Pēc atklātnes noformējuma stila spriežot, tā izdota līdz 1905.gadam.
No 1892. gada līdz Pirmajam pasaules karam Pulvertornis ir vācu studentu korporācijas "Rubonia" mītne.
Ēka K.Valdemāra 7. no 1937. līdz 1940. gadam piederēja tālbraucēju kapteinim, rēderejas "F.Grauds" īpašniekam Fricim Graudam (1888, Ķesterciems - 1942. Soļikamska).
Atklātne izdota līdz 1908. gadam. Attēlā Rīgas Latviešu biedrības vecā ēka. Arhitekts J.F.Baumanis. Kāpnes uz otrā stāva zāli piebūvētas 1897. gadā ēku pārbūvējot pēc arh. K.Pēkšēna projekta. Ēka 1908. gadā nodega.
Izgatavojot fotogrāfiju negatīvs izmantots apgrieztā veidā un iegūts spoguļattēls. Skatā no Daugavas kreisā krasta, Reformātu baznīcas un Jāņa baznīcas torņiem jābūt redzamiem tiltu kreisajā pusē.
Šie nav Antona Austriņa dzimtie "Lejas Kaikaši",kurus viņš bērnības atmiņu tēlojumu grāmatā "Puiškans"nosauca par "Skanuļiem" un romānā "Garā jūdze"par "Pūpuļiem" ,bet "Kalna Kaikaši"-arī viena no 6 kādreizējā Vecpiebalgas mācītājpagasta Kaikašu ciema zemnieku mājām.Muzejs atrodas "Lejas Kaikašos".
Atklātne izdota 1950-tajos gados. "Smilšu iela Rīgā" Māksliniece Z. Tālberga. Latvijas Valsts Izdevniecība.
Pēc atklātnes noformējuma stila spriežot, tā izdota līdz 1905.gadam.
Šādu atklātni esmu redzējis ar 1909. gada pasta zīmogu.
Pēc atklātnes noformējuma stila spriežot, tā izdota līdz 1905.gadam. No 1892. gada līdz Pirmajam pasaules karam Pulvertornis ir vācu studentu korporācijas "Rubonia" mītne.
Trīszvaigžņu torņa būvniecība tika pabeigta 1939.gada otrajā pusē. Attēlā redzams,ka zvaigznes no torņa vainagojuma jau okupācijas varas noņemtas.
Ēka K.Valdemāra 7. no 1937. līdz 1940. gadam piederēja tālbraucēju kapteinim, rēderejas "F.Grauds" īpašniekam Fricim Graudam (1888, Ķesterciems - 1942. Soļikamska).
Vecmīlgrāvis. Tālumā saskatāma Baltā baznīca.
Paldies kolēģei no LNB BCB par kartītes otrās puses izlasīšanu un muižas atpazīšanu. Nu re, Gulbēres muižas pils.
Nekas, izmainīju nosaukumu. Nu ir tikai muiža, ceru, ka Liezēres pagastā. gaidu atsaucamies cilvēku, kurš zina, kas šī par muižu.
Man jāatvainojas, bet tomēr! Attēlā redzamā ēka tomēr nebūs Mēdzūla. Nesen biju uz vietas un, diemžēl, pārliecinājos, ka esmu kļūdījies.
Paldies par vietas konkretizēšanu.
Paldies par aizrādījumu, sanācis dikti aplam. Izlaboju.
Pašreizējā Lielā Ezera iela.
Kļūdiņa nosaukumā - Kanceles kalniņš
Paldies par komentāru. Vai nebūs pareizi, ka tilts atrodas Sātos, bet ar pagastu viss ir kārtībā.
Precīzāk šis tilts atrodas Sātu pagastā
Paldies, ka atpazināt ēku. Nu varu nosaukt to pareizi.
Šī ēka atrodas Gulbenes novada Stāmerienā. Bijušais pagastnams, iepretim pastam.
Paldies par šo komentāru.
Paldies par labojumu un papilinājumu, ievietoju aprakstā.
Atklātne izdota līdz 1908. gadam. Attēlā Rīgas Latviešu biedrības vecā ēka. Arhitekts J.F.Baumanis. Kāpnes uz otrā stāva zāli piebūvētas 1897. gadā ēku pārbūvējot pēc arh. K.Pēkšēna projekta. Ēka 1908. gadā nodega.
Izgatavojot fotogrāfiju negatīvs izmantots apgrieztā veidā un iegūts spoguļattēls. Skatā no Daugavas kreisā krasta, Reformātu baznīcas un Jāņa baznīcas torņiem jābūt redzamiem tiltu kreisajā pusē.
Šie nav Antona Austriņa dzimtie "Lejas Kaikaši",kurus viņš bērnības atmiņu tēlojumu grāmatā "Puiškans"nosauca par "Skanuļiem" un romānā "Garā jūdze"par "Pūpuļiem" ,bet "Kalna Kaikaši"-arī viena no 6 kādreizējā Vecpiebalgas mācītājpagasta Kaikašu ciema zemnieku mājām.Muzejs atrodas "Lejas Kaikašos".
Paldies, ka atpazināt tiltu.
Tilts pār Stirnas upi (Stirnupi) pie Gudenieku muižas.