Vai banka ir bijusi "Centrālā" - to nezinu, bet "Latvijas banka" tā noteikti nav bijusi. Kā gan cariskajā Krievijā varēja būt banka ar šādu nosaukumu ? Varbūt Kurzemes guberņas banka vai tamlīdzīgi. Latvijas vārdu oficiālu iestāžu vai uzņēmumu nosaukumos tolaik lietot nevarēja.
Kur jūs te redzat "Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu"? Bildē redzama Svētā Nikolaja baznīca (vai, ja jums vairāk patīk, Vienības baznīca) Mātera ielā...
Tā pati kļūda:
https://zudusilatvija.lv/objects/object/18467/
L. Nometņu ielā Nr. 47 [pa labi], Gr. 59/75, piecu stāvu mūra ēku celis Jānis Feldmanis pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa 17.03.1909. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 06.10.191o. gadā; L. Nometņu ielā Nr. 49 [pa kreisi], Gr. 57/80, piecu stāvu mūra ēku cēlusi atraitne Luiza Cimmermanis pēc arhitekta (tehniķa) Indriķa Devendrusa 11.11.1911. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 04.02.1913. gadā; Lapu ielā Nr. 12., Gr. 58/136.,(pa kreisi) divu stāvu koka ēku celusi Jūlianna Strauhamnis, pēc arhitekta Jūliusa Hāgena 16.09.1897. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 26.06./1898. gadā.
Šajā fotogrāfijā redzamā ēka ir dzīva, gan ne tik labā stāvoklī. Tajā dzīvo cilvēki. Bet tā nav Zlēku Abavmuiža. Attēlā redzamās mājas sauc " Šalkas" , un tā ir bijusī kungu medību pils, mežniecība dažādos laikos.
Anotācijā radies pārpratums. Šēnfelds (kopš 1940. gada Skaistlauks) nav tas, kurš pirmajā rindā pirmais stāv, bet gan tas, kurš sēž jeb vispār 1. rindā pirmais. Savukārt Kalniņš ir 1. rindā trešais (L.k.o.k.).
Fotogrāfija neatbilst 1936. gada 18. novembra svinību aprakstam 1936. gada presē un arī tās dienas fotoattēliem - todien Rīgas ielas un laukumus klājis neliels sniedziņš.
Starp Ulmani un Balodi redzams satiksmes ministrs Bernhards Einbergs.
Par to, ka tas nav 1936. gada 15. maijs, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā.
Par to, ka tā nav Rīga 1936. gada 15. maijā, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā.
Berķis bija armijas komandieris, Balodis - kara ministrs.
Atklātnē redzama Virķēnu muiža, kas atrodas 5 km no Rūjienas, šobrīd Vilpulkas pagasta teritorijā. Skats no ēkas otras puses, ne no ieejas fasādes. Priekšplānā Virķītes upe. Dzīvoju muižā 14 gadus no 1973.gada un pa otrā stāva logiem varēju attēlā redzamās lapegles galotnē vērot stārķus ligzdā.
Tolaik muižā bija Rūjienas tehniskā skola Nr.5, vēlāk pārdēvēta par 68.profesionāli tehnisko vidusskolu.
Vai banka ir bijusi "Centrālā" - to nezinu, bet "Latvijas banka" tā noteikti nav bijusi. Kā gan cariskajā Krievijā varēja būt banka ar šādu nosaukumu ? Varbūt Kurzemes guberņas banka vai tamlīdzīgi. Latvijas vārdu oficiālu iestāžu vai uzņēmumu nosaukumos tolaik lietot nevarēja.
Nevis "Centrālās", bet Latvijas bankas ēka: https://zudusilatvija.lv/lv/objects/object/10797/
Vēl varētu piebilst: Katoļu iela.
Vēl varētu piebilst: Katoļu iela.
Kur jūs te redzat "Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu"? Bildē redzama Svētā Nikolaja baznīca (vai, ja jums vairāk patīk, Vienības baznīca) Mātera ielā... Tā pati kļūda: https://zudusilatvija.lv/objects/object/18467/
L. Nometņu ielā Nr. 47 [pa labi], Gr. 59/75, piecu stāvu mūra ēku celis Jānis Feldmanis pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa 17.03.1909. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 06.10.191o. gadā; L. Nometņu ielā Nr. 49 [pa kreisi], Gr. 57/80, piecu stāvu mūra ēku cēlusi atraitne Luiza Cimmermanis pēc arhitekta (tehniķa) Indriķa Devendrusa 11.11.1911. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 04.02.1913. gadā; Lapu ielā Nr. 12., Gr. 58/136.,(pa kreisi) divu stāvu koka ēku celusi Jūlianna Strauhamnis, pēc arhitekta Jūliusa Hāgena 16.09.1897. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 26.06./1898. gadā.
Paldies par fotogrāfijā redzamo personu atpazīšanu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par komentāru, izdzēsīšu dubultnieku.
Paldies par labojumu.
Paldies par komentāru. Precizēšu informāciju.
Paldies par labojumu, precizēšu aprakstu no informācijas iesniedzēja.
Paldies par komentāru. Šādu informāciju iesniedza fotogrāfijas oriģināla glabātāja.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru.
Paldies par precizējošu komentāru.
Šajā fotogrāfijā redzamā ēka ir dzīva, gan ne tik labā stāvoklī. Tajā dzīvo cilvēki. Bet tā nav Zlēku Abavmuiža. Attēlā redzamās mājas sauc " Šalkas" , un tā ir bijusī kungu medību pils, mežniecība dažādos laikos.
Kāda gan 1937. gada jūnijā aizsargu 10 gadu jubileja?
Anotācijā radies pārpratums. Šēnfelds (kopš 1940. gada Skaistlauks) nav tas, kurš pirmajā rindā pirmais stāv, bet gan tas, kurš sēž jeb vispār 1. rindā pirmais. Savukārt Kalniņš ir 1. rindā trešais (L.k.o.k.).
Fotogrāfija neatbilst 1936. gada 18. novembra svinību aprakstam 1936. gada presē un arī tās dienas fotoattēliem - todien Rīgas ielas un laukumus klājis neliels sniedziņš. Starp Ulmani un Balodi redzams satiksmes ministrs Bernhards Einbergs.
Precizēju - tā nav Latvijas armijas parāde 1936. gada 15. maijā Bauskā.
Par to, ka tas nav 1936. gada 15. maijs, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā.
Par to, ka tā nav Rīga 1936. gada 15. maijā, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā. Berķis bija armijas komandieris, Balodis - kara ministrs.
Atklātnē redzama Virķēnu muiža, kas atrodas 5 km no Rūjienas, šobrīd Vilpulkas pagasta teritorijā. Skats no ēkas otras puses, ne no ieejas fasādes. Priekšplānā Virķītes upe. Dzīvoju muižā 14 gadus no 1973.gada un pa otrā stāva logiem varēju attēlā redzamās lapegles galotnē vērot stārķus ligzdā. Tolaik muižā bija Rūjienas tehniskā skola Nr.5, vēlāk pārdēvēta par 68.profesionāli tehnisko vidusskolu.
Jau publicēts attēls: https://zudusilatvija.lv/objects/object/6211/