiem nu gan jābūt īpašiem tvaikiem, kas ceļas no tirdzniecības!
Pastkarte ar zīmējumu, kurā attēlota Trokšņu iela, tādēļ, atbilstoši "tradīcijai", nosaukumā būtu jānorāda šī iela.
Kapec sim attelam nosaukuma noradits '1935' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 193-. un otra 1934. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas. Kas ir avots attela uznemsanas laika noteiksanai? Ja zinams konkrets gads, kas minets uz vai foto otra puse, vai tas izsecinams pec esosu eku vai tirgotavu esamibas, buvniecibas u.c. apstakliem, ir lieliski to noradit, bet ja gads ir neveikls minejums, to labak minet komentaros, nevis maldinat ievietojot nosaukuma.
Kapec sim attelam nosaukuma noradits '1934' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 193-. un otra 1935. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas.
Kapec sim attelam nosaukuma noradits '193-' gads, ja divas citas seit ievietotas, acimredzami tai pat laika uznemtas fotografijas, noraditi viena 1934. un otra 1935. gads. Neticami, ka dazados laikos makoni fona varetu izkartoties tadas pasas formas.
Brīvības Nr. 147 [agrāk Nr. 141], Gr. 26/53, sešu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu būvējis maiznieks Tenis Oskars Mālers, pēc inženiera arhitekta Artūra Braunfelda 03.07.1930.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 23.02.1932.gadā. Firma „Oskars Mālers” maizes ceptuve dib. 1924.gadā [Matīsa 109, no 1931.gadā Brīvības Nr. 141] un pārtikas preču tirdzniecība dib. 1931.gadā, Brīvības Nr. 141.; Brīvības Nr. 149 [agrāk Nr. 143], Gr. 26/49, sešu stāvu mūra tirdzniecības un īres namu būvējis dzirnavu piederumu rūpnieks Vilis Kukainis, pēc arhitektes Lidijas Hofmanes [Grīnbergas] 25.06.1931.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 19.09.1932.gadā. Firma „Vilhelms Kukainis” dzirnavu piederumu rūpniecība dib. 1920.gadā; Brīvības Nr. 151 [agrāk Nr.145], Gr. 26/122 [agrāk 26/48]. Tirdzniecības tvaiku pirts mūra ēku būvējis Rīgas II ģildes tirgotājs Georgijs Barkovskis, pēc arhitekta Oskara Bāra 27.08.1896.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.12.1897.gadā.
Brīvības Nr. 151 [agrāk Nr.145], Gr. 26/122 [agrāk 26/48]. Tirdzniecības tvaiku pirts mūra ēku būvējis Rīgas II ģildes tirgotājs Georgijs Barkovskis, pēc arhitekta Oskara Bāra 27.08.1896.gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 15.12.1897.gadā.
Iespējams, ka man pareizāk šo atklātni vajadzēja nosaukt par Jēkabpils Svētā Gara klosteri.
Attēlā redzamais agregāts arī nav gluži traktors. Tā ir lokomobīle jeb ''tvaika dampis'' kuru izmantoja kuļmašīnu un citu mehānismu piedziņai.
God. Eichenbauma kungs! Tik maza piebilde par šo - Rīgā nav IndrAnu iela, bet gan IndrĀnu iela! Ar interesi izlasīju vēl dažas Jūsu publikācijas,par piemēru, portālā "Jauni rakursi". Jau pirmajā rakstiņā, ko atvēru, par Jura Alunāna ielas 5. namu var lasīt sekojošu rindu: "1970.-jos šajā vietā atradās Svētā Jura hospitālis (Juras Alunāna ielā nr. 2a)kas deva nosaukumu ielai - no 1863. līdz 1923. gadam tā bija Jura (Georga) iela un plašie hospitāļa sakņu dārzi." Ne reizi vien 70. gados tur garām staigāts, bet hospitāli neatceros redzējis. Un kas tā par Juras Alunāna ielu - vai tad dzejnieku sauca Jura Alunāns? Un "plašie hospitāļa sakņu dārzi" - kad tad tie tur bijuši? No teikuma jāsaprot, ka arī līdz 1970-tiem gadiem!? Un jo tālāk, jo trakāk - kļūdu kā biezs. Kas Jūs mudina publiskā telpā ievietot tik bezrūpīgi, precīzāk - pavirši gatavotus "pētījumus"?