Tas bija 3 posmu tērauda tilts, kas balstījās uz 4 akmens balstiem. Tilta garums 279 metri, augstums - 30 metri.
Tilta klājums dalījās piecās joslās. Vidū atradās dzelzceļa līnija (sākotnēji paredzētās 600 mm šaursliežu līnijas vietā tika uzbūvēta 1524 mm platsliežu līnija), kas savienoja Krustpils un Jēkabpils stacijas, lai varētu lēti un ērti transportēt preču sūtījumus starp Rīgu un lauku pagastiem, kā arī rudeņos bietes uz cukurfabriku. Abās pusēs sliedēm atradās braucamās daļas, kas bija paredzētas pajūgiem un automobiļiem. Tās bija pietiekami platas, taču drošības apsvērumu dēļ vilciena pārvietošanās laikā braucamās daļas tika slēgtas. Gar abām tilta malām atradās gājēju ietves.
Atklātnes priekšā redzama toreizējā Krasta, tagadējā Pļaviņu iela, kura, šķērsojot tuneli-caurbrauktuvi turpinājās tilta citā pusē.
Atslēgas vārds: Toreiz Krasta iela, tagad Pļaviņu iela (Jēkabpils)
Divas lielākās ēkas ir saglabājušās, fotografēts no pils torņa. Redzama nav Daugava, bet priekšplānā Dzirnavu dīķis (alternatīvais nosaukums Pils dīķis), bet tālumā Donaviņa (upe). Redzams arī gājēju tilts, kas šķērsoja dīķi, savienojot ēkas un pretī esošo apbūvi muižas jeb pils parka teritorijā. Šis tilts nav saglabājies.
Līdz ar to atslēgas vārds Daugava (upe) ņemams ārā, tā vietā izmantojams Donaviņa (upe), Dzirnavu dīķis jeb Pils dīķis (Jēkabpils)
Prāvests Staņislavs Čužāns kalpoja Bebrenes draudzē kopš 1982. gada līdz savai nāvei 2010. gada 2. septembrī. Apbedīts Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas dārzā 6. septembrī.
Staņislavs Čužāns bija katoļu priesteris, aizvadot priesterībā 65 gadus. Izsūtījumā Sibīrijā pavadīti 6,8 gadi, kur noturēti 1842 dievkalpojumi.
Pēc Rīgas Garīgā semināra absolvēšanas garīdznieks kalpojis Ludzas, Ezersmuižas, Beresnes, Augškalnes, Indricas, Bebrenes un citās draudzēs.
No 1992. gada priesteris Daugavpils Mūzikas vidusskolā skoloja jaunos ērģelniekus. Savukārt draudžu ērģelniekiem Bebrenes baznīcā viņš rīkoja kursus.
Diezgan komisks fotogrāfijas nosaukums. Salīdzinājumam - "brauciens ar zirgu ratos". Attēlā redzamās kamanas kādreiz sauca par zirga kamanām, tātad - brauciens zirga kamanās.
Šķiet, nav pamata grozīt fotogrāfijas otrā pusē rakstīto: "Tērpu skate", nevis "Teatralizēts uzvedums".
Konkrētajā attēlā, kā lasāms turpat, redzamas dāmas senās Anglijas tērpos. Minēts, ka kreisā pusē ir advokāta [Aleksandra Frīdriha Vilhelma] Muso kundze. Abi Muso atstāja Latviju 1939. gada nogalē.
Šķiet, nav pamata grozīt fotogrāfijas otrā pusē rakstīto: "Tērpu skate", nevis "Teatralizēts uzvedums".
Konkrētajā attēlā redzamas dāmas ampīra kleitās, ko demonstrē (no kreisās): baronese Ēlzena, Detlefas jaunkundze un baronese fon Tīzenhauzena. Turklāt pēdējā, kā redzams, mēģinājusi līdzināties gleznā redzamajai sievietei. Visas trīs tērpu demonstrētājas atstāja Latviju 1939. gada nogalē.
1927.gadā bijušā Piksāru krogus ēkas galā piebūvēja krejošanas punktu, jeb krejotavu(baltiem ķiegeļiem apmūrēta), kura pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās piederēja Kārķu piensaimnieku sabiedrībai. Piksāru krejotava darbojās arī padomju, jeb kolhozu laikā.
Šis ir Ģeru(Jeru), jeb Lauvas tilts. Celts 1937.-1938.gadā. Nav zināms, ka 1944.gada septembrī vācieši šo tiltu būtu spridzinājuši. Pēc visa spriežot, fotografēts no Rūjienas puses un 1938.gada otrajā pusē, pēc tilta nodošanas ekspluatācijā. No akmeņu stiprinājiem abās tilta pusēs šobrīd gandrīz nekas nav palicis pāri.
Fotogrāfijas nosaukumā no vārda "Kordiriģenti" svītrojami pirmie trīs burti, jo Latvijā pirmā profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" dibinātājs un ilggadējs vadītājs izcilais latviešu pūtēju orķestru diriģents, komponists, trombonists un pedagogs Gunārs Ordelovskis NEBIJA kordiriģents.
Attēlā no kreisās: Haralds Mednis (1906-200), Gunārs Ordelovskis (1927-1990), Edgars Račevskis (1936),Profesora Jāzepa Vītola atraitne -dziedātāja, pianiste Annija Vītola(1890-1982), Imants Kokars (1921-2011), LPSR kultūras ministrs Vladimirs (nevis Vladislavs!) Kaupužs (1925).
Tas tiešām ir tilts par Sedas upi. Fotografēts septiņdesmitajos gados, kad arī šajā posmā iztaisnoja un noasfaltēja šoseju Valmiera - Rūjiena. Aiz tilta uzreiz pa kreisi nogrežas vecā Valmieras - Rūjienas neasfaltētā šoseja.
Šī ir Ģeru, jeb Lauvas tilta celtniecība Rūjienā 1937.gadā, jo tad tika uzsākti celtniecības darbi, kurus ziemā pārtrauca. 1938.gada jūlijā šo tiltu nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Jeru pagasta puses. Labajā pusē redzama t.s. Brambata māja, jeb Pērnavas iela 1, bet kreisajā pusē nedaudz redzama Pērnavas iela 2, jeb Cīruļa māja, un Pērnavas iela 4 (Alfrēdam cīrulim piederošas "Raibās dzirnavas").
Tilta būves vieta ir Rūjiena, bet notiek tas 1937. gadā, jo tad arī uzsāka šī, Jeru tilta būvi. 1838.gada jūlijā tiltu jau nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Rūjienas puses. Kreisajā malā redzams vecais, 1921.gadā būvētais koka tilts.
Attēlā redzamais tilts tiešām ir par Rūjas upi autoceļā Valmiera - Rūjiena, bet celts ir nevis 1924. gadā, bet gan 1937.-1938. gadā pēc būvinženiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera, Ērika Vikmaņa(1901.-1964.) projekta. Pirms tam tur blakus bija koka tilts, ko pie "Raibām dzirnavām" uzcēla 1921. gadā. Tajos laikos tas saucās Ģeru, jeb Lauvas tilts. Ģeru tamdēl, ka upes otrā pusē sākās Ģeru, tagadējos laikos Jeru, pagasts,un uzreiz aiz tilta bija pagasta nams, bet Lauvas tamdēļ,ka blakus bija rūjieniešu iecienīta atpūtas vieta - Lauvas līcis. Šoseju iztaisnoja un vecā koka tilta uzbēruma vieta Rūjienas pusē vēl tagad ir redzama. Tilts ir 42 metrus gars un tā laika cenās izmaksāja nodokļu maksātājiem Ls 60 000;-.
Šķiet, ka anotācijas autors ir aprakstījis kādu citu personu, nevis LPSR MP priekšsēdētāja vietnieku un vienlaikus LPSR ārlietu ministru Viktoru Krūmiņu, kas redzams sarunājamies ar Raimondu Paulu.
P.S. Šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija, kurā redzami II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieki 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku laikā 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Starp skatītājiem 1. rindas kreisā pusē pamanāmi kungi cilindros - otrais no kreisās ir svētku padomes goda priekšsēdētājs Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš šos dziesmu svētkus atklāja.
Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodors Reitera vadībā.
Tas bija 3 posmu tērauda tilts, kas balstījās uz 4 akmens balstiem. Tilta garums 279 metri, augstums - 30 metri. Tilta klājums dalījās piecās joslās. Vidū atradās dzelzceļa līnija (sākotnēji paredzētās 600 mm šaursliežu līnijas vietā tika uzbūvēta 1524 mm platsliežu līnija), kas savienoja Krustpils un Jēkabpils stacijas, lai varētu lēti un ērti transportēt preču sūtījumus starp Rīgu un lauku pagastiem, kā arī rudeņos bietes uz cukurfabriku. Abās pusēs sliedēm atradās braucamās daļas, kas bija paredzētas pajūgiem un automobiļiem. Tās bija pietiekami platas, taču drošības apsvērumu dēļ vilciena pārvietošanās laikā braucamās daļas tika slēgtas. Gar abām tilta malām atradās gājēju ietves.
Atklātnes priekšā redzama toreizējā Krasta, tagadējā Pļaviņu iela, kura, šķērsojot tuneli-caurbrauktuvi turpinājās tilta citā pusē. Atslēgas vārds: Toreiz Krasta iela, tagad Pļaviņu iela (Jēkabpils)
Divas lielākās ēkas ir saglabājušās, fotografēts no pils torņa. Redzama nav Daugava, bet priekšplānā Dzirnavu dīķis (alternatīvais nosaukums Pils dīķis), bet tālumā Donaviņa (upe). Redzams arī gājēju tilts, kas šķērsoja dīķi, savienojot ēkas un pretī esošo apbūvi muižas jeb pils parka teritorijā. Šis tilts nav saglabājies. Līdz ar to atslēgas vārds Daugava (upe) ņemams ārā, tā vietā izmantojams Donaviņa (upe), Dzirnavu dīķis jeb Pils dīķis (Jēkabpils)
Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps (bija kļūda)
Vieta:Jēkabpils (tā būs pareizi)
Prāvests Staņislavs Čužāns kalpoja Bebrenes draudzē kopš 1982. gada līdz savai nāvei 2010. gada 2. septembrī. Apbedīts Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas dārzā 6. septembrī. Staņislavs Čužāns bija katoļu priesteris, aizvadot priesterībā 65 gadus. Izsūtījumā Sibīrijā pavadīti 6,8 gadi, kur noturēti 1842 dievkalpojumi. Pēc Rīgas Garīgā semināra absolvēšanas garīdznieks kalpojis Ludzas, Ezersmuižas, Beresnes, Augškalnes, Indricas, Bebrenes un citās draudzēs. No 1992. gada priesteris Daugavpils Mūzikas vidusskolā skoloja jaunos ērģelniekus. Savukārt draudžu ērģelniekiem Bebrenes baznīcā viņš rīkoja kursus.
Diezgan komisks fotogrāfijas nosaukums. Salīdzinājumam - "brauciens ar zirgu ratos". Attēlā redzamās kamanas kādreiz sauca par zirga kamanām, tātad - brauciens zirga kamanās.
Šķiet, nav pamata grozīt fotogrāfijas otrā pusē rakstīto: "Tērpu skate", nevis "Teatralizēts uzvedums". Konkrētajā attēlā, kā lasāms turpat, redzamas dāmas senās Anglijas tērpos. Minēts, ka kreisā pusē ir advokāta [Aleksandra Frīdriha Vilhelma] Muso kundze. Abi Muso atstāja Latviju 1939. gada nogalē.
Šķiet, nav pamata grozīt fotogrāfijas otrā pusē rakstīto: "Tērpu skate", nevis "Teatralizēts uzvedums". Konkrētajā attēlā redzamas dāmas ampīra kleitās, ko demonstrē (no kreisās): baronese Ēlzena, Detlefas jaunkundze un baronese fon Tīzenhauzena. Turklāt pēdējā, kā redzams, mēģinājusi līdzināties gleznā redzamajai sievietei. Visas trīs tērpu demonstrētājas atstāja Latviju 1939. gada nogalē.
1927.gadā bijušā Piksāru krogus ēkas galā piebūvēja krejošanas punktu, jeb krejotavu(baltiem ķiegeļiem apmūrēta), kura pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās piederēja Kārķu piensaimnieku sabiedrībai. Piksāru krejotava darbojās arī padomju, jeb kolhozu laikā.
Šis ir Ģeru(Jeru), jeb Lauvas tilts Rūjienā, ko cēla 1937.-1938.gadā.
Šis ir Ģeru(Jeru), jeb Lauvas tilts. Celts 1937.-1938.gadā. Nav zināms, ka 1944.gada septembrī vācieši šo tiltu būtu spridzinājuši. Pēc visa spriežot, fotografēts no Rūjienas puses un 1938.gada otrajā pusē, pēc tilta nodošanas ekspluatācijā. No akmeņu stiprinājiem abās tilta pusēs šobrīd gandrīz nekas nav palicis pāri.
Fotogrāfijas nosaukumā no vārda "Kordiriģenti" svītrojami pirmie trīs burti, jo Latvijā pirmā profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" dibinātājs un ilggadējs vadītājs izcilais latviešu pūtēju orķestru diriģents, komponists, trombonists un pedagogs Gunārs Ordelovskis NEBIJA kordiriģents. Attēlā no kreisās: Haralds Mednis (1906-200), Gunārs Ordelovskis (1927-1990), Edgars Račevskis (1936),Profesora Jāzepa Vītola atraitne -dziedātāja, pianiste Annija Vītola(1890-1982), Imants Kokars (1921-2011), LPSR kultūras ministrs Vladimirs (nevis Vladislavs!) Kaupužs (1925).
Tas tiešām ir tilts par Sedas upi. Fotografēts septiņdesmitajos gados, kad arī šajā posmā iztaisnoja un noasfaltēja šoseju Valmiera - Rūjiena. Aiz tilta uzreiz pa kreisi nogrežas vecā Valmieras - Rūjienas neasfaltētā šoseja.
Šī ir Ģeru, jeb Lauvas tilta celtniecība Rūjienā 1937.gadā, jo tad tika uzsākti celtniecības darbi, kurus ziemā pārtrauca. 1938.gada jūlijā šo tiltu nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Jeru pagasta puses. Labajā pusē redzama t.s. Brambata māja, jeb Pērnavas iela 1, bet kreisajā pusē nedaudz redzama Pērnavas iela 2, jeb Cīruļa māja, un Pērnavas iela 4 (Alfrēdam cīrulim piederošas "Raibās dzirnavas").
Tilta būves vieta ir Rūjiena, bet notiek tas 1937. gadā, jo tad arī uzsāka šī, Jeru tilta būvi. 1838.gada jūlijā tiltu jau nodeva ekspluatācijā. Fotografēts no Rūjienas puses. Kreisajā malā redzams vecais, 1921.gadā būvētais koka tilts.
Šo koka tiltu uzcēla 1921.gadā
Attēlā redzamais tilts tiešām ir par Rūjas upi autoceļā Valmiera - Rūjiena, bet celts ir nevis 1924. gadā, bet gan 1937.-1938. gadā pēc būvinženiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera, Ērika Vikmaņa(1901.-1964.) projekta. Pirms tam tur blakus bija koka tilts, ko pie "Raibām dzirnavām" uzcēla 1921. gadā. Tajos laikos tas saucās Ģeru, jeb Lauvas tilts. Ģeru tamdēl, ka upes otrā pusē sākās Ģeru, tagadējos laikos Jeru, pagasts,un uzreiz aiz tilta bija pagasta nams, bet Lauvas tamdēļ,ka blakus bija rūjieniešu iecienīta atpūtas vieta - Lauvas līcis. Šoseju iztaisnoja un vecā koka tilta uzbēruma vieta Rūjienas pusē vēl tagad ir redzama. Tilts ir 42 metrus gars un tā laika cenās izmaksāja nodokļu maksātājiem Ls 60 000;-.
Šķiet, ka anotācijas autors ir aprakstījis kādu citu personu, nevis LPSR MP priekšsēdētāja vietnieku un vienlaikus LPSR ārlietu ministru Viktoru Krūmiņu, kas redzams sarunājamies ar Raimondu Paulu.
P.S. Šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija, kurā redzami II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieki 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Laboju - šī ir Liepājas fotogrāfa L. Bičoļa fotogrāfija.
Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi 1929. gada 16. jūnijā. Redzams II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku dalībnieku gājiens uz svētku norises vietu Liepājas Olimpijas stadionā. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.
P.S. Šī ir Viļa Rīdzenieka fotodarbnīcas "KLIO" fotogrāfija, kas tapusi II Lejas-Kurzemes dziesmu svētku laikā 1929. gada 16. jūnijā Liepājas Olimpijas stadionā. Starp skatītājiem 1. rindas kreisā pusē pamanāmi kungi cilindros - otrais no kreisās ir svētku padomes goda priekšsēdētājs Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš šos dziesmu svētkus atklāja. Svētkos piedalījās 72 kori ar ~ 3000 dziedātājiem virsdiriģenta Teodors Reitera vadībā.
P.S. Svētkos piedalījās 25 kori ar ~ 800 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.