Elizabetes ielā Nr. 31, Gr. 19/91, četru stāvu mūra īres namu ar mansarda stāvu, ko cēlis būvuzņēmējs Johans Savickis pēc arhitekta Heinriha Šēla 05.08.1897. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 15, Gr. 18/12., divu stāvu koka dzīvojama ēka, ko cēlis būvuzņēmējs Johans savickis, pēc arhitekta Viktora de grabbe 17.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., divu stāvu koka dzīvojama un darbnīcas ēka, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta, priekšplāna Ernesta Arnala bijušais minerālūdeņu iestādes, dib. 1865. gadā, dārziņš ar strūklakas atliekam.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., dīvu stāvu mūra rūpnīcas ēku - piebūvi cēlis rūpnieks un tirgotājs Ernests Arnals, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 08.08.1873. gadā apstiprināta projekta.
Piebūve pie koka dzīvojamas un darbnīcas ēkas, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 18, Gr. 19/38., trīs stāvu mūra dzīvojamo īres namu cēlis Ludvigs Eihe, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 16.09.1877. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta, Strēlnieku ielas fasāde.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu dzīvojamo ēku būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Roberta Pfluga 03.05.1874. gadā apstiprināta projekta [redzama daļa no ēkas];
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Labojums ne Latvju bēt Latviešu:
Latviešu jaunatnes savienība * 14.01.1920. + 20.10.1936.
21.01.1925. pārdēvēta agrāk “Latviešu jaunatnes sabiedrība”
Sēlpils nodaļa * 23.11.1922.
Raiņa klubs * 17.03.1920. + 30.06.1934.
Sēlpils nodaļa * 19.02.1922.
Latvijas kultūras veicināšanas biedrība *12.05.1920. + 05.04.1941.
Salas Sēlpils nodaļa * 05.10.1924.
Sk. www.biographien.lv
Sēlpils pirmais dziedātāju koris dibināts 01.06.1919.
Vēlāk pagasta darbojas:
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Sēlpils nodaļas „Staburags” koris;
Raiņa kluba Sēlpils nodaļas koris;
Latvju jaunatnes savienības Sēlpils organizācijas koris.
24.061924. Sēlpils apvienoto kora 120 dziedātāji sarīkoja dziesmu svētkus Staburagā.
1926. gadā VI dziesmu svētkos piedalījās Raiņa kluba Sēlpils nodaļas koris, diriģents Pēteris Miezītis un Latvju jaunatnes savienības Sēlpils organizācijas koris, diriģents Grasbergs
Fotogrāfijas kreisajā apakšējā stūrī redzams precīzs uzņēmuma datums - 1919. gada 1. jūnijs.
Pirmajā rindā 2.no kreisās - Emīlija Aldiņa. Otrajā rindā 4. no kreisās - Alvīne Aldiņa, kopš 1922.g. 26.februāra - Ķipere. Trešajā rindā - 5. no kreisās - Anne Aldiņa.
Uz zemes, no kreisās puses atspiedies pret kora zīmi - Jānis Ķipers.
Papildus uzzināju, ka 2. rindā trešā no labās puses stāv Anne Aldiņa, bet 1. rindā pirmā no labās sēž Emīlija Aldiņa. Abas ir iepriekš minētās Alvīnes Aldiņas māsas.
Fotogrāfijā redzams dziedātāju koris 1920. gadā. Kora diriģents - skolotājs Vītoliņš.
Priekšplānā aug Latvijā lielākā zirgkastaņa - dižkoks.
Tiltiņa margas. No kāda materiāla tās darinātas?
Ta ir1934.gada bilde.
Tagad Džukstes kapos ir apskatāmas Džūkstes baznīcas drupas.
Elizabetes ielā Nr. 31, Gr. 19/91, četru stāvu mūra īres namu ar mansarda stāvu, ko cēlis būvuzņēmējs Johans Savickis pēc arhitekta Heinriha Šēla 05.08.1897. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 15, Gr. 18/12., divu stāvu koka dzīvojama ēka, ko cēlis būvuzņēmējs Johans savickis, pēc arhitekta Viktora de grabbe 17.07.1879. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., divu stāvu koka dzīvojama un darbnīcas ēka, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta, priekšplāna Ernesta Arnala bijušais minerālūdeņu iestādes, dib. 1865. gadā, dārziņš ar strūklakas atliekam.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., dīvu stāvu mūra rūpnīcas ēku - piebūvi cēlis rūpnieks un tirgotājs Ernests Arnals, pēc arhitekta Fridriha Jeleja 08.08.1873. gadā apstiprināta projekta. Piebūve pie koka dzīvojamas un darbnīcas ēkas, ko cēlis tapsētāju meistars Reinholds Lamberts, pēc arhitekta Heinriha Šēla 23.01.1864. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 18, Gr. 19/38., trīs stāvu mūra dzīvojamo īres namu cēlis Ludvigs Eihe, pēc arhitekta Viktora de Grabbe 16.09.1877. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta, Strēlnieku ielas fasāde.
Dzirnavu ielā Nr. 16, Gr. 19/39., Rīgas VIII pasta un telefona kantora III telefona apakšcentrāles būvniecība, pēc arhitekta Dāvida Zariņa 08.09.1938. gadā apstiprināta projekta.
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu dzīvojamo ēku būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Roberta Pfluga 03.05.1874. gadā apstiprināta projekta [redzama daļa no ēkas]; Dzirnavu ielā Nr. 17/21, Gr. 19/22-23; Koka divu stāvu savrupmāju būvējis Rātu smēru fabrikas īpašnieks Georgs Tālheims [Thalheim], pēc arhitekta Gustava Vinklera 30.06.1876. gadā apstiprināta projekta [priekšplānā].
Paldies par labojumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par komentāru. Ne attēla nosaukumā, ne pievienotajā anotācijā nav teikts, ka fotogrāfijā būtu redzama Esplanāde.
Hartmaņa muižas vārti.
Tā nav Esplanāde, bet Strēlnieku dārzs
Labojums ne Latvju bēt Latviešu: Latviešu jaunatnes savienība * 14.01.1920. + 20.10.1936. 21.01.1925. pārdēvēta agrāk “Latviešu jaunatnes sabiedrība” Sēlpils nodaļa * 23.11.1922. Raiņa klubs * 17.03.1920. + 30.06.1934. Sēlpils nodaļa * 19.02.1922. Latvijas kultūras veicināšanas biedrība *12.05.1920. + 05.04.1941. Salas Sēlpils nodaļa * 05.10.1924. Sk. www.biographien.lv
Sēlpils pirmais dziedātāju koris dibināts 01.06.1919. Vēlāk pagasta darbojas: Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Sēlpils nodaļas „Staburags” koris; Raiņa kluba Sēlpils nodaļas koris; Latvju jaunatnes savienības Sēlpils organizācijas koris. 24.061924. Sēlpils apvienoto kora 120 dziedātāji sarīkoja dziesmu svētkus Staburagā. 1926. gadā VI dziesmu svētkos piedalījās Raiņa kluba Sēlpils nodaļas koris, diriģents Pēteris Miezītis un Latvju jaunatnes savienības Sēlpils organizācijas koris, diriģents Grasbergs
Fotogrāfijas kreisajā apakšējā stūrī redzams precīzs uzņēmuma datums - 1919. gada 1. jūnijs. Pirmajā rindā 2.no kreisās - Emīlija Aldiņa. Otrajā rindā 4. no kreisās - Alvīne Aldiņa, kopš 1922.g. 26.februāra - Ķipere. Trešajā rindā - 5. no kreisās - Anne Aldiņa. Uz zemes, no kreisās puses atspiedies pret kora zīmi - Jānis Ķipers.
Šajā attēlā gan redzams Latvijas armijas formastērpā. Iespējams, pirms iestāšanās aizsargos.
Papildus uzzināju, ka 2. rindā trešā no labās puses stāv Anne Aldiņa, bet 1. rindā pirmā no labās sēž Emīlija Aldiņa. Abas ir iepriekš minētās Alvīnes Aldiņas māsas. Fotogrāfijā redzams dziedātāju koris 1920. gadā. Kora diriģents - skolotājs Vītoliņš.
Paldies par komentaru.
Ja,es zinu,nepareizi aizpildiju.ka var izlabot?