Fotogrāfija patiešām tapusi Miķeļdienas gadatirgus sakarā. Taču fotogrāfijā redzamie cilvēki ir pulcējušies pilsētas tirgus laukumā nevis, lai ko pirktu vai pārdotu, bet uz Jēkaba Baloža ceļojošā cirka trupas atrakcijām. Spriežot pēc lielā ļaužu pieplūduma, tā varētu būt pirmā reize, kad šis cirks viesojas Aizputē.
Aizmugurē kreisā pusē redzamās divstāvu mūra ēkas (tagadējā Atmodas ielā 16) otrā stāvā bija "Jaunā aptieka".
KĻŪDA! Iepriekšējais komentārs attiecas uz Aizputes apriņķa kooperatīva ēku Lielā [Atmodas] ielā 26.
Pareizi:
Anotācijā minētā ēka veciem aizputniekiem nebija vis „Šekumercenbergs”, bet „Šekumercenberģis”, un pirmās ziņas par šo vietu atrodamas jau 1843. gadā, kad baronese Jūlija fon Zakena pārdod par 10 sudraba rubļiem savu būvlaukumu starp Jelgavas un Boju [agrākais Kalvenes ielas nosaukums] ielām, sauktu par Trīsstūri, ratniekam Frīdriham Kristofam Langem, kurš tajā pašā gadā uzceļ te savu namu. Ebrejiem Hercenbergiem šis fotogrāfijā redzamais nams piederēja jau kopš 1894. gada. Kā pirmais - Žanno, tad Jozefs, pēc tam Jozefa mantinieki.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802.
Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā.
Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”.
Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai.
Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Lūk, kārtējā pastkarte, kas liek uzdot jautājumu - kas jāsaprot ar jēdzienu: "Zudusī Latvija", kā arī ar šķirkli: "Portreti"? Ja, kā zināms, Jānis Poruks mira 1911. gadā, kā gan pie viņa portreta var būt norāde: "[192-]"?
Tā kā šī ir Jāņa Rieksta 1907. gada fotogrāfijas 1920-to gadu reprodukcija, gribas precizēt, par ko tad īsti ir runa - par zudušajām pastkartēm un fotogrāfijām vai par tajās skatāmajām vietām un personām???
Pareizais nosaukums - Pēc dievkalpojuma.
Fotogrāfija patiešām tapusi Miķeļdienas gadatirgus sakarā. Taču fotogrāfijā redzamie cilvēki ir pulcējušies pilsētas tirgus laukumā nevis, lai ko pirktu vai pārdotu, bet uz Jēkaba Baloža ceļojošā cirka trupas atrakcijām. Spriežot pēc lielā ļaužu pieplūduma, tā varētu būt pirmā reize, kad šis cirks viesojas Aizputē. Aizmugurē kreisā pusē redzamās divstāvu mūra ēkas (tagadējā Atmodas ielā 16) otrā stāvā bija "Jaunā aptieka".
KĻŪDA! Iepriekšējais komentārs attiecas uz Aizputes apriņķa kooperatīva ēku Lielā [Atmodas] ielā 26. Pareizi: Anotācijā minētā ēka veciem aizputniekiem nebija vis „Šekumercenbergs”, bet „Šekumercenberģis”, un pirmās ziņas par šo vietu atrodamas jau 1843. gadā, kad baronese Jūlija fon Zakena pārdod par 10 sudraba rubļiem savu būvlaukumu starp Jelgavas un Boju [agrākais Kalvenes ielas nosaukums] ielām, sauktu par Trīsstūri, ratniekam Frīdriham Kristofam Langem, kurš tajā pašā gadā uzceļ te savu namu. Ebrejiem Hercenbergiem šis fotogrāfijā redzamais nams piederēja jau kopš 1894. gada. Kā pirmais - Žanno, tad Jozefs, pēc tam Jozefa mantinieki.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Tā noteikti nav 1930. gadu fotogrāfija. Izskatās pēc 1950. gadiem.
Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
Arodvidusskola pili atstāja 2001. gadā. 2011. gadā tā aizvien ir neapdzīvota, neapsaimniekota.
Sk. komentāru par Jāni Poruku.
Sk. komentāru par Jāni Poruku.
Vai tiešām 1930. gadi? Sk. komentāru par Jāni Poruku.
Vai nebūtu pareizi nosaukumā minēt autoru? Tas katrā ziņā atvieglotu meklēšanu.
Aleksandrs Apsītis ir vienīgi vinjetes autors. 20-to gadu fotogrāfija.
Aleksandrs Apsītis ir vienīgi vinjetes autors. Tas nevar būt 30-to gadu portrets.
Aleksandrs Apsītis ir vienīgi vinjetes autors.
Jāņa Riekstiņa [190?] fotogrāfijas reprodukcija.
Paldies par labojumu.
Paldies par gada labojumu un fotogrāfu.
Paldies par papildinājumu, ievietoju to aprakstā.
Paldies, ievietoju šo gadu.
Paldies par aizrādījumu, atliek rakstīt [190-], jo nezinām, kad tapis attēls.
Šajā fotogrāfijā redzamā ēka gan nebūs Zlēku muiža, tā būs Abavmuiža, kura atrodas pie Abavas ietekas Ventā.
Paldies par labojumu
Paldies par gada labojumu un papildinājumu ar fotogrāfu.
Padies par labojumu. Ievietoju aprakstā labojumu, to salīdzināju ar Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.,Zinātne, 2003.
Lūk, kārtējā pastkarte, kas liek uzdot jautājumu - kas jāsaprot ar jēdzienu: "Zudusī Latvija", kā arī ar šķirkli: "Portreti"? Ja, kā zināms, Jānis Poruks mira 1911. gadā, kā gan pie viņa portreta var būt norāde: "[192-]"? Tā kā šī ir Jāņa Rieksta 1907. gada fotogrāfijas 1920-to gadu reprodukcija, gribas precizēt, par ko tad īsti ir runa - par zudušajām pastkartēm un fotogrāfijām vai par tajās skatāmajām vietām un personām???