Faktiski bijušais zemesgabals Gr. 41/8, kas pievienots zemesgabalam Gr. 4/3, blakus zemesgabals 41/4, Timoteja ielā Nr. 3 [Riepnieku ielā Nr.1] uz kura jau 1813. gadā uzcelta koka savrupmāja, nojaukta 1939. gadā.
GOGOĻA IELĀ Nr. 1, Gr. 4/3, policijas Nr. 230, līdz 1889. gadam Jēzus draudzes īpašums, Timoteja ielas galā, agrāk Elizabetes ielas turpinājums, dzelzceļš [Riga Duenaburg Eisenbahn] īpašuma tiesības reģistrējis 03.11.1889. gadā. Ēka būve ļoti līdzīga Jēzus baznīcas būvei, iespējams būvēta kopa ar baznīcu, zemes gabals iznomāts draudzes vēl Esplanādes laikā.
Vācijas pavalstnieks - Hermanis Petersens A/S „Juglas Manufaktūras” [A/G „Jaegel Manuaktur”] un A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” [agrāk A/G „Russisch Rheinische Bleihfahrbenfabrik”] līdzīpašnieks un direktors, A/S „Rīgas apbūves biedrība” [agrāk „Rigaer Baugesellschaft”] dibinātājs un direktors. „Vācijas kara flotes” Rīgas grupas biedrs, 1915. Gadā izsūtīts uz Ufas guberņu, par pretvalstisko darbību. Atgriezās un atjaunoja A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” uzņēmumu, statūti apstiprināti 06.04.1925. gadā.
Hamburgas ielā Nr. 9, Gr. 84/47 un 48, divu stāvu mūra vasaras savrupmāju būvējis Hermanis Petersens pēc arhitekta Kārļa Felsko 08.08.1908. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 09.06.1909. gadā.
Labdien!
Vai šajā baznīcā ir saglabājušās baznīcu grāmatas līdz 1881. gadam?
Būšu pateicīgs, ja dosiet kādu ziņu.
Ar cieņu,
Emīls Brigmanis
e-pasts: brigmanisemils@gmail.com
Pēc visa tās nav Slates, bez Mazslates muižas rijas, kas agrāk Slates pagastā, tagad Rubenes pagastā. Patlaban to vietā krūmiem apaugusi akmeņu kaudze, bet ļaudis zina, ka tās paliekas no muižas.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka vienstāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars Augusts Hoffmans pēc arhitekta Fridriha Jeleja 02.06.1868. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka pusotra stāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars un būvuzņēmējs Augusts Hoffmans pēc arhitekta Viktora de Grabbe 19.11.1873. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 2 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.2, Policija Nr. 106.a.],Gr,54/30. Koka vienstāvu dzīvojamo ēku pārbūvējis par pusotra stāvu īres namu Johans Leonhards Duersts (1840-1922), pēc arhitekta Alfreda Pilemana 11.02.1900. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 29.04.1900. gadā.
Ekskaralis apmetas Pēterpils viesnīca pretim pilīm, visiem maksājis ar 100 latiem, mazāk naudas vienības viņam nav bijusi, pirms aizbraukšanas ēda Vīnes šniceli uzdzerot vīnu, kuru garšoja speciālais „sēņu” vecis. 1938. gadā salaulājies ar Čehoslovākijas grāfieni, skaistuli Džeraldīnu Aponji.
Stokholmas kuģniecības Akciju Sabiedrības „SVEA” pasažieru tvaikonis ”Aeolus” 1928. gadā uzsācis reisus starp Rīgu un Stokholmu. Spriežot pēc Daugavas malas apstādījumiem, tas ir pēc 1938. gadā un ļaužu pūlis pavada Albānijas ekskaraļi Cogu ar karalieni Džeraldīnu un princi 1939. gadā 17. aprīlī.
Raiņa bulvāris – 1856. gadā nosaukts par Troņmantnieka bulvāri, par godu Krievijas impērijas imperatoram Aleksandra II (1818-1881) dēlam troņmantniekam Nikolajam Aleksandra d, Romanovam (1843-1865), 1919. gadā īsu laika posmu tas nosaukts par Kārļa Marksa prospektu, par godu vācu ebreju izcelsmes vācu filozofam, žurnālistam, ekonomistam un revolucionāram Kārlim Heinriha d. Marksam (1818-1883) (Karl Heinrich Marx); 1920. gadā pārdēvēja par Raiņa bulvāri par godu latviešu dzejniekam, dramaturgam, tulkotājam, teātra darbiniekam un politiķim Jānim Pliekšānam (1865-1929). 1920. gada 14. aprīlī Rainis un Aspazija atgriežas Latvijā. Viņus sagaidīja stacijas laukumā, un pirmais brauciens Rīgā notika pa Raiņa bulvāri; 1942. gadā nosaukta par Alfrēda Rozenberga gatvi (Alfred Rosenberg Ring), par godu Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministram Alfrēdam Rozenbergam (1893-1946.)(Alfred Rosenberg); 1944. gadā atjaunots mūsdienu nosaukums.
Raiņa bulvāris Nr. 21, Gr. 5/42.
Zemesgabalu, Pēterburgas priekšpilsētas 3 kvartālā, ar policijas Nr. 367, 1860.jos gados iegādājas īstenais valsts padomnieks Konstantīns Emīls fons Reinholds (Constantin Emil von Reinhold) un 1976. gadā pārdeva to savai sievai Amālijai fons Reinholds dzimušai Fleišmans (Amalie von Reinhold geb. Fleischmann), bet 1883. gadā kā zemesgabala īpašniece reģistrēta Amālija fons Stankevičs dzimusi fons Reinholds, Dr. med. Feliksa Vilhelma Gabrieļa fons Stankeviča (Felix Wilhelm Gabriel von Stankeviz) kundze. No šī laika līdz nacionalizācijai zemesgabals atrodas Stankeviču ģimenes īpašumā. Konstantīna fons Reinholda mīļotās meitas monogramma atrodas uz ēkas frontona un balkonu kaltajām metāla margām 1870. gadā namīpašnieks K. fons Reinholds pasūtīja arhitektam Rīgas Politehnikuma profesoram Arvīdam fons Strikam (Arved von Strjk) četru stāvu dzīvojamā nama ar mansardu projektu (apstiprināts 1870. gada 26.maijā). Ēka aizņem Arhitektu ielas un Raiņa bulvāra stūri un ar savām milzīgajām būvformām dominē pār kvartālu. Ēkas arhitektūra pielīdzināma Austrijas impērijas stilam. Tās eklektiskā fasāde papildināta ar pieciem frontoniem kas sadala mansarda stāvu. Savukārt katrs frontons veido atsevišķu vertikālu fasādes sadali rizalītos ar rustotiem pilastriem. Tie noslēdzas ar smagu barokālo bēniņu stāvu jumtu. Jumta apaļo logu ailes izceļ smaga liekta dzega ar akantu lapu veidojumu centrā. Torņa renesanses stila logam ir sandriku frontons, kurā attēlotas augļu vītnes. Starp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontStarp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontoni, kuros atveidota monogramma „A.S.” Amālija fons Stankevičs.
Faktiski bijušais zemesgabals Gr. 41/8, kas pievienots zemesgabalam Gr. 4/3, blakus zemesgabals 41/4, Timoteja ielā Nr. 3 [Riepnieku ielā Nr.1] uz kura jau 1813. gadā uzcelta koka savrupmāja, nojaukta 1939. gadā.
GOGOĻA IELĀ Nr. 1, Gr. 4/3, policijas Nr. 230, līdz 1889. gadam Jēzus draudzes īpašums, Timoteja ielas galā, agrāk Elizabetes ielas turpinājums, dzelzceļš [Riga Duenaburg Eisenbahn] īpašuma tiesības reģistrējis 03.11.1889. gadā. Ēka būve ļoti līdzīga Jēzus baznīcas būvei, iespējams būvēta kopa ar baznīcu, zemes gabals iznomāts draudzes vēl Esplanādes laikā.
Pēc I pasaules kara kalējs Ignatijs Sivcovs uzcēla smēdi un klēti Jēkabpilī Brīvības ielā 76. Viņš bija ievērojams kalējs un apkala riteņus.
Vācijas pavalstnieks - Hermanis Petersens A/S „Juglas Manufaktūras” [A/G „Jaegel Manuaktur”] un A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” [agrāk A/G „Russisch Rheinische Bleihfahrbenfabrik”] līdzīpašnieks un direktors, A/S „Rīgas apbūves biedrība” [agrāk „Rigaer Baugesellschaft”] dibinātājs un direktors. „Vācijas kara flotes” Rīgas grupas biedrs, 1915. Gadā izsūtīts uz Ufas guberņu, par pretvalstisko darbību. Atgriezās un atjaunoja A/S „Rīgas svina un cinkkrāsu rūpniecības” uzņēmumu, statūti apstiprināti 06.04.1925. gadā.
Hamburgas ielā Nr. 9, Gr. 84/47 un 48, divu stāvu mūra vasaras savrupmāju būvējis Hermanis Petersens pēc arhitekta Kārļa Felsko 08.08.1908. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 09.06.1909. gadā.
Tā ir Bauskas sinagoga.
Labdien! Vai šajā baznīcā ir saglabājušās baznīcu grāmatas līdz 1881. gadam? Būšu pateicīgs, ja dosiet kādu ziņu. Ar cieņu, Emīls Brigmanis e-pasts: brigmanisemils@gmail.com
Tas ir Augšpils jeb Višgorodokas pilskalns; pašā Abrenē jeb Pitalovā pilskalna nav.
Atradās kādreizējā Slates pagastā, pie Siliem. Nav saglabājusies. Nostāsti par dedzinātāju, kas nodedzinājusi Silu ciemu.
Priede nav saglabājusies. Ar to saistās vairāki nostāsti.
Pēc visa tās nav Slates, bez Mazslates muižas rijas, kas agrāk Slates pagastā, tagad Rubenes pagastā. Patlaban to vietā krūmiem apaugusi akmeņu kaudze, bet ļaudis zina, ka tās paliekas no muižas.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka vienstāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars Augusts Hoffmans pēc arhitekta Fridriha Jeleja 02.06.1868. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 7a [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.7, Policija Nr. 82a], Gr.54/27. Koka zirgu staļļus būvējis Rīgas tirgotājs Robert’s Džon’s Hafferberg’s pēc arhitekta Gustava Vinklera 10.02.1881. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 14/16 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.14/16, Policija Nr. 136.],Gr,54/36. Koka pusotra stāvu savrupmāju būvējis mūrnieka amata meistars un būvuzņēmējs Augusts Hoffmans pēc arhitekta Viktora de Grabbe 19.11.1873. gadā apstiprināta projekta.
Brīvzemnieka ielā Nr. 2 [agrāk Marijas dzirnavu ielā Nr.2, Policija Nr. 106.a.],Gr,54/30. Koka vienstāvu dzīvojamo ēku pārbūvējis par pusotra stāvu īres namu Johans Leonhards Duersts (1840-1922), pēc arhitekta Alfreda Pilemana 11.02.1900. gadā apstiprināta projekta, pārbūve pabeigta 29.04.1900. gadā.
Корабль - клипер СТРЕЛОК из состава Учебного отряда Росс.Балтийского флота.
Ekskaralis apmetas Pēterpils viesnīca pretim pilīm, visiem maksājis ar 100 latiem, mazāk naudas vienības viņam nav bijusi, pirms aizbraukšanas ēda Vīnes šniceli uzdzerot vīnu, kuru garšoja speciālais „sēņu” vecis. 1938. gadā salaulājies ar Čehoslovākijas grāfieni, skaistuli Džeraldīnu Aponji.
Stokholmas kuģniecības Akciju Sabiedrības „SVEA” pasažieru tvaikonis ”Aeolus” 1928. gadā uzsācis reisus starp Rīgu un Stokholmu. Spriežot pēc Daugavas malas apstādījumiem, tas ir pēc 1938. gadā un ļaužu pūlis pavada Albānijas ekskaraļi Cogu ar karalieni Džeraldīnu un princi 1939. gadā 17. aprīlī.
Dmitrij, zviedriem nav tāda burta Æ, tāds ir dāņiem, norvēģiem, islandiešiem un fēriem. Nosaukums ir uzrakstīts pareizi un apzīmē vēja dievu.
Шведское написание ÆOLUS...у них есть такая буква(!)...
Латвийский пароход РАУНА. Владелец -"BRALI ZEBERGI"
Si vieta atrodas Erglos,Rigas iela 10,kur uz kara laika saspridzinatas baznicas pamatiem uzcelta pagasta parvaldes eka.
Raiņa bulvāris – 1856. gadā nosaukts par Troņmantnieka bulvāri, par godu Krievijas impērijas imperatoram Aleksandra II (1818-1881) dēlam troņmantniekam Nikolajam Aleksandra d, Romanovam (1843-1865), 1919. gadā īsu laika posmu tas nosaukts par Kārļa Marksa prospektu, par godu vācu ebreju izcelsmes vācu filozofam, žurnālistam, ekonomistam un revolucionāram Kārlim Heinriha d. Marksam (1818-1883) (Karl Heinrich Marx); 1920. gadā pārdēvēja par Raiņa bulvāri par godu latviešu dzejniekam, dramaturgam, tulkotājam, teātra darbiniekam un politiķim Jānim Pliekšānam (1865-1929). 1920. gada 14. aprīlī Rainis un Aspazija atgriežas Latvijā. Viņus sagaidīja stacijas laukumā, un pirmais brauciens Rīgā notika pa Raiņa bulvāri; 1942. gadā nosaukta par Alfrēda Rozenberga gatvi (Alfred Rosenberg Ring), par godu Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministram Alfrēdam Rozenbergam (1893-1946.)(Alfred Rosenberg); 1944. gadā atjaunots mūsdienu nosaukums.
Raiņa bulvāris Nr. 21, Gr. 5/42. Zemesgabalu, Pēterburgas priekšpilsētas 3 kvartālā, ar policijas Nr. 367, 1860.jos gados iegādājas īstenais valsts padomnieks Konstantīns Emīls fons Reinholds (Constantin Emil von Reinhold) un 1976. gadā pārdeva to savai sievai Amālijai fons Reinholds dzimušai Fleišmans (Amalie von Reinhold geb. Fleischmann), bet 1883. gadā kā zemesgabala īpašniece reģistrēta Amālija fons Stankevičs dzimusi fons Reinholds, Dr. med. Feliksa Vilhelma Gabrieļa fons Stankeviča (Felix Wilhelm Gabriel von Stankeviz) kundze. No šī laika līdz nacionalizācijai zemesgabals atrodas Stankeviču ģimenes īpašumā. Konstantīna fons Reinholda mīļotās meitas monogramma atrodas uz ēkas frontona un balkonu kaltajām metāla margām 1870. gadā namīpašnieks K. fons Reinholds pasūtīja arhitektam Rīgas Politehnikuma profesoram Arvīdam fons Strikam (Arved von Strjk) četru stāvu dzīvojamā nama ar mansardu projektu (apstiprināts 1870. gada 26.maijā). Ēka aizņem Arhitektu ielas un Raiņa bulvāra stūri un ar savām milzīgajām būvformām dominē pār kvartālu. Ēkas arhitektūra pielīdzināma Austrijas impērijas stilam. Tās eklektiskā fasāde papildināta ar pieciem frontoniem kas sadala mansarda stāvu. Savukārt katrs frontons veido atsevišķu vertikālu fasādes sadali rizalītos ar rustotiem pilastriem. Tie noslēdzas ar smagu barokālo bēniņu stāvu jumtu. Jumta apaļo logu ailes izceļ smaga liekta dzega ar akantu lapu veidojumu centrā. Torņa renesanses stila logam ir sandriku frontons, kurā attēlotas augļu vītnes. Starp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontStarp frontoniem atrodas divi mazāki trīsstūru frontoni, kuros atveidota monogramma „A.S.” Amālija fons Stankevičs.