Anotācijā radies pārpratums. Šēnfelds (kopš 1940. gada Skaistlauks) nav tas, kurš pirmajā rindā pirmais stāv, bet gan tas, kurš sēž jeb vispār 1. rindā pirmais. Savukārt Kalniņš ir 1. rindā trešais (L.k.o.k.).
Fotogrāfija neatbilst 1936. gada 18. novembra svinību aprakstam 1936. gada presē un arī tās dienas fotoattēliem - todien Rīgas ielas un laukumus klājis neliels sniedziņš.
Starp Ulmani un Balodi redzams satiksmes ministrs Bernhards Einbergs.
Par to, ka tas nav 1936. gada 15. maijs, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā.
Par to, ka tā nav Rīga 1936. gada 15. maijā, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā.
Berķis bija armijas komandieris, Balodis - kara ministrs.
Atklātnē redzama Virķēnu muiža, kas atrodas 5 km no Rūjienas, šobrīd Vilpulkas pagasta teritorijā. Skats no ēkas otras puses, ne no ieejas fasādes. Priekšplānā Virķītes upe. Dzīvoju muižā 14 gadus no 1973.gada un pa otrā stāva logiem varēju attēlā redzamās lapegles galotnē vērot stārķus ligzdā.
Tolaik muižā bija Rūjienas tehniskā skola Nr.5, vēlāk pārdēvēta par 68.profesionāli tehnisko vidusskolu.
Tribīnē Liepājas - Glūdas dzelzceļa būvdarbu vadītājs inženieris Jānis Leimanis (1881-1967 Stokholmā).
Labā pusē 1. no kungiem cilindros Ministru prezidents Hugo Celmiņš (1877-1941, nošauts Ļifortovas cietumā Maskavā), 2. Valsts prezidents Gustavs Zemgals (1971-1939).
Domājams, anotācijās vajadzētu minēt vārdā visas Zudušajā Latvijā ievietotajās fotogrāfijās sazīmētās personas, kā tas, piemēram, ir šajā fotogrāfijā. Pretējā gadījumā mēs riskējam atmiņas par šiem cilvēkiem pazaudēt neatgriezeniski. Turklāt ne gluži korekti minēts, ka ģenerālis Dankers ir sēdošo "vidū".
No kr. p. 1. Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālis Oskars Dankers,
2. Liepājas prefekts Fricis Šāberts (1885-?), apcietināts 15.08.40.,
3. Liepājas pilsētas vecākais Evalds Rimbenieks (1888-1944 Vjatlagā),
4. Liepājas pilsētas vecākā biedrs Aleksandrs Ozoliņš (1884-1941 Vjatlagā),
5. Liepājas garnizona štāba pr-ks pulkvedis Edgars Plūcis (1891-1942 Vjatlagā, nošauts 10.01.42.),
6. Liepājas pilsētas valdes loceklis atv. virsnieks Jānis Mežciems, 1919. g. jūl. iecelts par Armijas virspavēlnieka sevišķo uzdevumu virsnieku, Studentu bataljona kapteinis, LKOK (1889-1957 Vācijā),
7. Liepājas pilsētas valdes loceklis A. Krūklis (tuvāku ziņu trūkst).
Ja izdevējs pastkartei devis nosaukumu "Pie Klosterkalna", vai mūsdienu nosaukumam nevajadzētu būt "Pie pilskalna", jo no paša pilkalna taču maz kas redzams? Turklāt anotācija nesniedz skaidrojumu pastkartes oriģinālajam nosaukumam.
Kāda gan 1937. gada jūnijā aizsargu 10 gadu jubileja?
Anotācijā radies pārpratums. Šēnfelds (kopš 1940. gada Skaistlauks) nav tas, kurš pirmajā rindā pirmais stāv, bet gan tas, kurš sēž jeb vispār 1. rindā pirmais. Savukārt Kalniņš ir 1. rindā trešais (L.k.o.k.).
Fotogrāfija neatbilst 1936. gada 18. novembra svinību aprakstam 1936. gada presē un arī tās dienas fotoattēliem - todien Rīgas ielas un laukumus klājis neliels sniedziņš. Starp Ulmani un Balodi redzams satiksmes ministrs Bernhards Einbergs.
Precizēju - tā nav Latvijas armijas parāde 1936. gada 15. maijā Bauskā.
Par to, ka tas nav 1936. gada 15. maijs, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā.
Par to, ka tā nav Rīga 1936. gada 15. maijā, ikviens var pārliecināties, ja ielūkojas laikraksta "Latvijas Kareivis" 1936. gada 17. maija numurā vai žurnāla "Atpūta" 22. maija numurā. Berķis bija armijas komandieris, Balodis - kara ministrs.
Atklātnē redzama Virķēnu muiža, kas atrodas 5 km no Rūjienas, šobrīd Vilpulkas pagasta teritorijā. Skats no ēkas otras puses, ne no ieejas fasādes. Priekšplānā Virķītes upe. Dzīvoju muižā 14 gadus no 1973.gada un pa otrā stāva logiem varēju attēlā redzamās lapegles galotnē vērot stārķus ligzdā. Tolaik muižā bija Rūjienas tehniskā skola Nr.5, vēlāk pārdēvēta par 68.profesionāli tehnisko vidusskolu.
Jau publicēts attēls: https://zudusilatvija.lv/objects/object/6211/
Jau atkal publicēts attēls: https://zudusilatvija.lv/objects/object/6196/
Šobrīd skolu sauc par Amatas pamatskolu
no kreisaas puses-klepii Edite,talak Dzidra(zolotehnike),Janis(kombainieris-mehanizators)Ozoli.
no labas puses-Janis Ozols,Edite(kleepii),Dzidra,Uldis,Anna,Rudis Ozoli.
Aizkraukles viduslaiku ordeņpils drupas atrodas Aizkraukles pagastā Daugavas krastā pie Kariekstes ietekas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Tribīnē Liepājas - Glūdas dzelzceļa būvdarbu vadītājs inženieris Jānis Leimanis (1881-1967 Stokholmā). Labā pusē 1. no kungiem cilindros Ministru prezidents Hugo Celmiņš (1877-1941, nošauts Ļifortovas cietumā Maskavā), 2. Valsts prezidents Gustavs Zemgals (1971-1939).
Izdevās noskaidrot precīzu datumu - 1939. gada 29. maijs.
Pareizais fotogrāfijas tapšanas laiks ir 1939. gada 29. maijs.
Domājams, anotācijās vajadzētu minēt vārdā visas Zudušajā Latvijā ievietotajās fotogrāfijās sazīmētās personas, kā tas, piemēram, ir šajā fotogrāfijā. Pretējā gadījumā mēs riskējam atmiņas par šiem cilvēkiem pazaudēt neatgriezeniski. Turklāt ne gluži korekti minēts, ka ģenerālis Dankers ir sēdošo "vidū". No kr. p. 1. Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālis Oskars Dankers, 2. Liepājas prefekts Fricis Šāberts (1885-?), apcietināts 15.08.40., 3. Liepājas pilsētas vecākais Evalds Rimbenieks (1888-1944 Vjatlagā), 4. Liepājas pilsētas vecākā biedrs Aleksandrs Ozoliņš (1884-1941 Vjatlagā), 5. Liepājas garnizona štāba pr-ks pulkvedis Edgars Plūcis (1891-1942 Vjatlagā, nošauts 10.01.42.), 6. Liepājas pilsētas valdes loceklis atv. virsnieks Jānis Mežciems, 1919. g. jūl. iecelts par Armijas virspavēlnieka sevišķo uzdevumu virsnieku, Studentu bataljona kapteinis, LKOK (1889-1957 Vācijā), 7. Liepājas pilsētas valdes loceklis A. Krūklis (tuvāku ziņu trūkst).
Ja izdevējs pastkartei devis nosaukumu "Pie Klosterkalna", vai mūsdienu nosaukumam nevajadzētu būt "Pie pilskalna", jo no paša pilkalna taču maz kas redzams? Turklāt anotācija nesniedz skaidrojumu pastkartes oriģinālajam nosaukumam.
No kurienes šāds nosaukums - Lauksaimnieku ciems? Pastkartes izdevējs to nosaucis - "Kādas Kurzemes mācītājmuižas saimniecības sēta"!
Ši atklātne liekas redzēta: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18864/
Šis attēls arī jau bijis: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17989/